Populāram astmas medikamentam bērniem, blaknes depresija, agresija, pašnāvnieciskas domas… Komentē Latvijas speciālisti 0
Pētījums, kura rezultāti septembra vidū publicēti Lielbritānijas Farmakoloģijas biedrības žurnālā “Pharmacology.Research&Perspective” un kuru veikuši Groningenas universitātes (Nīderlande) apliecina, ka populāras zāles bronhiālās astmas ārstēšanai, kuru aktīvā viela ir montelukasts (“Singulair”) un kurš bieži tiek izrakstīts bērniem, var izraisīt nopietnas psihes problēmas, ka arī nelabvēlīgi ietekmēt imūno sistēmu. Vai vecākiem ir pamats bažām? Vai ārstējot vienu kaiti, nenodarām pāri bērna organismam ilgtermiņā? Situāciju lūdzām komentēt trīs speciālistiem no Latvijas.
Ziņas par nevēlamām blaknēm
“Singulair” ir nehormonāls pretiekaisuma līdzeklis granulu, košļājamu vai apvalkotu tablešu formā, kurš Latvijā iekļauts valsts kompensējamo zāļu sarakstā un kuru bieži izraksta bērniem ar bronhiālas astmas diagnozi. Tikai Nīderlandē vien bijis 331 ziņojums par tā izraisītajām blaknēm, no tiem 107 lietotāji bijuši bērni, bet PVO datu bāzē – 17 723, no tiem 5 743 bērni. Biežākās blaknes, par kurām tika ziņots – depresija, agresija, domas par pašnāvību, bezmiegs, trauksme, garastāvokļa traucējumi, murgi. Pat Čērdža – Strosa sindroms jeb alerģiskā granulomatoze – reta sistēmiska autoimūna saslimšana, kas bojā vidējos un sīkos elpošanas sistēmas asinsvadus. Par alerģisko granulomatozi, kā “Singulair” lietošanas blakni, PVO datu bāzē saņemti 563 ziņojumi.
Iepazīstoties ar montelukastu saturošu zāļu lietošanas instrukciju, jāteic, ka norādīto blakņu saraksts tiešām ir visai iespaidīgs. Visbiežāk novērotās blakusparādības (vismaz 1 no 100 pacientiem un mazāk nekā 1 no 10 ārstētiem bērniem) bija sāpes vēderā un galvassāpes, turklāt minēta ne tikai iespējama pastiprināta nosliece uz asiņošanu, reiboņi, krampji un citas fiziskas izpausmes, bet arī iespējamas uzvedības un garastāvokļa izmaiņas – murgaini sapņi, halucinācijas, uzbudināmība, trauksmes sajūta, nemiers, aizkaitināmība, tai skaitā agresīva uzvedība, trīce, depresija, nemierīgs miegs, tieksme uz pašnāvību un pašnāvības mēģinājumi (ļoti retos gadījumos).
“Visas Nīderlandē veiktā pētījumā minētās zāļu blaknes, jau norādītas “Singulair” lietošanas instrukcijā, kā arī ārstiem paredzētajā zāļu aprakstā. Tur ietverts arī brīdinājums, ka šīs zāles nav paredzētas akūtu astmas lēkmju ārstēšanai,” norāda Zāļu valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Dita Okmane. Viņa teic, ka aģentūra līdz šim saņēmusi tikai divus blakusparādību ziņojumus par aktīvo vielu montelukastu, abus 2014. gadā. Vienā ziņots par alerģisku dermatītu, otrā – par pārdozēšanu un par astmas pastiprināšanos pēc papildu kortikosteroīdu terapijas pārtraukšanas.
Ziņojumos ietverto informāciju Zāļu valsts aģentūra iesniedz arī Eiropas Savienības vienotajā datubāzē “EudraVigilance”, kurā apkopoti ziņojumi par visā Eiropā konstatētajām zāļu blakusparādībām, lai atklātu jaunus ar zāļu lietošanu saistītus riskus. Pēc tam zāļu lietošanas drošuma uzraudzības speciālisti, šos ziņojumus izvērtē, lai pārliecinātos, vai guvums no zāļu lietošanas joprojām atsver risku. Ja apstiprinās jauna informācija par zāļu drošumu, ražotāja pienākums iekļaut to lietošanas instrukcijā, bet aģentūrai – nekavējoties paziņot to veselības aprūpes speciālistiem.
