“AstraZeneca” jezgas sekas: ja aizdomas neapstiprināsies, cilvēki tāpat baidīsies “ja nu es būšu tas viens no miljona, kurš nomirs” 25
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau ceturtdien varētu tikt ieviesta lielāka skaidrība pamatīgajā jezgā ap “AstraZeneca” vakcīnu pret Covid-19, kas sākusies daudzās Eiropas valstīs un šonedēļ izvērtās arī Latvijā. Proti, pēc tam kad vairākas valstis uz laiku atcēla šīs vakcīnas izmantošanu, daudzi Latvijas seniori, kuri tiek potēti ar šo vakcīnu, pirmdien sāka atteikt ieplānotās vizītes pie ģimenes ārstiem.
Latvijas atbildīgās iestādes vēl pirmdien pēcpusdienā gan mierināja sabiedrību, ka vakcīna ir droša. Taču tajā pašā dienā – pirmdienā – pirms pusnakts tika paziņots, ka Slimību profilakses un kontroles centrs, Imunizācijas valsts padome, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un Veselības inspekcija (VI) rekomendē tomēr uz laiku apturēt vakcināciju ar “AstraZeneca”.
Tad ģimenes ārstiem nācās atteikt arī tiem senioriem, kuri bija gatavi vakcinēties. Tagad mūsu eksperti gaidīs Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) vērtējumu par šaubīgajiem gadījumiem Eiropā, un secinājumi, iespējams, varētu būt jau šo ceturtdien.
Tikmēr daudzi cilvēki sociālajos tīklos reaģēja un pieprasīja iespēju brīvprātīgi vakcinēties tiem, kuri to vēlas. “LMT” viceprezidents un četru bērnu tēvs Ingmārs Pūķis vietnē “Twitter” rakstīja: “Es un mana ģimene piesakāmies uz “AstraZeneca”. Kamēr Eiropa “vingro”, vai varam pāriet brīvo potēšanas procesu un potēt visus, kas piesakās?” Līdzīgu viedokli pauda citi cilvēki.
Taču Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens vakar valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē teica, ka nav iespējams brīvprātīgi saņemt “AstraZeneca” vakcīnu, jo tagad ir spēkā vairāku kompetentu valsts iestāžu rekomendācija neizmantot konkrētā ražotāja vakcīnu, jo, to ieskatā, ir jāievēro piesardzība.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš arī precizēja, ka valdība nepieņem lēmumu atļaut vai neatļaut vakcinēties ar konkrētu ražotāju vakcīnām, jo šis lēmums ir ZVA un EZA kompetencē. Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (“AP”) piebilda, ka lēmumus par zāļu drošību pieņem ZVA, nevis politiķi.
Apjūk informācijas gūzmā
“Pirmdien vienpadsmitos vakarā savā e-pastā saņēmu informāciju no Vakcinācijas biroja, ka piesardzības nolūkā divas nedēļas tiek apturēta vakcinācija ar “AstraZeneca”. Birojs raksta, ka tas tiekot darīts piesardzības nolūkā, kamēr tiek noskaidrots, vai nepastāv cēloņsakarība starp vakcināciju un trombemboliju, kas nav fiksēta starp zināmajām vakcīnas blakusparādībām. Vakcinācijas kabineti tiek aicināti neizmantot atvērtos flakonus un nesākt jaunus,” stāsta Ādažu ģimenes ārste Gundega Skruze-Janava.
Daktere novērojusi, ka tieši tie cilvēki, kuri aktīvi seko līdzi neoficiālajai informācijai sociālajos tīklos, kas nereti gūst pārsvaru pār oficiālo informāciju, baidās vakcinēties. “Tiesa, ja palasa, piemēram, tviteri, tur netrūkst arī tādu, kas saka, lai dod iespēju saņemt citiem cilvēkiem tās “AstraZeneca” vakcīnas.
Ir arī tādi pacienti, kas neslēpj, ka viņiem esot ļoti bail potēties. Portālos var atrast ļoti daudz neoficiālas informācijas, ko pauž cilvēki no malas un kas tiek publicēta bez kādas pārbaudīšanas. Daudzi apjūk informācijas gūzmā.
Skaidrs, ka arī turpmāk, pat ja netiks atrasta cēloņsakarība starp vakcināciju un veselības sarežģījumiem, cilvēki baidīsies vakcinēties, jo zinātne var stāstīt statistiku sausu muti, bet subjektīvā sajūta taču nekur nepazudīs – ja nu es būšu tas viens no miljona, kurš nomirst no vakcīnas radītajām komplikācijām… Pietiek ar vienu tādu no malas dzirdētu vai sociālajos tīklos izlasītu gadījumu, lai visa psiholoģija sāktu strādāt tikai uz to,” uzskata ģimenes daktere.
