Astoņu gadu laikā finansējumu aizsardzībai palielinās līdz 2% no IKP 0
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”), uzrunājot deputātus pirms debatēm par koncepciju, aicināja uz investīcijām bruņotajos spēkos raudzīties līdzīgi kā uz investīcijām apdrošināšanā. “Mēs apdrošinām savu automašīnu ne jau tāpēc, ka mēs plānotu ieskriet kokā vai nokļūt avārijā.
Mēs neplānojam šādus nelaimes gadījumus. Bet, ja – nedod, Dievs! – šāds gadījums notiek un mēs nokļūstam avārijā vai, teiksim, pārkurinot māju, tā mums ziemā nodeg, mums ir garantija, ka mēs spēsim no šīs ķibeles sveikā izkļūt ārā, mums būs kas palīdzēs,” skaidroja ministrs.
Tomēr vairāki deputāti debatēs kritizēja Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavoto dokumentu. Piemēram, Kārlis Krēsliņš (NA) pārmeta, ka koncepcija tapusi steigā un izvairoties no diskusijām ar ekspertiem. Piemēram, Ģenerāļu kluba biedri līdz šai dienai neesot saņēmuši koncepcijas tekstus, arī Krēsliņa mēģinājumiem rīkot seminārus par šo dokumentu esot likti dažādi šķēršļi. Jānis Ādamsons (“SC”) pauda izbrīnu, ka AM nav spējusi koncepcijā precizēt stratēģiskos mērķus, ko valsts vēlas sasniegt pēc 5, 10 vai 20 gadiem. Deputāts Kārlis Seržants pauda aizdomas, ka ierēdņi vienkārši ir pārkopējuši iepriekšējo koncepciju tekstus. Tāpat dokumentam trūkstot konkrētības, jo citas valstis nekautrējoties šādos dokumentos norādīt, kuras valstis tās uzskata par reālu draudu un kādā virzienā vairāk vērsīs savu uzmanību.
Pabriks centās atspēkot deputātu pārmetumus, norādot, ka ir notikušas vairākas diskusijas gan reģionos, gan Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Runājot par dokumenta detalizāciju, ministrs uzsvēra, ka šādā koncepcijā nevar minēt hipotētisko ienaidnieku, konkrētus aizsardzības pasākumus un datus. Šāda informācija esot citos dokumentos, kuriem var piekļūt tikai eksperti un politiķi ar attiecīgajām pielaidēm. Vēl skarbāks Pabriks bija, runājot par bruņojuma pirkšanu:
“Ja jūsu priekšā tuvākajā vai tālākajā laikā nostāsies kāds aizsardzības ministrs, kurš apgalvos, ka jāpērk tanki vai lidmašīnas, tad tas būs vai nu populisms, vai korupcija, vai neprofesionalitāte. Latvijai tanki un lidmašīnas nav vajadzīgi! Mēs netaisāmies nevienam uzbrukt ar šādiem ieročiem!
Mums nepieciešami nevis tādi dzelži, bet labi apmācīti karavīri, modernas tehnoloģijas un ieroči, lai šos tankus neitralizētu,” skaidroja ministrs.
Balsojumā koncepciju vienprātīgi atbalstīja 85 deputāti. Pret neviens nebalsoja, bet pieci klātesošie saskaņieši (Ādamsons, Jakovļevs, Kabanovs, Lazareva, Zariņš) izvairījās piedalīties balsojumā.
Valsts aizsardzības koncepcija paredz, ka galvenā prioritāte Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju attīstībā un resursu sadalē ir sauszemes spēku komponenta attīstība. Savukārt zemessardzi plānots attīstīt kā NBS rezervju pamatu, sekmējot rezerves karavīru un rezervistu piesaistīšanu sabiedrības pašaizsardzības uzdevumu pildīšanai. Koncepcija arī paredz palielināt Latvijas iesaistīšanos starptautiskajās misijās. Konkrēti tas nozīmē, ka vismaz pusei no Latvijas bruņotajiem spēkiem ir jābūt sagatavotiem operācijām ārvalstīs un 8% varētu pastāvīgi atrasties šajās misijās. Dokumentā arī uzsvērts, ka valsts aizsardzības efektīvai nodrošināšanai nepieciešams noteikt ilgtermiņa finansējuma mehānismu, kas paredzētu ik gadu pakāpeniski palielināt Latvijas ieguldījumu aizsardzības vajadzībām, lai 2020. gadā tas sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta. Koncepcija pati gan ir spēkā tikai līdz 2016. gadam.