“Pirms uzsākt zāļu lietošanu, vienmēr rūpīgi jāizlasa zāļu lietošanas instrukcija, kurā ir arī brīdinājumi un informācija par to piesardzīgu lietošanu. Ja, lietojot zāles, tiek pamanīti kādi veselības traucējumi, par tiem jāpastāsta ārstam, kurš varēs spriest par to iespējamo saistību ar zāļu lietošanu un ieteikt, kā rīkoties turpmāk,” saka Dita Okmane.
Apsvērt visas iespējas
Pediatrs Artis Žeigurs domā, ka tad, ja uzlabojumu vai bronhiālās astmas simptomu kontroli iespējams panākt ar citām metodēm, protams, labāk iztikt bez zāļu lietošanas. Tomēr katrs gadījums ir individuāls. Ja ārsts tomēr izrakstījis bērnam zāles, vecākiem uzmanīgi jāizlasa zāļu apraksts un iespējamo blakņu saraksts, jāmeklē informācija Zāļu valsts aģentūras datu bāzē. Nevajag kautrēties arī ārstam uzdot jautājumus par to, pēc cik ilga laika sagaidāms efekts no šo zāļu lietošanas, kādas ir zāļu lietošanas blaknes un ko darīt, ja tās parādās.
“Ja ārsts uzsver, ka bronhiālās astmas ārstēšanā nevar iztikt bez šo zāļu lietošanas, bet vecākus māc šaubas par šī lēmuma pareizību, iesaku vecākiem konsultēties ar vairākiem speciālistiem. Ja viedokļi atšķiras, var lūgt mediķus iepazīstināt ar viņu rīcībā esošo pierādījumu bāzi par šo medikamentu efektivitāti un drošību. Viena daļa zāļu agri vai vēlu kaut kādu blakņu dēļ tiek aizliegtas, to vietā nāk jaunas un tam visam ir jāseko līdzi. No otras puses, kamēr šīs blaknes izpaužas, paiet laiks. Vislabākās ir tās zāles, kuras ir ļoti efektīvas un jau kādu laiku lietotas, jo par tām uzkrājušies farmakovigilances ziņojumi un blakņu pētījumi, kas liecina, ka samērs starp efektiem un blaknēm ir pārbaudīts un labs,” saka Artis Žeigurs.
Vai bronhiālās astmas ārstēšanā iespējamas alternatīvas, nemedikamentozas metodes? Vai nav tā, ka zāles ar tik nopietnām blaknēm bērniem tiek izrakstītas ar pārāk vieglu roku? Āgenskalna klīnikas pediatra homeopāta Edgara Medņa pacientu vidū ir daudz bērnu ar bronhiālo astmu, kurus viņš ārstē ar homeopātiskiem preparātiem. Tāpat viņš labi zina, kādus medikamentus izraksta viņa kolēģi, kas ārstē ar ķīmiskajām zālēm. “Faktiski jau ir tikai trīs zāles, ko lieto klasiskā medicīna astmas gadījumā: “Singulair”, “Ventolin” un “Pulmicort” vai “”Flixotide”. Klasiskā triāde. Manu pacientu vidū nav neviena, kam būtu kādas smagas komplikācijas no “Singulair” lietošanas. Drīzāk es varu teikt, ka tas nepalīdz, jo gandrīz visu pacientu vecāki neredz atšķirību, lieto bērns “Singulair” vai nē. Turklāt, Izlasot lietošanas instrukciju, blakņu saraksts ir diezgan iespaidīgs. Un tās ir smagas,” domā pediatrs.
“Ja zāļu anotācijā blaknes ir minētas un citās valstīs ir pierādīti šo blakņu gadījumi, tad nav pamats tam neticēt. Katram pacientam pirms zāļu lietošanas (jebkuru), būtu jāizlasa lietošanas instrukcija. Ja pēc tam rodas bažas vai šaubas par zāļu drošību un nekaitīgumu, iespējams iztaujāt savu ārstējošo ārstu vai arī atteikties šīs zāles lietot un lūgt izrakstīt citas, mazāk bīstamas. Kaut gan jebkurām ķīmiskajām zālēm ir blaknes. No tām pilnībā izbēgt nevar. Es pats praktizēju homeopātiju un man ir ļoti daudz pilnībā izārstētu bronhiālās astmas pacientu. Homeopātijā ļoti liels bonuss ir tas, ka homeopātiskajiem preparātiem nav blakņu. Līdz ar to šī ir droša alternatīva. To pašu var teikt arī par citām netradicionālās medicīnas metodēm, piemēram, akupunktūru, naturopātiju.”
