Astanas iedzīvotāji īpaši bija pārsteigti par Latvijas saldumiem un “Rīgas melno balzamu”, ko labprāt vēlētos iegādāties vietējos veikalos.
Astanas iedzīvotāji īpaši bija pārsteigti par Latvijas saldumiem un “Rīgas melno balzamu”, ko labprāt vēlētos iegādāties vietējos veikalos.
Foto – Sandra Dieziņa

Astanā vēlas Latvijas pārtiku 0

Latvijas uzņēmēji redz labas sadarbības iespējas ar Kazahstānu, vajadzīgi tiešie avioreisi.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Lasīt citas ziņas

Nesen notikusī plašas uzņēmēju delegācijas un amatpersonu vizīte Kazahstānas galvaspilsētā Astanā apliecināja – vēlme rast jaunus sadarbības partnerus, kā arī stiprināt esošos biznesa kontaktus ir liela, bet ar to vien nepietiek. Nepieciešams izveidot tiešos avioreisus starp Rīgu un Astanu, kas nodrošinātu ātru uzņēmēju nokļūšanu galamērķī – šo jautājumu apsprieda gan biznesa aprindas, gan Rīgas domes delegācija ar Astanas akimātu jeb pilsētas vadību.

Austrumu specifika

Latvijas vēstnieks Kazahstānā Juris Maklakovs atzina – lai veidotos auglīga abu pušu sadarbība, tiešajiem reisiem starp Latviju un Kazahstānu ir liela nozīme. “Ir ļoti grūti vadīt un organizēt biznesu, ja no vienas valsts uz otru jāceļo vairāk nekā 20 stundas. Austrumi arī prasa specifiku attiecībā uz biznesa organizēšanu, jo nevar tikai biznesu organizēt, balstoties uz vēstniecības datiem un zvaniem pa telefonu. Cilvēkiem jālido uz šejieni, varbūt jāveido pārstāvniecība, jāsatiekas vairākas reizes, jārada labs priekšstats, jāiedzer tēja, kafija vai pat balzams,” neslēpj vēstnieks. Viņam līdz šim vēl neesot izdevies sastapt nevienu uzņēmēju, kam bizness neesot izdevies. “Tie, kas atbrauc, tie arī uzsāk biznesu, tie, kam ir uzņēmība, tie arī dara,” tā vēstnieks. Viņš ir pārliecināts, ka uz Kazahstānu ir jābrauc, jāveido bizness, jo šī valsts piedzīvo ļoti strauju attīstību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēstnieks izteica gandarījumu, ka Latvijas amatpersonas sapratušas, ka Eiropas prezidentūras laikā Centrālāzija kļūs par vienu no prioritātēm. “Būs vizītes, konferences, plānojam pārskatīt Eiropas stratēģiju attiecībā uz Centrālāziju. Tiks parakstīts paplašinātais līgums starp ES un Kazahstānu. Vēstniecība arī plāno aktīvi darboties, nākamgad paredzētas pusdienas ar Kazahstānas augstākajām amatpersonām, semināri, konferences, pieņemšanas,” par iecerēm stāsta vēstnieks.

“Expoo” un pārtika

Viena no Latvijas uzņēmēju iespējām ir “Expoo” izstāde, kas Astanā notiks 2017. gadā. Jau šobrīd sākta 170 ha lielās teritorijas attīstība un, kā atzina eksperti, pilsētai nepieciešami uzņēmēji, kas var darboties šajā jomā. Jāatzīmē, ka šī būs pirmā reize, kad “Expoo” notiks kādā no NVS valstīm. Izstāde tiks veltīta alternatīviem enerģijas ieguves veidiem un zaļajām tehnoloģijām. Kā atzina Astanas mērs Imangali Tasmagambetovs, lai arī Kazahstāna iegūst ap 180 miljoniem tonnu naftas gadā, atjaunojamās enerģijas jautājums dienaskārtībā būs ne tikai Astanai, bet arī citām pilsētām un šī tēma ir aktuāla.

Serviss ir vēl viena joma, kur Latvijas uzņēmēji var sniegt savu pieredzi, tāpat restorānu un viesnīcu bizness. Jūrmalas sanatorijas “Jantarnij Bereg” direktors Viktors Daņilovs jau pēc vizītes atzina, ka kontakti ar jauniem partneriem ir nodibināti, lai pēc tiešo avioreisu noorganizēšanas jau varētu sākties reāla abu pušu sadarbība. Interesi par Latviju un pārējām Baltijas valstīm apliecināja izstādē “Astana Leisure” sastaptā Aigula Gabdulbarijujeva: “Es ļoti mīlu Baltiju. Mēs saviem bērniem nolēmām parādīt Eiropu, braucām no Sanktpēterburgas uz Helsinkiem, Tallinu uz Rīgu un Lietuvu. Latvijā ir lieliski, visi ir draudzīgi, labi runā krievu valodā un tas nozīmē, ka valodas barjeras nav. Viesmīlība un skaistā daba ir Latvijas pievilcība, ko atceramies jau kopš padomju laikiem,” slavēja Astanas iedzīvotāja.

Lielu piekrišanu Kazahstānā izpelnījās Latvijas pārtikas produkti, ko rīdzinieki piedāvāja “Rīgas markas” prezentācijā. Vietējā supermārketa pārstāvis Darens Isimbekovs “Latvijas Avīzei” atzina, ka jau šobrīd viņa pārstāvētā veikala sortimentā ir Latvijā ražotie produkti – šprotes un balzams, bet viņu interesētu piena produkti un citi izstrādājumi, to vidū zirga gaļas produkti. Viņš bija ieradies uz “Rīgas markas” prezentāciju vienā no mūsdienīgākajiem tirdzniecības centriem “Khan Shatyr”, lai vairāk iepazītos ar produktu paraugiem, taču jāteic, ka viņa tautieši bija veiklāki un visi atvestie produkti ātri vien izpelnījās lielu veikala apmeklētāju ievērību un tika degustēti ar lielu entuziasmu. Tirgotājs neslēpa, ka viņu interesē produkti ar garāku derīguma termiņu un pēc iespējas ekoloģiskāki. Tiesa, svarīgas ir transportēšanas iespējas un loģistikas izmaksas. Viņš gan sacīja, ka apjomiem nav nozīmes, svarīga ir kvalitāte. Kā pārliecinājās “Latvijas Avīze”, lielākajā tirdzniecības centra “Han Šatir” pārtikas veikalā varēja iegādāties tikai Latvijā ražotas “Brīvā viļņa” šprotes un “Kolumbija Ltd” sardīnes, vēl bija pārstāvēti lietuviešu “Vici” zivju produkti.

Reklāma
Reklāma

Kazahstāna ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris Centrālāzijas reģionā – pērn divpusējais tirdzniecības apgrozījums sasniedza 99,1 miljonu eiro.

Uzziņa

Cenas pārtikas veikalā Astanā (eiro)

Kartupeļi (1 kg) – 0,28

Sīpoli (1 kg) – 0,57

Kāposti (1 kg) – 0,20

Piens (1 l) – 0,78 – 0,90

Kefīrs (1 l) – 1,34

Sviests (200 g) – 1,99 – 2,01

“Sovetskoje šampanskoje” – 3,36

Baltās olas (10 gab.) – 0,93

“Brīvā viļņa” šprotes – 1,58 – 2,10

Liellopu gaļa (bez kaula) – 7,83 – 8,70

Alus “Belij Medvedj” – 0,63

Avots: “LA” pētījums

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.