Gada augs 3
Floristu un mežcirtēju apdraudēts
Latvijas Botāniķu biedrība šogad aicina pievērst uzmanību čemuru palēkam – līdz 25 cm augstam puskrūmam ar tumši zaļām lapām un rozā ziediņiem. Dažādos Latvijas apvidos tas saukts arī par mātes zālēm, meža mirti, ziemcieti, lielo brūklenāju, zāģzobenāju.
Čemuru palēks ierakstīts Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā un vairāku valstu aizsargājamo sugu sarakstos, bet pašlaik nav iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamu sugu sarakstos, kaut arī sastopams samērā reti, skaidro Latvijas Botāniķu biedrības vadītāja Agnese Priede. Vietās, kur aug čemuru palēks, vērts ieskatīties vērīgāk. Turpat reizēm var atrast arī citus floras retumus – pļavas silpureni, smiltāju neļķi, ziemeļu linneju, vālīšu staipekni un plakanstaipekņus.
Čemuru palēku apdraud ne tikai ugunsgrēku trūkums mežos – palielinoties augsnē barības vielu daudzumam, mežā ienāk egles un kļūst tumšāks, kas šā gada augam nepavisam nepatīk. Taču lielākais čemuru palēka drauds tomēr ir cilvēks, kas izcērt mežus un līdz ar to iznīcina augsnes sēnes, kā arī īpaši piepilsētu mežos izplūc šo augu puķu pušķiem.
Latvijas Botāniķu biedrība aicina būt vērīgiem un saudzīgiem. Gaidīta informācija ne tikai par čemuru palēka atradnēm, bet arī jums zināmi tautā lietoti auga nosaukumi, ziņas par auga izmantošanu agrāk un mūsdienās, kā arī novērojumi par mežizstrādes, degšanas un citu traucējumu ietekmi uz šo augu, teic A. Priede. Senie latvieši, piemēram, meža miršu tēju ieteica dot puikām, lai tie brēcot nedabū bruku. Šīs ziņas jāsūta pa e-pastu [email protected].
