Astroloģe Aija Austruma: “No tā brīža, kad spēlējām indiāņus, es vienmēr biju šamane” 0
Sertificēta astroloģe Aija Austruma ir daudzu ezoterikas tēmām veltītu grāmatu un tematisko avīžu autore. Nu viņa ir pieņēmusi jaunu izaicinājumu veidot “Latvijas Mediju” paspārnē izlolotu žurnālu “Spīgana”, kas reizi mēnesī lasītājiem atklās dažādus ezoterikas aspektus, planētu ciklu vēstījumus, senču tradīcijas, senās zināšanas un veselības prakses, talismanus un rituālus, piedāvās astrologu un tarologu ekspreskonsultācijas. Kā Aija sakrājusi tik apjomīgu zināšanu bagāžu, un cik stipras kārtis ir galvenās redaktores rokās, palaižot tautās pirmo “Spīganas” numuru, par to šajā intervijā.
Kā tu nonāci pie ezoterikas tēmu atklāšanas?
Mani šīs lietas ir interesējušas, kopš sevi atceros. No tā brīža, kad spēlējām indiāņus, es vienmēr biju šamane. Sāku ar NLP (neirolingvistisko programmēšanu), vēlāk mācījos pie kādas dziednieces, kur apguvu gan fitoterapiju, gan parapsiholoģiju un socioniku. Pēc tam sekoja astroloģijas studijas un atvieglojošā atskārta, ka pašai nekas nav jārēķina, bet visu izdarīs datorprogramma. Lai gan studijas pabeidzu, sapratu, ka būtībā man lemts mūžīgā studenta liktenis, jo allaž uzrodas kas jauns, ko šajā jomā vajag iemācīties. Tāds brīdis, kad liekas, visu zini, nepienāk, tādēļ es joprojām mācos. Izdomāju ļoti labu veidu, kā to darīt, veidojot dzīvesziņas gadagrāmatas, kurās cilvēki, dažādu jomu meistari dalās ar savu dzīves izpratni.
Skaisti skan – visu mūžu mācīties. Pirmajā mirklī astroloģija šķiet vien aizraušanās, ar kuru nevar nopelnīt iztiku. Vai tev ir arī cita izglītība?
Jā, esmu studējusi angļu filoloģiju, man ir grāds sabiedrības vadībā. Savā ziņā vērtīgs bija arī tas laiks, ko nostrādāju reklāmas, mārketinga un sabiedrisko attiecību jomā, taču šajā vidē es vairs negribu atgriezties.
Astroloģiju sāki mācīties sevis izzināšanas vai citu motīvu vadīta?
Šogad apritēs desmit gadi, kopš pabeidzu Andra Rača astroloģijas kursus, taču jau sākumā zināju, ka astroloģija man nebūs tikai aizraušanās, bet dzīves piepildījums, darbs, ar ko arī pelnīšu. Izzināt sevi ir jauki, taču tāpat kā katram psihoterapeitam ir savs psihoterapeits, arī katram astrologam ir savs astrologs, pie kura aiziet parunāties. Grūti pašam tikt ar sevi galā, jo ap tevi ir pārāk daudz liekas informācijas. Tādēļ, ja rodas kādi jautājumi, arī es eju pie citiem pēc padoma.
Viena lieta ir tiekties pēc sevis izzināšanas, otra – uzklausīt astrologa prognozes, kas gaidāms personīgajā un darba dzīvē, kurā brīdī kaut ko darīt vai tieši otrādi – nedarīt. Uz kuru pusi vairāk tiecas svaru kausi?
Cilvēki nepamatoti lielu nozīmi piešķir prognozēm. Pateikt, kā būs, nozīmē noņemt jebkuru atbildību no paša cilvēka. Manuprāt, tas nav pareizi, un es ar šādām prognozēm nemētājos. Bet paskatīties tūlīt vai pēc noteikta laika, kādam nolūkam ir doti resursi un enerģija, kas cilvēkam būtu jāizmanto, – tas gan ir svarīgi. Lielākais astroloģijas pluss – tā palīdz neskriet ar galvu sienā brīžos, kad iedomātās durvis ir ciet, un atklāj, kuras durvis ir vaļā un ko pašlaik cilvēks var darīt.
Nevienam no mums dzīvē nav tāda perioda, kad nekas neizdosies.
