Vai izdosies pārliecināt? ASV apsver kodolbruņojuma ierobežošanas līguma START pagarināšanu 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV administrācija izskata iespēju saglabāt 2010. gadā Baraka Obamas prezidentūras laikā parakstīto stratēģiskā kodolbruņojuma ierobežošanas līgumu (START) ar Krieviju.
Tramps ir atkāpies no vairākiem līgumiem
Plāns paredz uz laiku pagarināt stratēģiskā kodolbruņojuma ierobežošanas līgumu, lai panāktu plašāku vienošanos ar Krieviju, iespējams, iesaistot arī Ķīnu.
Analītiķi atzīmē, ka prezidentam Donaldam Trampam, kurš nievājoši izteicies par Obamas laikā noslēgtajiem līgumiem, tā būtu iespēja “saglabāt diplomātisko seju” un arī līdzšinējo START līgumu, kura termiņš beidzas nākamā gada februārī.
ASV Valsts departamenta un Nacionālās drošības padomes eksperti mēģina izstrādāt diplomātisko formulu, kā nepieļaut esošā līguma termiņa izbeigšanos un pārliecināt Krieviju piekrist – vismaz principā – plašākiem kodolieroču ierobežojumiem, atzīmē izdevums “Politico”. START vienošanās ir viens no pēdējiem vēl spēkā esošajiem līgumiem, kas ierobežo divus pasaules lielākos kodolarsenālus.
ASV Kongresā gan republikāņu, gan demokrātu frakcijās pieaug bažas, ka prezidents Donalds Tramps varētu atmest START līgumam ar roku, tāpat kā viņš ir pametis 1987. gadā noslēgto vidējas sniedzamības kodolieroču līgumu ar Krieviju un 2018. gadā noslēgto daudzpusējo līgumu par Irānas kodolarsenālu.
Kā izveidot riņķa kvadratūru
Ja ASV administrācijai neizdotos vienoties par plašāka ietvara kodollīgumu ar Maskavu un Pekinu, pirms beidzas START vienošanās, pieaug neierobežotas kodolbruņojuma sacensības risks.
“Šobrīd tiek apsvērti vairāki soļi, lai izpildītu prezidenta (Trampa) norādījumus, no kuriem dažus varētu paveikt diezgan īsā laikā,” intervijā “Politico” izteicies kāds amerikāņu diplomāts, piebilstot, ka “nav risinājuma “viens izmērs visiem””.
Bruņojuma kontroles eksperti pauduši bažas, ka nelīdzsvarota pieeja varētu kaitēt vēl spēkā esošajam START līgumam bez garantijas, ka jebkura nākamā vienošanās tiktu ievērota tikpat stingri.
“Sešu mēnešu pagarinājums, lai iegūtu laiku jaunām sarunām ar Krieviju un uzaicinātu pievienoties Ķīnu, pēc būtības nav slikts un var dot jaunas iespējas,” uzskata Džons Volfstāls, kurš pārraudzīja kodolpolitikas jautājumus prezidenta Obamas administrācijā.
Viņaprāt, “tas var būt veids, kā izveidot riņķa kvadratūru – ja jūs varat arī būt pārliecināts, ka nākamajai administrācijai būs iespēja vēl pagarināt START līgumu”.
2010. gadā ASV un Krievijas parakstītais START līgums nosaka, ka abu pušu stratēģisko kodolieroču skaits nedrīkst pārsniegt 1550. Līgums paredz arī detalizētus pārbaudes pasākumus.
Vai izdosies pārliecināt Trampu
Krievija pagājušajā gadā paziņoja, ka gribētu pagarināt līgumu uz pieciem gadiem bez papildu noteikumiem.
Trampa administrācija līdz šim uzstājusi, ka līgums esot “kļūdains”, jo tas neietverot virkni kodolieroču Krievijas arsenālā, piemēram, taktiskos kodolieročus. ASV nav apņēmušās pagarināt līgumu, ko Tramps gribētu aizstāt ar plašāku dokumentu, kas ietver vairāk kodolieroču veidu un tiktu stigri kontrolēts.
“Tas ir ļoti svarīgi, jo runa ir par divām valstīm (Krieviju un Ķīnu) ar bēdīgu vēsturi līgumu ievērošanā,” intervijā laikrakstam “The Washington Times” paziņojis prezidenta Trampa īpašais vēstnieks bruņojuma kontroles jautājumos Māršals Bilingslī. Pēc viņa teiktā, “Krievija ir pārkāpusi gandrīz katru līgumu, ko mēs jebkad esam noslēguši ar viņiem, un arī Ķīna ir pārkāpusi virkni līgumu, kas parakstīti ar ASV”. Kā ziņo ASV mediji,
Vašingtona šobrīd izvērtē plānu par START līguma pagarināšanu, bet uz daudz īsāku laiku nekā maksimālie pieci gadi, ko pieļauj līguma noteikumi.
Volfstāla ieskatā, ļoti svarīgs jautājums ir par to, vai līgums juridiski varētu tikt pagarināts vēlreiz, ja ASV un Krievija – neminot Ķīnu – nespētu vienoties par jebkādu tālāku līgumu, pirms beidzas START līguma pagarinājums.
“Pastāv bažas, ka Trampa administrācija, lai likvidētu START līgumu, varētu piekrist sešu mēnešu pagarinājumam, bet tad pārtraukt sarunas,” viņš atzinis.
Kāds bijušais Baltā nama darbinieks, kas bijis iesaistīts kodolbruņojuma sarunās, izteicies, ka Tramps savas prezidentūras nobeiguma posmā, kad sarežģījušās attiecības ar Krieviju un Ķīnu, diez vai spēs panākt vēsturisku diplomātisku izrāvienu, ko viņš savulaik solījis.
Dažas ASV amatpersonas pieļauj, ka varētu tikt panākta kāda vienošanās, kas būtu līdzīga 2002. gadā Maskavā parakstītajam līgumam par stratēģisko uzbrukuma kodolieroču samazināšanu. ASV Valsts departamenta pārstāvis paziņojis, ka ASV cer atsākt sarunas ar Krieviju pēc iespējas drīzāk, un uzaicinājis arī Ķīnu pievienoties sarunām.
“Taču šobrīd galvenais jautājums ir par to, kā pārliecināt prezidentu Trampu pagarināt Obamas laikā noslēgto stratēģiskā kodolbruņojuma ierobežošanas līgumu,” atzinis kodolbruņojuma eksperts Džons Volfstāls, piebilstot, ka “ir lielas šaubas par to”.
