Astoņos mēnešos nodokļos iekasē par 3,2% vairāk nekā plānots 0
Šā gada janvārī-augustā konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, palielinājās par 195,4 miljoniem latu jeb 6,8% salīdzinājumā ar 2012. gada atbilstošo periodu. Nodokļu ieņēmumu izpilde pārsniedza plānu par 3,2%, un to pamatā noteica labāka darbaspēka nodokļu izpilde, kā arī lielāki ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Finanšu ministrijā (FM) portālu “LA.lv” informēja, ka būtiskākais pieaugums šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu saglabājās ieņēmumos no sociālās apdrošināšanas iemaksām – par 78,8 miljoniem latu jeb 8,6%, PVN – par 47 miljoniem latu jeb 6,4% un iedzīvotāju ienākuma nodokļa – par 39,9 miljoniem latu jeb 6,9%.
Vienlaikus FM atzīmē, ka nodokļu ieņēmumu izpildi ietekmē arī sezonalitāte, jo vasaras mēnešos parasti palielinās darba tirgus aktivitāte, kā arī pieaug privātais patēriņš. Tomēr, vērtējot nodokļu ieņēmumu attīstības tendences kopumā, var secināt, ka nodokļu ieņēmumu pieauguma temps pakāpeniski samazinās un turpmāk nodokļu ieņēmumu izpilde būs atbilstoša plānotajam, norāda FM.
Pārējo ieņēmumu izpilde liecina, ka nenodokļu ieņēmumi bija par 1,4 miljoniem latu jeb 0,5% mazāki, bet pašu ieņēmumi pieauga par 3,7 miljoniem latu jeb 2,6%, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu. Savukārt ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 2,2 miljoniem latu jeb 0,4% mazāki.
Savukārt konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada janvārī-augustā pieauga par 244,1 miljonu latu jeb 7%, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu. Augstāks izdevumu apjoms bija visos budžeta līmeņos, taču pašvaldību budžeta izdevumi pieauga straujāk – par 9,8%, salīdzinot ar valsts budžeta izdevumu pieaugumu.
Tēriņu kāpumu pašvaldību budžetā noteica augstāki izdevumi atlīdzībai – par 30,6 miljoniem latu jeb 8,6%, precēm un pakalpojumiem – par 25,9 miljoniem latu jeb 12,9%, kā arī kapitālajiem izdevumiem – par 25,3 miljoniem latu jeb 14,7%. Savukārt valsts budžetā straujāk auga izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai. Arī izdevumi, kas saistīti ar ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanu, bija augstāki, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu.
Vērtējot kopbudžeta izdevumu attīstību pret gada plānu – 2013. gada astoņos mēnešos izdevumu izpilde bija 64% no 2013. gada plāna. Salīdzinājumam – ieņēmumu izpilde bija 70,2% no 2013. gada plāna. Tādēļ, vērtējot turpmāko kopējo izdevumu attīstību, būtiski ir ņemt vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kas liecina, ka gada pēdējos mēnešos konsolidētā kopbudžeta izdevumi pieaug straujāk nekā ieņēmumi, tādā veidā pasliktinot situāciju budžetā.
Šā gada augustā konsolidētā kopbudžeta uzkrātais pārpalikums palielinājās par 53 miljoniem latu un janvārī-augustā veidoja 250,6 miljonus latu. Pārpalikumu kopbudžetā var skaidrot ar pēdējo gadu laikā novērotu tendenci, ka gada pirmajā pusē ieņēmumi pieaug straujāk nekā izdevumi. Savukārt gada pēdējos mēnešos situācija ir diametrāli pretēja – izdevumu pieaugums pārsniedz ieņēmumu pieaugumu. Šāda budžeta izdevumu attīstība sagaidāma arī šogad, tādēļ pozitīvā situācija budžetā pēc naudas plūsmas šā gada astoņos mēnešos būtu jāvērtē piesardzīgi, norāda FM.
Vienlaikus FM norāda, ka vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums jāvērtē atbilstoši vienotajai Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, kas ietver arī tādus vispārējās valdības darījumus un institucionālās vienības, ko neatspoguļo konsolidētais kopbudžets.
Būtiskākie elementi, kas lielā mērā samazina šā gada konsolidētā kopbudžeta naudas plūsmas pārpalikumu ir ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu un izdevumu nesabalansētība, vispārējās valdības sektorā ietilpstošo valsts un pašvaldību uzņēmumu paredzamie zaudējumi, nomaksātās AS „Liepājas metalurgs” galvojuma saistības un citi negatīvas ietekmes darījumi. Piemēram, šā gada janvāra-augusta konsolidētā kopbudžeta pārpalikumu ir palielinājis ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu pārsniegums pār ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu un pasākumu izdevumiem.
