Pēta varbūtējo saikni starp poti un trombu veidošanos. Kāds liktenis gaida “J&J” vakcīnu? 4
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV farmācijas firma “Johnson & Johnson”, kas ražo Covid-19 vakcīnu “J&J”, paziņojusi, ka aptur tās ražošanu un piegādi Eiropai, jo ASV sešiem pacientiem atklāta asins recekļu veidošanās.
Vakcīnas drošums ir vissvarīgākais
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) paziņojusi, ka pagaidām nav skaidrs, vai ir cēloniska saikne starp potēšanu ar vakcīnu “J&J” un asins recekļu veidošanos, un šis jautājums tiek padziļināti pētīts.
ES veselības komisāre Stella Kirjakidi aicinājusi EZA uzturēt pastāvīgus kontaktus ar ASV kolēģiem, jo “vakcīnas drošība ir vissvarīgākā”. ASV Pārtikas un zāļu administrācijas (FDA) vadītāja Dženeta Vudkoka paziņojusi, ka aizkavēšanās varētu ilgt “dažas dienas”.
ASV prezidenta galvenais medicīnas padomnieks Entonijs Fauči izteicies, ka aizkavēšanās varētu ilgt vairākas nedēļas vai pat mēnešus.
Uzņēmums “Johnson & Johnson” paziņojis, ka atliek savas Covid-19 vakcīnas izplatīšanu Eiropā, šādu soli sperot pēc ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) un ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes rekomendācijas “iepauzēt” tās izmantošanu, kamēr tiek pētīti seši gadījumi, kad cilvēkiem pēc šīs vakcīnas saņemšanas izveidojušies trombi.
“Mēs esam pieņēmuši lēmumu atlikt mūsu vakcīnas izplatīšanu Eiropā,” pavēstīja firma “J&J”, piebilstot, ka trombu veidošanās gadījumus izskata kopīgi ar Eiropas veselības dienestiem. Eiropas Savienība ir apstiprinājusi “J&J” vakcīnu, kas kļuvusi par ceturto ES apstiprināto Covid-19 vakcīnu, bet tā vēl nav sākta izmantot ES.
ASV trombi radušies sešiem no vairāk nekā 6,8 miljoniem cilvēku, kas jau saņēmuši “J&J” vakcīnu.
Visos gadījumos tās bijušas sievietes vecumā no 18 līdz 48 gadiem.
Viņām trombi izveidojās sešas līdz 13 dienas pēc potes saņemšanas, paziņoja CDC un FDA. Vakar ASV bija paredzēts sasaukt Imunizācijas prakses konsultatīvās padomes sēdi, lai izskatītu šo lietu un izvērtētu tās potenciālo nozīmi,” teikts abu aģentūru kopīgajā paziņojumā.
“Kamēr šis process nebūs pabeigts, mēs iesakām piesardzības nolūkos iepauzēt šīs vakcīnas izmantošanu,” norādīts paziņojumā.
Vai “J&J” vakcīnu piemeklēs “AstraZeneca” liktenis
Otrdien Latvijas valdības sēdē veselības ministrs Daniels Pavļuts bija informējis, ka šīs nedēļas beigās bija gaidāma ražotāja “Johnson & Johnson” vakcīnu pirmā piegāde, ko bija plānots novirzīt smagi slimo pacientu vakcinācijai, ziņo aģentūra LETA.
Imunizācijai ir vajadzīga tikai viena vakcīnas “J&J” deva, tāpēc ar tās ienākšanu Eiropas tirgū šonedēļ tika saistītas lielas cerības paātrināt vakcinēšanas gaitu.
Taču sākotnējā jūsma bija īsa, un tagad eksperti bažījas, ka to varētu piemeklēt vakcīnas “AstraZeneca” liktenis, kuras izmantošana atlikta, lai izpētītu trombu veidošanās gadījumus.
“Tā ir kļūme, taču vispirms jārūpējas par drošību, lai nebūtu jānožēlo,” intervijā izdevumam “Politico” izteikusies kāda ES amatpersona. Vēl nav skaidrs, vai valstis, kas jau saņēmušas “J&J” vakcīnu, lems to izlietot, par spīti ražotāja otrdien paustajam brīdinājumam.
ēc Eiropas Zāļu aģentūras brīdinājuma par vakcīnas “AstraZeneca” lietošanu ES valstīs tika pieņemti atšķirīgi noteikumi par tās lietošanu dažādu vecumu cilvēkiem.
Itālijā Lacio apgabala administrācijas veselības padomnieks Alesio D’Amato aicinājis ES amatpersonas “runāt vienā balsī un rīkoties ātri un izlēmīgi” ar vakcīnu “J&J”.
Pagaidām vairākums ES valstu – pat tās, kas rīkojās ļoti piesardzīgi ar “Oxford/AstraZeneca” vakcīnu, – norādījušas, ka tās tomēr paredz izmantot “J&J” vakcīnu. Beļģija, kas saņēmusi 36 000 vakcīnas “J&J” devu, paredz tās izlietot, ja nesaņems Eiropas Zāļu aģentūras atteikumu. ES prezidējošās valsts Portugāles pārstāvis izteicies, ka pagaidām ir par agru apturēt vakcīnas lietošanu.
Viens no apsvērumiem, kas varētu ietekmēt lēmumu par vakcīnu, ir katras valsts pasūtīto devu skaits, izteicies kāds ES diplomāts.
ES līdz jūnija beigām plāno saņemt 55 miljonus vakcīnas “J&J” devu, kas tika piedāvātas katrai valstij atbilstoši tās iedzīvotāju skaitam.
Taču dažas valstis mazāk pasūtīja dārgāko mRNA veida vakcīnu un vairāk lētāko “Oxford/AstraZeneca” un “J&J” vakcīnu. Pagājušā gada decembrī nejauši publicētā cenu sarakstā redzams, ka ES valstis izdevušas 8,5 dolārus par lētākās vakcīnas devu un aptuveni 18 dolārus par mRNA vakcīnas devu.
Otrajā ceturksnī ES paredzēts saņemt 200 miljonus devu vakcīnas “BioNTech/Pfizer” un 35 miljonus devu vakcīnas “Moderna”. Ražotājs “AstraZeneca” paredz piegādāt 70 miljonus devu, lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka firma piegādās 180 miljonus devu.
Lai gan radušās grūtības, joprojām ir cerības, ka Eiropas Komisijas izvirzītais mērķis vakcinēt 70% eiropiešu līdz vasaras beigām varētu tikt sasniegts līdz jūlija vidum.