Jau aizvadītajā piektdienā un arī pirmdien, izskanot informācijai par trombemboliju (trombi plaušu asinsvados) pēc vakcinācijas, kā arī tam, ka viena valsts pēc otras atsakās no savu iedzīvotāju potēšanas ar “AstraZeneca”, pacienti, kuri bija pierakstījušies vakcinēties un kuriem bija pienākusi rinda, sāka no tās atteikties, pastāstīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
“Medijos izskanējušie vakcinācijas riski ar “AstraZeneca” netika tā īsti atspēkoti, un tas negatīvi ietekmēja vakcinācijas procesu,” vakar Ministru kabineta sēdē sacīja Veide.
Ja identificēs riska grupas
Pirmdien Zāļu valsts aģentūra un Imunizācijas valsts padome saņēma informāciju no Eiropas Zāļu aģentūras, ka Vācija, Nīderlande, Īrija, Norvēģija, Dānija, Beļģija, Islande, Francija, Itālija un Polija apturējušas savu iedzīvotāju potēšanu ar farmācijas uzņēmuma “AstraZeneca” un Oksfordas universitātes zinātnieku izstrādāto vakcīnu, jo konstatēts, ka pēc vakcinēšanas atsevišķos gadījumos ir izveidojusies trombembolija.
Piecas valstis – Rumānija, Luksemburga, Igaunija, Kipra un Luksemburga – šī iemesla dēļ ir atteikušās vakcinēt ar šīs vakcīnas atsevišķām sērijām. Nīderlande, Īrija, Islande un Latvija, pieņemot lēmumu par vakcinācijas apturēšanu, balstījās uz citās valstīs novērotajiem trombozes gadījumiem, jo pašu valstīs tādu nav bijis.
No visām trim Baltijas valstīm Lietuva bija pēdējā, kas paziņoja par vakcinācijas apturēšanu ar ar “AstraZeneca”. Lietuvas veselības ministrs Arūns Duļķis vakar pēcpusdienā preses koferencē paziņoja: “Esmu saņēmis rekomendāciju no Valsts medikamentu kontroles aģentūras, kura, tāpat kā citas ES valstis, iesaka piesardzības nolūkos apturēt vakcināciju ar “AstraZeneca” Covid-19 vakcīnu,” preses konferencē pavēstīja Duļķis.
Vēl otrdienas rītā Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte teica, ka valdība neapsver iespēju apturēt “AstraZeneca” vakcīnas izmantošanu.
“Eksperti vienprātīgi uzskata, ka ir jāsagaida Eiropas Zāļu aģentūras vērtējums par gadījumiem Eiropā. Ja tiks identificētas kādas specifiskas riska grupas, kuras nedrīkst vakcinēt, tad šie drošības mēri tiks piemēroti un tikai tad atsākta vakcinācija ar “AstraZeneca”. Kopējais risku profils mums liek būt uzmanīgiem un neuzņemties liekus riskus. EZA Zāļu drošības komitejas mērķis ir līdz ceturtdienai nekomentēt, ko darīt tālāk. Ja būs izvērtēti visi dokumenti, jau ceturtdien varētu būt zināmi secinājumi. Visticamāk, laika rezerve būs lielāka un izvērtēšana, ilgākais, varētu notikt līdz pat divām nedēļām,” vakar sacīja ZVA direktors Svens Henkuzens. Viņš uzsvēra, ka “vakcīnas nekādā gadījumā negrasāmies izmest (šobrīd ir vairāk nekā 10 000 neizlietotu “AstraZeneca” vakcīnas devu), mēs tās atstāsim ledusskapī, līdz saņemsim EZA izvērtējumu”.
Pacientiem, kuriem tuvākajā laikā ir jāsaņem pirmā vai otrā vakcīnas deva, tas jāatliek līdz brīdim, kad tiks iegūta informācija no EZA par vakcīnas drošumu.
Guvumi lielāki nekā riski
Zane Neikena, ZVA eksperte zāļu drošības jautājumos, Latvijas pārstāve EZA, pastāstīja, ka par komplikācijām, kas iegūtas no visām vakcīnām, ZVA ir saņēmusi vairāk nekā 600 ziņojumus no ārstiem un pacientiem, tajā skaitā 295 ziņojumus tieši par “AstraZeneca” pirmo devu.
“Mēs regulāri rēķinām, cik ziņojumus mēs saņemam uz 100 vakcīnas devām, un aptuvenie rādītāji liecina par to, ka joprojām vidēji uz šādu devu skaitu ir viens ziņojums. Parasti vairumā gadījumu vakcinētajiem cilvēkiem rodas tās komplikācijas, kas jau ir paredzētas zāļu dokumentācijā.
Tās var izveidoties 8–10 stundas pēc vakcinācijas un parasti izzūd 2–3 dienu laikā. Ja ir pārāk augsta ķermeņa temperatūra, tad tiek ieteikts lietot temperatūru pazeminošus medikamentus. “AstraZeneca” gadījumā sarežģījumi rodas pēc pirmās devas un parasti stiprāk izpaužas jaunākiem cilvēkiem nekā vecāka gadagājuma cilvēkiem,” skaidroja Neikena.
