Daudzie lūgumi beidzot sadzirdēti – atkal apmācīs reitterapeitus 1
“Paldies Dievam – viņi ir sākuši par to runāt,” par Veselības ministrijas pēdējā laika rosīgo noskaņojumu iekustināt pirms vairākiem gadiem iestrēgušo reitterapeitu apmācību saka Latvijas Profesionālās reitterapijas asociācijas vadītāja Olga Bērziņa. Cik vēstuļu un lūgumu nosūtīts pa šo laiku, taču ierēdņi vai nu atrakstījušies, vai mukuši no atbildes uz jautājumu, kad Latvijā atkal varēs apgūt ārstniecības metodi, kas cilvēkiem palīdz atveseļoties. Kārtējā sanāksmē, kuru ministrija organizēja 30. septembrī, tomēr izdevies vienoties par nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem, lai atjaunotu reitterapijas apmācību, taču joprojām nav skaidrības par tā atbalsta personu statusu.
Otršķirīgs jautājums
Līdz 2007. gadam Latvijā reitterapiju varēja apgūt kā tālākizglītības kursu Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) pēc programmas, kuru kopā ar mācību iestādi bija izveidojuši profesionāli reitterapeiti. Reitterapiju studēja cilvēki ar ārsta vai medicīnas māsas izglītību un pieredzi darbā ar zirgiem. “Neko jaunu neizgudrojām – paņēmām Vācijas modeli, pielāgojām to mūsu likumdošanai, un viss notika,” stāsta O. Bērziņa, kas pati piedalījās gan programmas izstrādē, gan kā pasniedzēja mācīja reitterapiju. Viņa šo ārstniecības metodi apguvusi arī ārvalstīs – Vācijā, Somijā, Norvēģijā, Krievijā – un pielieto Latvijā jau 20 gadus. Sešu kursu izlaidumos aptuveni 60 cilvēku ieguva reitterapeita, instruktora vai asistenta sertifikātu – tas bija pamats, lai uzsāktu profesionālu praksi.
Kāda muša iekodusi ierēdņiem, kad viņi profesionālās pilnveides kursa vietā ierosināja trīs gadu bakalaura studiju programmu, O. Bērziņai nav skaidrs. Reitterapeitu jaunā izglītošanas kārtība ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprināta 2009. gadā, taču līdz šai dienai palikusi uz papīra, jo programma RSU tā arī netika izveidota.
Ministrija speciālistu izglītošanu reitterapijā visus šos gadus ierindojusi “vēlāk risināmo” jautājumu kategorijā – savu skaidrojumu sniedz viens no ilggadējiem rehabilitācijas nozares un tās izglītības speciālistiem, līdz pat pagājušajam gadam RSU Rehabilitācijas fakultātes dekāns profesors Aivars Vētra. Kā Veselības ministrijas (VM) galvenais speciālists fizikālajā un rehabilitācijas medicīnā viņš bijis spiests “šim pragmatiskajam solim piekrist”, jo rehabilitācijas medicīnā esot daudz nopietnākas problēmas, ko risināt. Kā noprotams, traucējušas arī pretrunas uzskatos starp rehabilitācijas nozares vadītājiem un reitterapeitu asociāciju.
