Astravjecas AES var dot triecienu kodolenerģētikas reputācijai visā pasaulē 0
Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) var dot triecienu kodolenerģētikas reputācijai visā pasaulē, ja tajā netiks ievērotas drošības prasības un starptautiskās konvencijas, brīdinājis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.
Piedaloties ASV domnīcas “Atlantijas padome” (“Atlantic Council”) rīkotajā ikgadējā globālajā enerģētikas forumā Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētā Abū Dabī, viņš pievērsis šim projektam starptautiskās sabiedrības uzmanību.
“No tā, kā šis jautājums tiks risināts Baltkrievijā, faktiski būs atkarīga kodolenerģētikas reputācijas nākotne visā pasaulē.
Tas, kā šis projekts tiek attīstīts, – lai gan Baltkrievijai ir tādas tiesības, – mūs neapmierina un neatbilst starptautisko konvenciju prasībām,” ministrs sacījis ziņu aģentūrai BNS.
Pēc Vaičūna teiktā, ir īpaši svarīgi, lai Minska pildītu prasības attiecībā uz tā dēvētajiem stresa testiem, citādi šaubas par jaunās kodolspēkstacijas drošību paliks.
“Galvenais mērķis ir izpildīt vismaz tās rekomendācijas, uz kurām pēc tā dēvēto stresa testu veikšanas kā uz nepieciešamām norādīja Eiropas Komisija. (..) Visa pasaule ir ieinteresēta nodrošināt, lai šī spēkstacija atbilst visaugstākajiem kodolenerģētikas drošības standartiem un visām starptautiskajām konvencijām,” viņš uzsvēris, paužot pārliecību, ka “Atlantijas padome” ir tā ietekmīgā platforma, no kuras pasaulē var tikt sadzirdēts Lietuvas viedoklis par tās tuvumā topošās AES drošību.
“Šī organizācija ir svarīga tādā ziņā, ka tajā darbojas faktiski visi bijušie ASV enerģētikas ministri. (..) Tādēļ tas ir būtisks kanāls, kura viedoklī ieklausās arī visas pasaules mērogā,” izteicies Vaičiūns, kas aizvadītajā nedēļas nogalē apmeklēja Abū Dabī.
Lietuvas ministrs foruma dalībniekus iepazīstināja arī ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa iespējām un ar AAE pārstāvjiem apsprieda arī iespējamo sadarbību atjaunīgo energoresursu jomā.
Savas AES būvei Baltkrievija izraudzījusies vietu 23 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas – Grodņas apgabala Astravjecas rajonā.
Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Paredzēts, ka kodolspēkstacijā būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Baltkrievija cer pirmo reaktoru rūpnieciskai elektroenerģijas ražošanai sagatavot līdz šā gada nogalei, bet otro reaktoru plānots iedarbināt nākamā gada vidū.
Projektu īsteno Krievijas valsts atomenerģētikas korporācija “Rosatom”.