ZVA ir saņēmuši sešus ziņojumus par “AstraZeneca” vakcīnu dažādās vecuma grupās, sākot no 60 gadiem, kad iznākums bijis letāls. Četri cilvēki nomiruši 10–17 dienu laikā pēc potēšanās, bet pārējos divos – trešajā dienā pēc vakcinācijas. “Šobrīd pilnībā ir izvērtēti četri no sešiem gadījumiem.
Trīs no tiem nav saistāmi ar vakcināciju, jo divos gadījumos nāves iemesls ir bijis plaušu karsonis un vienā no tiem papildus plaušu karsonim vēl vairākas hroniskas slimības. Veselības inspekcija, izvērtējot vēl vienu gadījumu, secinājusi, ka nāves cēlonis nav bijusi vakcinācija.
Savukārt vienā gadījumā nevar izdarīt konkrētus secinājumus, jo radinieki neļāva veikt mirušās personas autopsiju. Pārējos divos gadījumos izvērtēšana vēl turpinās, pieprasīta papildu informācija no ģimenes ārsta,” pastāstīja Neikena.
Z. Neikena arī uzsver, ka EZA Zāļu drošuma komiteja sākotnēji, balstoties uz pieejamajiem datiem, nekonstatēja cēlonisko saistību starp vakcīnu un trombozes gadījumiem un uzskatīja, ka vakcīnas paredzamie guvumi ir lielāki nekā riski un ka vakcīnu var turpināt lietot, kamēr tiek veikta šo gadījumu cēloniskās saistības izvērtēšana EZA. Tomēr virknē ES dalībvalstu papildu piesardzības nolūkā uz izmeklēšanas laiku apturēja vakcināciju ar “AstraZeneca”.
Zinātniska, skrupuloza vērtēšana
Kā EZA veic izmeklēšanu? Visi blakus parādību ziņojumi ikvienai vakcīnai un zālēm tiek ievadīti Eiropas kopīgā datubāzē. EZA Zāļu drošuma komitejā darbojas visu Eiropas valstu zāļu aģentūru speciālisti (Latviju tur pārstāv Zane Neikena un viņas vietniece) un EZA speciālisti, kas padziļināti vērtē šajos ziņojumos ietvertos trombembolijas gadījumus.
Tiek piesaistītas vismaz divas dalībvalstis, kas to dara vēl padziļinātāk. Tiek analizēta slimnieka slimības vēsture, autopsijas rezultāti, visa nepieciešamā medicīniskā dokumentācija. Tā ir zinātniska, ļoti skrupuloza vērtēšana, atzina ZVA speciālisti. EZA sniedz kopīgu secinājumu par visiem gadījumiem. Ja pietiks datu, lai šos gadījumus varētu vispusīgi izvērtēt, tad secinājumi varētu būt jau šo ceturtdien, paziņojusi EZA.
Jezga ap “AstraZeneca” vakcīnu
* Bažas par “AstraZeneca” vakcīnas drošību sākās Austrijā 9. martā, kad šajā valstī tika apturēja “AstraZeneca” “ABV5300” sērijas izmantošana, jo desmit dienas pēc vakcinācijas bija mirusi kāda 49 gadus veca medmāsa, bet citai 35 gadus vecai medmāsai radušās nopietnas veselības problēmas. Vēl vairākas Eiropas Savienības valstis (arī Latvija, Lietuva un Igaunija) pēc Austrijas gadījuma uz laiku apturēja šīs “AstraZeneca” sērijas izmantošanu. Eiropas Zāļu aģentūra paziņoja, ka sākotnējā pārbaude liecina: Austrijā izmantotā “AstraZeneca” vakcīnu partija, iespējams, nav vainojama vienas medmāsas nāvē un vēl otras medmāsas hospitalizācijā ar plaušu emboliju.
* EZA informēja, ka problēmas ar trombu veidošanos radušās tikai 30 no pieciem miljoniem cilvēku, kas ES valstīs saņēmuši “AstraZeneca” vakcīnu. Šādu gadījumu skaits vakcinēto cilvēku vidū nav lielāks kā sabiedrībā kopumā.
* Aizvadītajā ceturtdienā Dānija, Norvēģija un Islande paziņoja, ka piesardzības nolūkā uz laiku aptur potēšanos ar “AstraZeneca”, jo dažiem pacientiem pēc vakcinēšanās izveidojušies asiņu recekļi. Trīs Norvēģijas veselības aprūpes darbinieki, kas nesen saņēmuši “AstraZeneca” vakcīnu, šobrīd ārstējas slimnīcā ar neparastiem simptomiem – asiņošanu un trombu veidošanos, ziņo “Reuters”. Visi trīs mediķi ir vecuma grupā līdz 50 gadiem.
* Farmācijas uzņēmuma “AstraZeneca” medicīnas nodaļas galvenā speciāliste Anna Teilore norāda, ka “pašlaik mūsu vakcīnu ES un Apvienotajā Karalistē ir saņēmuši aptuveni 17 miljoni cilvēku, un ziņotais šajā grupā novēroto trombu rašanās gadījumu skaits ir mazāks par simtiem gadījumu, kuri varētu būt paredzami kopējā populācijā”.