Pat ļoti sarežģītiem horoskopiem var atrast, kā tie varētu jēgpilni pavadīt laiku.
Pie tevis var pierakstīties uz individuālām konsultācijām. Ko cilvēki no tevis sagaida?
Pie manis nāk cilvēki pēc padoma, tāpat kā pie friziera vai nodokļu inspektora. Pēc brīnumiem gan ne – gadījušies vien pāris, kas domā, ka viss dzīvē mainīsies bez viņu pašu iesaistes. Pārsvarā manu klientu lokā ir sociāli un ekonomiski aktīvi ļaudis, kuri vēlas pajautāt labāko laiku kāda sava projekta īstenošanai un to, vai iecerētais sakrīt ar viņu zvaigžņu karti. Protams, aktuāla arī mūžīgā tēma – attiecības. Vai ir vērts sākt jaunas attiecības, vai kāds strīds ir globālu pārmaiņu priekšvēstnesis jeb tikai mirklīgs prāta aptumsums. Man patīk, ka cilvēki pie astrologa nāk ar jautājumu, kā radušos situāciju risināt, vai varbūt kaut kas tiek darīts nepareizi. Ir jauni cilvēki, kuri grib zināt, kādu profesiju izvēlēties, un bērnu vecāki, kuri vēlas izprast savus mazuļus, – ko viņos attīstīt un kur labāk neiejaukties, jo astroloģija stingri turas pie atzinuma, ka katram cilvēkam šajā dzīvē ir savs uzdevums un audzinot nevajag viņus padarīt par sistēmas skrūvītēm. Vēl ir tādi, kas apmaldījušies un pazaudējuši spēju sadzirdēt, kāpēc dvēsele te uz Zemes nonākusi.
Ar “Latvijas Medijiem” tu jau esi sadarbojusies arī agrāk. Kurā brīdī sākās sadarbība pavisam citā līmenī pie jaunā ezoterikas žurnāla “Spīgana” veidošanas?
Jutos ļoti pagodināta, kad “Latvijas mediji” mani uzrunāja pagājušā gada jūnijā. Taču man bija jāpabeidz viņu izdotais ezoterikas pielikums “Padoms rokā”, tādēļ nopietnākas sarunas turpinājām augustā. Apbrīnoju viņus par uzdrošināšanos izdot šāda veida izdevumu. “Spīgana” norobežosies no manā iepriekšējā projektā “Orākuls.lv” piekoptajiem popastroloģijas principiem. Ezoterikas joma ir ļoti diskutabla. Rīkojot savu “Spīdolas salidojumu”, saskāros ar nopietnu reliģisko organizāciju pretestību. Tas mazliet atgādināja viduslaikus, jo cīņa par dvēselēm joprojām notiek arī mūsdienās.
Žurnāla “Spīgana” pirmais numurs jau nopērkams visās preses pārdošanas vietās. Pastāsti tiem, kas šaubās, pirkt vai nepirkt, par izdevuma koncepciju!
Mums ir ļoti laba komanda, ar kuru cieši saistīta arī izdevuma koncepcija. Visi žurnāla autori katrs savā jomā ir praktizējoši ezoterikas meistari – vai tā būtu pirts, reiki, aurasoma, vai numeroloģija un astroloģija. Tas rada uzticamību, jo dod pavisam citādu, pieredzē balstītu iedziļināšanos konkrētajā tēmā. Otrs koncepcijas stūrakmens būs izmantojamība – centīsimies lasītājiem dot informāciju, ko ikviens savā dzīvē varētu lietot, piemēram, receptes veselībai, slimību profilaksei, skaistumkopšanai, pirts un citiem rituāliem, talismanu izgatavošanai vai apzinātības treniņiem. Lai gan nosaukums “Spīgana” it kā norāda uz sieviešu auditoriju, tomēr aicinu lasīt žurnālu arī vīriešus jeb spīganu ganus – spīgaņus (smejas), kuri interesējas par ezoteriku, un nenobīties, ka uz vāka ir sieviete. Vēlos pamatīgā līmenī iepazīstināt ar iespējami daudzām ezoterikas jomām un to meistariem, lai paplašinātu cilvēku priekšstatus un konkretizētu jautājumus bioenerģētiķiem, neirografikas treneriem, rūnu un citiem speciālistiem, satiekot viņus aci pret aci. Proti, lai sapratu, cik dažādos veidos katrs var strādāt ar sevi, savu ķermeni, emocijām, apziņu. Un vienīgās absolūtās patiesības vienkārši nav.
