Astoņas liktenīgās minūtes pēc smēķēšanas 0
Lasītāja jautā: “Mans vīrs ir liels pīpētājs. Dara to virtuvē pie atvērta loga. Parasti mūku laukā, kad viņš sāk smēķēt. Ienāku, kad pabeidzis. Izlasīju, ka ieelpot cita smēķēto esot pat kaitīgāk, nekā pīpēt pašam. Vai tā patiesi ir?”
Tas patiešām ir kaitīgi, uzsver narkoloģe Ilze Maksima. Protams, pats smēķētājs saņem vislielāko kaitīguma devu. Cigaretei degot, plaušās nonāk četri tūkstoši dažādu ķīmisku komponentu, no kuriem četrdesmit var izraisīt vēzi. Tvana gāze nonāk asinīs – skābekļa vietā. Asinis riņķo lēnāk, cieš asinsvadi. Skābekļa trūkuma dēļ rodas izmaiņas smadzenēs.
Ja atrodaties vienā telpā ar kādu, kurš tobrīd uzsmēķē, var uzskatīt, ka darāt to kopā ar pīpmani. Ieelpojat tos dūmus, ko viņš izelpo, un saņemat krietnu kaitīguma devu.
Taču pat tad, ja tai brīdī izejat no virtuves un ienākat pēc tam, ieelposiet piesārņojumu, kas paliek gaisā. Turklāt smalkākās putekļu un mikroelementu daļiņas nosēžas uz visām virsmām. Atvērtais logs gan ļauj samazināt to koncentrāciju, tomēr daļa vielu paliek. Turklāt dūmi telpā taču ik pēc laika tiek atjaunoti!
Bieži vien smēķētājs uzskata, ka nekādu kaitējumu nerada, ja iet smēķēt uz balkona vai trepju telpā. Taču kaitīgums smēķējoša cilvēka izelpā saglabājas pat astoņas minūtes pēc pabeigta dūmošanas procesa! Tātad, ja pīpmanis ienāk istabā uzreiz pēc smēķēšanas un, piemēram, sāk ar kādu runāties, sarunbiedrs piespiedu kārtā saņem kaitīgas vielas.
Ja tētis uzreiz pēc smēķēšanas sāk rotaļāties ar bērnu, mazais ieelpo īstu indes devu.
Pieprasiet, lai šis cilvēks pēc uzsmēķēšanas vēl apmēram desmit minūtes pastāv uz balkona vai trepju telpā, kamēr izelpo visu nelāgo!
Pasīvā smēķēšana var izraisīt tieši tādas pašas veselības problēmas, kādas mēdz būt pīpmaņiem, tikai – tas notiek pret nesmēķētāja gribu. Lai arī pats dzīvojis veselīgi, kaites rašanos nekādi nav veicinājis, tomēr sasirgst, jo ilgus gadus bijis spiests elpot līdzās smēķētājam.
