ASV gaidāmas sarežģītas vēlēšanas: pieļauj pat, ka krīzes gadījumā varētu nākties iesaistīt armiju 1
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV pēc abu lielāko politisko partiju konferencēm par prezidenta kandidātiem apstiprināts līdzšinējais valsts galva republikānis Donalds Tramps un viņa demokrātu sāncensis Džons Baidens.
Izvēršoties ļoti sīvai priekšvēlēšanu kampaņai pirms 3. novembra vēlēšanām, ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītājs ģenerālis Marks Millijs, augstākā militārpersona valstī, paziņojis, ka ASV bruņotajiem spēkiem nebūs nekādas lomas vēlēšanu procesa gaitā vai apstrīdēta balsojuma atrisināšanā.
Tramps varētu nepieņemt zaudējumu vēlēšanās
Ģenerāļa Millija paziņojumā uzsvērta Amerikas politiskās vides sarežģītība, kad prezidents bez pierādījumiem ir deklarējis, ka pasta balsojumu paredzamais straujais pieaugums padarīs balsojumu “neprecīzu un krāpniecisku”, un piebildis, ka viņš varētu nepieņemt vēlēšanu rezultātus zaudējuma gadījumā, atzīmē aģentūra “Associated Press”.
ASV bruņotajiem spēkiem nebūs nekādas lomas vēlēšanu procesa gaitā vai apstrīdēta balsojuma atrisināšanā, uzrunājot Kongresa deputātus, teica valsts augstākā militārpersona. Trampa vairākkārt izteiktās šaubas par vēlēšanu ticamību ir radījušas vēl nebijušas bažas par varbūtēju haosu pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas.
Sabiedriskās domas aptaujām liecinot, ka viņš atpaliek no Baidena, Tramps jau jūlijā paziņoja, ka esot pārāk agri garantēt, ka viņš pieņemšot vēlēšanu rezultātus.
“Man jāpavēro,” Tramps teica intervijā televīzijas kanālā “Fox News”, piebilstot “Es nesaku jā, un es nesaku nē”. Baidena kampaņas pārstāvis uz to atbildēja, ka “ASV valdība ir pilnīgi spējīga izvadīt nelikumīgi iekļuvušos no Baltā nama”.
Vēlāk Tramps izteicās, ka vēlēšanas varētu tikt atliktas, jo koronavīrusa pandēmijas apstākļos pasta balsojumu skaitīšana varētu ilgt dienas vai nedēļas. Šī ideja tika nekavējoties noraidīta, iebilstot arī Republikāņu partijas vadībai, jo vēlēšanu datumu var izmainīt tikai Kongress.
ASV armija stāv ārpus politikas
Daži analītiķi izteikuši pieņēmumu, ka vēlēšanu krīzes gadījumā varētu nākties iesaistīt armiju. To varētu darīt Tramps, cenšoties pavairot savas pārvēlēšanas izredzes, vai, kā izteicies viņa demokrātu sāncensis Džo Baidens, lai izliktu Trampu no Baltā nama, ja viņš atteiktos atzīt sakāvi. ASV militārpersonas ir centušās kategoriski noliegt šādus pieņēmumus, uzstājīgi aizstāvot ASV armijas vēsturiski nepartijisko dabu, atzīmē “AP”.
“Es dziļi ticu principam par ASV armijas apolitiskumu,” ģenerālis Millijs rakstiski atbildēja uz ASV Kongresa Militāro lietu komitejas divu Demokrātu partijas deputātu jautājumiem.
“Gadījumā, ja rastos strīds par kādu vēlēšanu aspektu, likums nosaka, ka ASV tiesas un ASV Kongress ir aicināti atrisināt jebkurus strīdus, nevis ASV armija.
Es neparedzu nekādu lomu ASV bruņotajiem spēkiem šajā procesā,” uzsvēra ģenerālis Millijs. Viņa viedoklis ataino ASV augstāko militārpersonu uzskatus, ka valsts armija stāv ārpus politikas un ka karavīri devuši zvērestu aizsargāt valsti un aizstāvēt konstitūciju.
ASV Kongresa deputāte Elisa Slotkina, bijusī Centrālās izlūkošanas pārvaldes analītiķe un Pentagona politiskā padomniece no Mičiganas štata, un Mikija Šerila, bijusī ASV kara flotes helikoptera pilote no Ņūdžersijas, paziņojušas, ka Trampa nesenie komentāri un viņa centieni izmantot armiju nemieru apspiešanai ir radījuši bažas.
Slotkina norādīja, ka Tramps jau izmantojis armijas karavīrus protestu izgaiņāšanā Lafajeta laukumā Vašingtonas centrā, un ir izteicies, ka varētu izvietot likumsargus vēlēšanu iecirkņos, lai “droši zinātu, ka balsošana tiek pārraudzīta profesionāli”.
“Ģenerāļa Millija atbildes apliecināja, ka (Apvienotās štābu priekšnieku komitejas) priekšsēdētājs atzīst, ka armijas loma mūsu vēlēšanās ir pamatā palikt malā un ka armijai nav jāpiedalās varas mierīgā pārejā,” teica likumdevēja Slotkina.
Ģenerālis Millijs: “Es nepildīšu nelikumīgu pavēli.”
Jautāts, vai armija noraidītu prezidenta pavēli, ja viņš censtos izmantot militāru rīcību politiskam labumam, nevis valsts drošības sargāšanai, Millijs teica: “Es nepildīšu nelikumīgu pavēli.” Jūnijā ģenerālis Millijs runā Nacionālajā aizsardzības universitātē pauda nožēlu, ka parādījies kopā ar prezidentu Trampu Lafajeta laukumā Vašingtonā, kur tika izgaiņāti demonstranti, jo šie attēli tika izmantoti Trampa vēlēšanu kampaņā.
Millijs atzinis, ka šie attēli “uzjundīja nacionālas debates par armijas lomu pilsoniskā sabiedrībā”.
Savā uzrunā Nacionālajā aizsardzības universitātē ģenerālis teica: “Mums jāsargā princips par apolitisku armiju, kas ir tik dziļi iesakņots mūsu republikas būtībā.”
Tramps saņēma pretsparu no Pentagona, kad piedraudēja izmantot Sacelšanās aktu, lai izmantotu armiju pret protestētājiem pēc afroamerikāņa Džona Floida slepkavības. Aizsardzības ministrs Marks Espers paziņoja, ka ir pret šādu rīcību. Espera nostāja saniknoja Trampu un gandrīz maksāja Esperam viņa amatu.
