Aspergera sindroms pieaugušajiem: 12 simptomi 4
Viņiem ir laba atmiņa, un intelekts var būt pat virs vidējā līmeņa, taču viņu uzvedība un runa šķiet nedaudz dīvaini. Kā saprast, ka kādam no jūsu tuviniekiem ir Aspergera sindroms?
Dažās valstīs šis sindroms vairs netiek uzskatīts par patstāvīgu diagnozi un tiek nosaukts par vienu no autiskā spektra traucējumu veidiem. Tomēr ne visi speciālisti tam piekrīt, un daudzi cilvēki ar šādu traucējumu uzskata, ka viņiem ir maz kopīgā ar autismu, jo viņiem nav runas un kognitīvu traucējumu.
Lai kā nebūtu, šis traucējums nopietni sarežģī cilvēka ikdienas funkcionēšanu un var radīt problēmas viņa profesionālajā un personīgajā dzīvē. Nosauksim dažas pazīmes, kas bieži atšķir cilvēkus ar Aspergera sindromu:
1. Neparasts runas veids. Varētu šķist, ka sarunājies ar datoru: sarunu biedrs apber tevi ar faktiem, nepauzējot un (gandrīz) neklausoties tevī. Dažreiz cilvēkiem ar šo sindromu ir neparasts balss tembrs.
2. Grūtības ar neverbālo komunikāciju. Vari pamanīt, ka sarunu biedrs gandrīz neizmanto žestus, un viņa mīmika nav izteiksmīga un bagāta.
3. Acu kontakta trūkums. Nav tā, ka sarunu biedrs nevarētu skatīties tev acīs, viņš vienkārši nejūt vajadzību pēc acu kontakta. Ja pievērsīsi tam viņa uzmanību, viņš var mēģināt nenovērsties un pat pārspīlēt, skatoties uz tevi pārāk uzmanīgi.
4. Problēmas ar etiķeti. Tāds cilvēks var likties rupjš vai neaudzināts, bet patiesībā viņam vienkārši trūkst intuīcijas, kas teiktu priekšā, kā pareizi uzvesties. Piemēram, viņš var novērsties un sākt nodarboties ar savām lietām, neuzklausot to, ko viņam saki; uzaicināt uz vakariņām un neatnākt; atvērt tev durvis, paskatīties uz tevi un, neko nesakot, ieiet mājā. Sabiedrībā pieņemtais labais tonis viņam ir svešs.
5. Uzmācīga pievēršanās vienai tēmai (bieži vien neparastai). Viņš var kolekcionēt to, ko citiem neienāktu prātā kolekcionēt; viņam var būt neparasts hobijs; viņš var izrādīt uzmācīgu interesi par kādu cilvēku. Un nepārtraukti runāt par savu aizraušanās objektu, neievērojot to, kā tas citus garlaiko. Dažreiz viņš pēkšņi pārmetas uz citu hobiju. Ja viņš zaudē interesi par cilvēku, kuru dievināja, attieksme pēkšņi kļūst vēsa.
6. Nespēja saprast citu cilvēku jūtas. Viņus bieži uzskata par aukstiem, nejūtīgiem cilvēkiem bez empātijas. Bet nav tā, ka viņi nespētu būt līdzjūtīgi, vai nevēlas parādīt labsirdību.
Vienkārši viņiem ir mazāk emocionālu pārdzīvojumu nekā citiem.
Bieži vien viņi nespēj saprast, kāpēc citi cilvēki ir tik satraukti vai bēdīgi, tad viņi labāk dodas prom un vienatnē par to padomā.
7. Neattīstītas komunikācijas prasmes. Dažreiz viņi bez pārtraukuma runā par sevi, neievērojot to, ka citi apvainojušies vai viņiem nav interesanti klausīties. Ja viņiem kāds nepatīk, viņi pēkšņi pārtrauc sarunu. Tāda uzvedība no malas šķiet nepiedienīga.
8. Nespēja dalīties ar jūtām. Jūs esat pārsteigti, ja labi pazīstams cilvēks satiekoties pat nepainteresējas, kā tev klājas un neko nepastāsta par sevi? Cilvēki ar Aspergera sindromu nav pieraduši dalīties jūtās un iespaidos.
9. Melnbalta domāšana. Kad viņi nonāk pie kāda viedokļa vai lēmuma, viņi, neskatoties uz visiem argumentiem, pie tā pieturēsies. Viņiem ir grūti pieņemt cita cilvēka viedokli.
10. Elastīguma trūkums. Plāni mainījās pēdējā brīdī? Cilvēkam ar Aspergera sindromu tas ir īsts pārbaudījums, psiholoģiska pārslodze, jo viņš nav gatavs ekspromtam. Viņu var sarūgtināt sīkumi, kuriem, kā varētu domāt, nav pat vērts pievērst uzmanību, vai neierastas lietas.
11. Ierastās kārtības ievērošana. Viņam ļoti svarīga ierastā struktūra un noteikumi.
Ja tiek izjaukta ierastā rutīna, viņi jūtas izsisti no līdzsvara un ceļ paniku.
12. Paaugstināta jutība. Viņi var būt ļoti jutīgi pret pieskārieniem un mēģināt izvairīties no tiem visos iespējamos veidos. Izņēmums varētu būt vienīgi partneris. Viņi saraujas, ja viņiem uzsit pa plecu un neļauj sevi apskaut. Viņiem var būt arī citas autiskas īpašības, piemēram, paaugstināta jutība pret skaņām, gaismu, pat pret cietākām birkām drēbju iekšpusē.
Vai iespējams izārstēt Aspergera sindromu pieaugušajiem?
Šim traucējumam nav īpašu zāļu. Taču psiholoģiskā konsultēšana šajā gadījumā var būt ļoti noderīga. Psihologs var iemācīt tādu klientu tikt galā ar stresu, efektīvi veidot komunikāciju un sadarboties ar citiem, tādējādi atvieglojot ikdienas dzīvi.
Avots: psychologies
