Māra Libeka: Ass kā dadzītis, nikns kā trans 23
Katrs jaunais veselības ministrs savas uzrunas un atbildes uz jautājumiem intervijās sāk ar vienu un to pašu – veselības aprūpei ir nepieciešams vairāk naudas, un tad seko solījumi cīnīties par to. Laimdotas Straujumas pirmā un otrā valdība nav izņēmums. Pirmās viņas valdības rīcības plānā pat bija ierakstīts, ka 2014. gadā medicīna saņems 4,5% no iekšzemes kopprodukta, bet tai tika teju trīs procenti. Otrā valdība savā deklarācijā sola pakāpeniski palielināt valsts budžeta finansējumu veselības aprūpes vajadzībām. Veselības ministrija veselības aprūpes jomai 2015. gadā papildus pieprasījusi 108 miljonus eiro. Savukārt sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam, ko pieņēmusi Straujumas pirmā valdība, norādīts, ka šī apjomīgā dokumenta izpildei nākamgad nepieciešami 106 miljoni eiro. Pirms vēlēšanām Straujumas kundze, pildīdama veselības ministra amata pienākumus, sociālajiem partneriem solīja, ka budžets nākamgad varētu tikt palielināts par 40 miljoniem eiro. Bet pēc vēlēšanām medicīnai no vairāk nekā 100 pieprasītajiem miljoniem piešķirti 30 miljoni – minimālās algas palielināšanai ministrijas padotības iestādēs, ambulatoro pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, pacientu līdzmaksājumu mazināšanai stacionāros, rezidentu apmācības nodrošināšanai visiem augstskolu beigušajiem.
Par šo naudiņu rindas ārstniecības iestādēs saruks minimāli, jāšaubās arī, vai ar 7,7 miljoniem būs gana, lai paceltu minimālo algu par 40 eiro visās ārstniecības iestādēs, kur tiek sniegti valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi. Šogad minimālās algas celšanai par 20 eiro vien bija nepieciešami vairāk nekā pieci miljoni eiro. Ceļot tikai minimālo algu, bet ne lata neliekot klāt ārstu algai, nebūs jābrīnās, ka pēc laika sanitāra alga būs tikpat liela kā ārstam.
Gan pašreizējais ministrs Guntis Belēvičs, gan iepriekšējie ministri visi kā viens apgalvojuši, ka finansējuma palielināšana medicīnai ir visas koalīcijas atbildība. Taču dzīve rāda, ka naudas meklējumos ministrs paliek viens kā koks, bet koalīcijas partneri tik smīn – ko tur gāzt naudu medicīnā kā caurā mucā!
Tiesa, nav tā, ka veselības aprūpes apsaimniekotāji vispār necenstos meklēt naudas āderes. Bijušās veselības ministres Ingrīdas Circenes vadībā izstrādātais veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts par medicīnas pakalpojumu piesaisti iedzīvotāju ienākuma nodoklim nav izmests atkritumu tvertnē, bet nokļuvis Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, no kuras atkal ir nonācis Veselības ministrijā. Tur lemšot, ko darīt ar likumprojektu – atdot atpakaļ jaunievēlētajai Saeimai vai piedāvāt kādu citu variantu. Šīs politiķu spēles rezultāts nav prognozējams.
Veselības ministrs vēlas saprast, kāpēc Circenes plānotā reforma neizdevās, tāpēc tikšoties ar eksministri. Par to tik daudz rakstīts un runāts Saeimā, stenogrammas taču ir pieejamas ikvienam vai arī pietiktu vien izlasīt konstitucionālo tiesību speciālista Egila Levita publiski pieejamo runu konstitucionālās politikas seminārā Bīriņos 2012. gada jūlijā, lai saprastu, kāpēc Circenes labajai gribai nebija lemts īstenoties.
Veselības ministrs var pielipt Straujumas kundzei kā dadzītis (Belēvičs šādu apņēmību izteicis intervijā žurnālā “Ir”), viņš var lidot apkārt finanšu ministram kā nokaitināts trans, bet ne jau tas piepildīs veselības aprūpes naudas maku ar solītajiem miljoniem. Nākamā gada valsts budžeta izstrādes gaita liecina, ka dadzīša politika nav sekmējusies, jo veselības aprūpes finansējums būs mazāks nekā šogad – tikai 2,9% no IKP.
