Medniekstāsti. Astoņi kūmiņi trīs dienās 0
Pat ja negribas, tik un tā vajag. Vajag palīdzēt lauku iedzīvotājiem cīnīties ar mazajiem plēsējiem. Bieži vien no šādas sadarbības ir atkarīgs arī tas, vai zemes īpašnieks parakstīs medību tiesību nodošanas līgumu.
Arī ja runa nav par platībām, bet gan tikai par mednieka ētisko pienākumu kontrolēt mazo plēsēju populāciju, darbs ir jādara. Man paveicās tādā ziņā, ka lapsu medības ir viens no maniem iecienītākajiem medību veidiem. Dienā vai naktī, ar saukšanu, pieiešanu vai gaidi, man vienalga. Šoreiz sanāca nakts medības.
Lielas fermas īpašnieks, kurš jau iepriekš sūdzējās, ka rudās viņam vistas zogot, pazvanīja un teica, ka izvedis laukā atliekas pēc gaļas lopa liemeņa pārdošanas. Govs iekšas. Kas var būt labāks par to?! Pirmajā naktī divas stundas sēdēju tornī, ko viņš uzcēlis pie savas mājas, lai vērotu dabu. No astoņiem līdz desmitiem vakarā nomedīju trīs lapsas. Tobrīd man likās, ka tas ir daudz.
Nākamās dienas vakarā mums bija kolektīvā sēdēšana torņos pie barotavām. Šāda taktika ļauj saprast, kur rukši pārvietojas. Mani cūkas saoda un aizlaidās, tādēļ nolēmu laiku lieki netērēt. Un, jāatzīstas godīgi, pēc iepriekšējā vakara veiksmes mani urdīja nemiers. Un kāds bija rezultāts? Četras lapsas divās stundās! Četras! Un gribu piebilst, ka, vērojot apkārtni termokamerā, redzēju vēl vismaz trīs lapsas.
Pēc vienas dienas pārtraukuma rāmā un klusā vakarā atkal biju savā vietā. Uzreiz sapratu, ka lapsas atgriezušās pie saviem ikdienas darbiem. Govs iekšu čupa tās vairs neinteresēja. Diemžēl siltai ziemai ir ne viens vien mīnuss. Ja būtu sals, cienasts joprojām saglabātu savu pievilcību. Lapsas ostījās tajā virzienā, bet ēst negāja. Līdz ar to viss kļuva daudz sarežģītāk. Nomedīju tikai vienu rudo, toties tas bija pilnīgi vesels un ļoti liels tēviņš.
Iepriekšējos divos vakaros nomedītās lapsas gandrīz visas bija ar pēckašķa kažoku – pārslimojušas un apaugušas, bet vilna blāva, nekvalitatīva, vietām bez akota. Arī raksturīgā kašķa smarža bija jūtama. Šajā vietā bieži nācies novērot kašķainas lapsas. Pāris reizes suņi atraduši beigtas plikās. Pārpopulācija ir vēl viens iemesls, kāpēc lapsu skaits ir jāsamazina.
Līdz ar to trīs vakaru rezultāts ir astoņas lapsas. Lieki piebilst, ka zemes īpašnieks, ar kuru man ir vienošanās par nelimitēto medīšanu viņa zemē, bija ļoti priecīgs un pateicīgs par padarīto. Vienojāmies, ka dosim pauzīti un atkārtosim lapsu pievilināšanas akciju. Vietā, kur atrodas minētās platības, apkārt ir daudz lauku māju, kur gandrīz katrā ir vistas, truši, kazas un lielāki lopiņi. Līdzās ir Liepājas ezers ar plašiem, jo plašiem niedrājiem. Lapsu paradīze. Nav brīnums, ka to ir tik daudz.
Pateicoties termokamerai, var aptuveni nojaust patieso mazo plēsēju skaitu. Dienas novērojumi kardināli atšķiras no tā, ko var ieraudzīt naktī. Labi, ka ir izgudrots tāds aparāts un mums Latvijā ir iespēja izmantot nakts redzamības tēmēkļus. Ideāli lapsu medībām!