Ar vārdu “spīgana” latviešu valodā tradicionāli saprot mitoloģisku būtni, kas spīdot vilina un maldina cilvēkus, arī raganu. Kāds būtu tavs skaidrojums?
Es teiktu, ka “spīgana” apzīmē to, kas jau no seniem laikiem patriarhālās iekārtas pārstāvjiem bijis kā dadzis acī – sievieti, kura ir neatkarīga, spēj pati par sevi pastāvēt gan emocionāli, gan materiāli, un viņai ir īpašas zināšanas, spējas un prasmes veidot realitāti kādā no aspektiem.
Riebēja, laumiņa, ragana, vaidelote – varam saukt, kā gribam, bet būtība no tā nemainās.
Vienīgi laika gaitā spīgana sev ir uzaudzējusi daudz negatīvisma, tādēļ zināmā mērā viņas vārdam līdzi nāk slikta slava. Taču mūsu “Spīgana” nav personas vārds, tas ir dzīvesveids, pasaules uztvere.
Runājot par neatkarīgu sievieti patriarhālajā pasaulē, prātā nāk Nobela prēmijas laureātes Sigrijas Unsetes romāns “Kristīne Lavransa meita”.
Starp citu, tā ir mana mīļākā grāmata. Tajos laikos sievietēm pastāvēt pašām par sevi bija pat dzīvībai bīstami. Taču kaut kur alās, meža būdiņās spīganas tomēr dzīvoja. No viņām drusku baidījās, tomēr nāca pēc padoma pat karaļi. Pievilka spēja apzināties, nebaidīties no sava spēka un sava ceļa, kas nu priekšā arī žurnālam “Spīgana”.
Lai iepazītu, žurnāls jānopērk un jāizlasa. Ar ko tu grasies ieintriģēt nākamo numuru lasītājus?
“Spīgana” būs žurnāls savas pasaules radītājam, līdz ar to savas pasaules radīšana ietver arī sadarbību ar pasauli veidojošiem spēkiem un vēlamo notikumu programmēšanu. Lielu daļu materiālu veidos dažādas veselības uzturēšanas un atjaunošanas tēmas, tās vienmēr piesaistot konkrētajai sezonai, tam laikam, kad iznāks žurnāls. Tāpēc aicinu “Spīganu” lasīt tieši šobrīd, jo pēc trim mēnešiem frizētavā vai kādā citā publiskā vietā žurnālā lasītā informācija vairs īsti nenoderēs. Turoties pie seno baltu kalendāra, stāstīsim, kā šīs tradīcijas, sekojot Saules gada ritam, iedzīvināt 21. gadsimtā, jo skaidrs, ka daudzstāvu namu mājokļos iesprostotajiem vairs nevar būt tādas saiknes ar dabu kā mūsu senčiem. Veselības kalendārs palīdzēs pirtniekiem, zālīšu vācējiem, masieriem, bet Mazās maģijas kalendārs parādīs labāko laiku rituāliem, vārdošanai, talismanu izgatavošanai un mantikas praksēm. Vēlamie laiki ir astroloģiski izskaitļoti – nekur citur šāda informācija nebūs pieejama.
Tavs novēlējums “Spīganas” lasītājiem?
Es novēlētu viņiem iekšējās brīvības sajūtu un nelikt sevi rāmīšos. Skatīties plaši uz lietām un mēģināt izlasīto piesaistīt savai pašreizējai domāšanai, jo, iespējams, kaut kas nav saprotams tādēļ, ka līdz šim neesi ar to saskāries.
Pieturzīmes
Trīs vārdi, kas tevi raksturo vislabāk?
Laika izjūta, tieksme pēc neatkarības, spīgana kā dzīvesveids.
Bez kā tu nevari iedomāties savu dienu?
Bez datora un savas melnās kaķenes Spīganas Ūsas.
Būtiskākais sasniegums darbā?
Veselības prakšu un seno zināšanu festivāla “Spīdolas salidojums” noorganizēšana.
Labākā izklaide?
Vienatnē būšana un pasīvā atpūta, piemēram, burbuļvannas Līgatnē.
