ASV amatpersona uzsver drošības “maigos” aspektus 5
“Latvijā ir divas jomas, kur ir problēmas: tās ir atklātībā un sabiedrības saliedētībā… Dažādie cilvēki ir jāsaved kopā, lai viņi justu, ka dzīvo tajā pašā valstī,” saka ASV valsts sekretāra vietnieks Eiropas un Eirāzijas jautājumos Džons Heferns, kurš nesen viesojās Latvijā.
– Kāds bija jūsu vizītes mērķis?
– Es apmeklēju visas trīs Baltijas valstis, ar kurām attiecību veidošana ir manā pakļautībā. Ir daudz diskusiju par Baltijas valstīm Ukrainas kontekstā, kā arī par NATO spēju stiprināšanu un Krievijas atturēšanu no agresijas. Tomēr šajā vizītē nolēmu pievērsties drošības “maigajiem” aspektiem – interesējos, vai Latvijas iedzīvotāji atbalsta varas iestādes, kā tās rūpējas par saliedētību un ekonomisko attīstību. Ko valsts dara, lai cilvēki justos tai piederīgi? Ir viegli atsūtīt uz Latviju NATO spēkus, taču es domāju, ka viena no pirmajām līnijām, kas nodrošinās valsts aizsardzību, ir sabiedrības procesos iesaistīti cilvēki, kā arī dinamiska un inovatīva sabiedrība.
– Un kāds ir jūsu vērtējums?
– Runāju ar valdības amatpersonām un ekspertiem, jutu, ka šajā jomā ir daudz progresa, bet tajā pašā laikā ir lietas, kas joprojām nav paveiktas. Latvijā ir divas jomas, kur ir problēmas: tās ir atklātībā un sabiedrības saliedētībā.
– Kā izpaužas sabiedrības saliedētības problēmas?
– Joprojām Latvijā pastāv nošķīrums starp latviski runājošiem un krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Krieviski runājošie nejūtas integrēti sabiedrībā. Mēs ASV jūtam labumus, ko dod daudzveidība – tā ir viena no mūsu spēcīgajām pusēm – dažādas valodas, zināšanas un prasmes. Arī Latvijā ir daudzveidība, kas izpaužas dažādās jomās, taču šie dažādie cilvēki ir jāsaved kopā, lai viņi justu, ka dzīvo tajā pašā valstī. Labs līdzeklis, lai šo mērķi sasniegtu, būtu sabiedriskās televīzijas kanāls krievu valodā. Tā varētu būt Rietumu televīzija ar Rietumu vērtībām un objektivitātes kritērijiem iedzīvotājiem, kas runā krievu valodā, bet ne propagandas kanāls. Tā būtu apsveicama iniciatīva.
– Bet, ja runājam par tradicionālo aizsardzību – vai varam būt pārliecināti, ka Baltijas valstis ir drošībā?
– Uz šo jautājumu atbildēt ir viegli. ASV spēku Eiropā komandieris ģenerālis Frederiks Hodžs uzsvēris, ka nebūs dienas, kad Baltijas valstīs neatradīsies ASV vai citu NATO valstu karaspēka vienības. Būs militārie vingrinājumi, gaisa telpas patrulēšana. Patstāvīga izvietojuma nebūs, bet visu laiku notiks NATO bruņoto spēku kontingenta rotācijas un arī ātrās reaģēšanas vienību klātbūtne. Esam pārliecināti, ka Baltijas valstu, ASV un NATO iesaiste atturēs jūsu lielo kaimiņu izdarīt ko stulbu. Ceru, ka cilvēki Latvijā atceras prezidenta Baraka Obamas vizīti un runu Tallinā pērn. Tas bija apliecinājums, ka mēs esam apņēmušies “nerotaļāties” ar NATO un Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu un aizsargāsim sabiedrotos.
– Ar atbildīgajām amatpersonām Latvijā runājāt par enerģētikas jautājumiem. Cik lielas izredzes ir, ka Latvijai varētu tikt piegādāta sašķidrinātā gāze no ASV?
– Mūsu valdība ir izdevusi licences sašķidrinātās gāzes piegādātājiem, un tie var pārdot to pēc tirgus principiem, tas var notikt arī ar Baltijas valstīm. Latvijā ir vietas, kur uzglabāt gāzi. Būtiski ir arī atraisīt enerģētikas sektoru Latvijā, lai pastāvētu vietējā konkurence. Esam ieinteresēti, lai šajā jomā Latvija dara vairāk.
– Latvijas prezidentūras laikā Rīgā notiks Austrumu partnerības samits. Ko ASV sagaida no ES Austrumu partnerības politikas?
– Mēs uzskatām, ka Latvija, kas pašlaik ir ES prezidējošā valsts, dara labu darbu Austrumu partnerības labā, kas ir viens no Latvijas uzsvariem prezidentūrā. Domāju, ka Rīgas samita laikā tiks dots jauns uzrāviens trīs aktīvākajām AP valstīm – Ukrainai, Moldovai un Gruzijai – to ceļā uz brīvās un visaptverošās tirdzniecības līgumiem ar ES. Mēs uzskatām, ka katrai valstij ir jābūt atbildīgai un suverēnai savā izvēlē, kādām politiskām organizācijām pievienoties. Nevienai valstij nedrīkst būt veto tiesības uz citas valsts izvēli.
– Zināms, ka ASV jau piegādājusi pirmos desmit “Humvee” militāros automobiļus Ukrainai. Kā aizsardzības jomā turpināsies ASV atbalsts Ukrainai?
– Mēs esam piešķīruši 200 miljonus ASV dolāru Ukrainas aizsardzības nodrošināšanai. Esam sākuši liela mēroga treniņprogrammu, kurā ASV bruņoto spēku instruktori sniedz zināšanas Ukrainas nacionālajai gvardei, kā sargāt savu valsti un robežas. Vēl vairāki simti “Humvee” džipu ir ceļā uz Ukrainu. Mēs nedomājam, ka Ukrainas gadījumā pastāv militārs risinājums, taču tai ir tiesības sevi aizsargāt. Un mūsu atbalsts turpināsies.
