Parādās kaktu dakteri 1
Ilgstošā dīkstāve ar reitterapeitu izglītību nav palikusi bez sekām. Pēc asociācijas vadītājas aprēķina, speciālistu skaits, kuri paspējuši laikus sertificēties un var strādāt, pa šiem gadiem sarucis līdz septiņiem reitterapeitiem un septiņiem instruktoriem. Pieprasījums pēc terapijas katru gadu pieaug, pārsniedzot piedāvājumu, viņa piebilst.
Vaivaru rehabilitācijas centra Reitterapijas nodaļas manēžā katru dienu zirga mugurā kāpj ap 40 pacientu. “Mēs vēl tiekam galā, jo pa visiem kopā esam septiņi darbinieki, taču vēlāk, kad cilvēki atgriežas mājās un terapija jāturpina, to var izdarīt tikai nedaudzās vietās Latvijā,” stāsta O. Bērziņa. Speciālistu trūkums rosinājis savus pakalpojumus piedāvāt kaktu dakteriem, taču bez izglītības un piemērota zirga viņi var nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai, turklāt veselai virknei slimību šo ārstniecības metodi vispār nedrīkst izmantot, norāda LPRA vadītāja. Par piemēru viņa min interneta vietnē “Youtube” ievietoto informāciju par reitterapijas nodarbībām Kuldīgas novadā, kuras vada cilvēks bez atbilstošas izglītības un sertifikāta.
Ledus sakustējies
“Doma par reitterapeita profesijas apguvi bakalaura programmā tomēr nav sevi attaisnojusi, pieļauju, ka tās ieviešana bija par dārgu,” par gadiem ieilgušo problēmu spriež viena no ministrijas atbildīgajām amatpersonām, Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina. Viņa atzīst, ka “aplis ir noslēdzies un atgriežamies turpat, kur sākām”, jo VM rīkotajā sanāksmē ar asociācijas, RSU un “Vaivaru” pārstāvju piedalīšanos vienojušies par reitterapiju kā ārstniecības metodi. Tālāk izglītības kursu programmā RSU to apgūs noteikts ārstniecības personu loks – sertificēti ārsti, ārsta palīgi un funkcionālie speciālisti –, kuriem ir dokuments par jātnieku sporta klasi vai darba pieredzi darbā ar zirgu, ne mazāku par vienu gadu. Sākoties apmācību kursam, viņiem būs jānokārto jāšanas eksāmens. Studiju programmas izveide un apmācību ilgums ir tālākas nākotnes jautājums, par kuru jāspriež universitātes mācībspēkiem sadarbībā ar asociācijas speciālistiem, norāda ministrijas ierēdne. “Modelis ir lētāks – programma nebūs tik ilga kā bakalaura kurss, tāpēc to iespējams izveidot šī brīža apstākļos, vienlaikus saglabājot arī kvalitāti, jo reitterapiju studēs cilvēki jau ar zināšanām medicīnā,” jaunāko reitterapijas apmācību piedāvājumu vērtē B. Kleina. Nepieciešamos grozījumus likumos un Ministru kabineta noteikumos ministrijas darbinieki apņēmušies sagatavot mēneša laikā.
Kā uzskata O. Bērziņa, bez atbildes palicis jautājums par instruktoru un arī asistentu – divu svarīgu personu, kas palīdz nodrošināt reitterapiju, atbilstošu juridisko statusu. Asociācija piedāvā tos iekļaut ārstniecības atbalsta personu sarakstā. “Reitterapija ir komandas darbs, kurā blakus mediķim, kas vada procedūru, viens vai vairāki asistenti palīdz pacientam uzkāpt zirgā, noturēties tajā, nokāpt, tāpēc asistenta statusam jābūt tādam, lai viņš drīkstētu piedalīties procesā,” uzsver reitterapeite. Viņa ir sarūgtināta, ka ministrijas pārstāvji “negrib neko dzirdēt par instruktoriem – speciālistiem, kuri vada pedagoģisko jāšanu un voltizēšanu pacientiem ar garīga rakstura problēmām”. “Mums jautā, vai ar to nevar nodarboties reitterapeits – nevar, jo tas ir speciālists ar mediķa izglītību, nevis pedagogs – katram savs,” skaidro O. Bērziņa un sola, ka asociācija neļaušot iznīcināt to, kas jau labi darbojas, turklāt arī citās Eiropas valstīs, tāpēc vērsīsies pēc palīdzības pie jurista.
