Astotais marts – veco laiku palieka? “LA” lasītāju aptauja 30
Pēc Kristīnes Jarinovskas raksta “Nepieņemamie svētki” publikācijas 24. februāra “Latvijas Avīzē” vaicāju mūsu pastāvīgajām lasītājām – ko jums nozīmē 8. marts?
Inga Mazure Rīgā: “Esmu vienisprātis ar raksta autori, jo arī man tie ir un paliek dzērāju svētki. Kā šodien atceros, darbavietā sievietēm pasniedza tulpes, tādas saļukušas, kopš tā laika tulpes man nepatīk. Vīrieši apsveica, bet mums par to bija jāklāj galds un sveicinātāji jāpacienā. Ja parasti uz ielām streipuļoja iedzēruši vīrieši, tad 8. martā – arī sievietes. Tas bija nožēlojami. Vēl mani kaitināja tramvajā krieviski teiktie uzaicinājumi apsēsties, jo šodien esot sieviešu diena. Tāpat man nepatīk helovīns un tamlīdzīgi svētki. Bet jauniešiem laikam vienalga, ka tik iemesls svinēšanai.”
Gunta Krūmiņa Smiltenes novadā: “Atklāti sakot, tie nav mani svētki. Kādas kuram atmiņas par tiem saglabājušās, atkarīgs no darbavietas kolektīva. Daļēji piekrītu, ka tie bija svētki ar alkoholu lielā daudzumā. Lai gan tajās darba vietās, kur es strādāju, tā nebija. Tomēr urda jautājums – vai tiešām tikai vienā datumā sievietei jāparāda cieņa un gods? Tas, manuprāt, ir ikdienas pienākums. Galvenais nav puķes, bet tas, vai palīdzi sievai, mātei, māsai ikdienas solī. Tas ir nepārtraukts process, un viena diena te neko daudz nelīdzēs.”
Silvija Kalniņa Jēkabpilī: “Mana attieksme pret 8. martu šobrīd ir neitrāla. Tad jau vairāk esmu sašutusi par visādām Lūcijas dienām, helovīniem un Valentīnsvētkiem, kas cenšas izspiest mūsu, latviešu, svētkus. Atceros no bērnības, ka agrāk sieviešu dienu nemaz nesvinēja. Bet tad ieviesa brīvdienu, cilvēki pierada un sāka svinēt. Manā uztverē, šodien 8. marts ir veco laiku palieka, kas ar gadiem, iespējams, izzudīs. Lai gan savā pilsētā daudzus šajā dienā redzu ar puķu pušķiem. It sevišķi krieviem šī diena svarīga. Viņi to svin. Bet jebkura sieviete par ziediem būs priecīga. Mans kaimiņš 8. martā man vienmēr piezvana un apsveic.”
Valentīna Latkovska Preiļu novadā: “Izlasīju “LA” minēto rakstu, kopā ar dēlu to apspriedām. Nepiekrītu autorei, ka tie ir komunistu svētki. 8. martam ir sena vēsture. Lai paskatās internetā. Mums Pelēču kultūras namā notiks sieviešu dienai veltīts pasākums. Sanāksim kopā, padziedāsim. Uzstāsies Ārdavas sieviešu ansamblis, kurā pati piedalos. Domāju, nekādu provokāciju nebūs. Arī agrāk, kad strādāju par skolotāju, mācību pārzini un direktori, vienmēr atzīmējām 8. martu. Mans dēls dienējis padomju armijā. Viņam 23. februāris nozīmē diezgan daudz. Vai tie divi dienesta gadi viņam tagad būtu jāsvītro no dzīves?”
