Aspazijas mīlas drāma uzrunā arī mūsdienās 0
Valmieras teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvojusi Aspazijas luga “Vaidelote”. “Aspazijas spēks izpaužas mantojumā, ko viņa mums atstājusi, – vērtības, kuras nav zaudējušas nozīmi mūsdienās, taču ir pamestas novārtā, nonivelētas, jo valda citas vērtības,” teic izrādes režisore Inese Mičule.
Pēc uzvaras kaujās karalis Olģerds vēlas savu vienīgo meitu Mirdzu izprecināt karavadonim, bet Laimona sirds nav brīva – viņa sirds pieder Mirdzas audzinātājai, klostera priekšniecei Asjai. Galvenajās lomās – Māra Mennika un Inese Pudža. Pārējās lomās: Kārlis Freimanis, Rihards Rudāks, Januss Johansons, Dace Everss, Ieva Džindža un Eduards Johansons.
Lugā risinātās tēmas – cilvēka izvēles brīvība, tiesības brīvi paust savas domas, sieviešu tiesības, laicīgās varas un garīdzniecības konflikts – ir tikpat aktuāla gan 14. gadsimtā, kad risinās lugas darbība, tā mūsdienu 21. gadsimta Latvijā, piesakot jauniestudējumu kā smeldzīgu drāmu, uzsver izrādes veidotāji.
“Vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka materiāls izrādei mani kaut kādā ziņā sameklē pats, un Aspazijas “Vaidelote” ir tieši šis gadījums,” stāsta režisore Inese Mičule, kurai šis ir jau sestais iestudējums Valmieras teātrī. “”Vaidelotē” mani ļoti saista poētiskā un senā valoda, esmu to atstājusi tādu, kādu Aspazija to ir radījusi.” Pavisam nesen pirmizrādi Jaunajā Rīgas teātrī piedzīvoja režisores iestudētā Māras Zālītes dramatiskā poēma “Pilna Māras istabiņa”, un Aspazijas luga I. Mičulei savā ziņā ir savdabīgs turpinājums darbā ar poētisku dramaturģijas materiālu. “Luga rosina mani domāt ārpus sadzīviska līmeņa, iekustina “atslēgt” prātu no apziņas, klejot, meklēt to, kas ir ārpus šīs realitātes, kur paliek dvēsele, kad tā pamet zemi, un kur pēc tam paliek apziņa.”
“Vaidelote”, kas pirmizrādi piedzīvoja 1894. gada 19. janvārī Rīgas Latviešu teātrī, kļuva par tā laika vispopulārāko un visvairāk iestudēto Aspazijas lugu – toreiz izrādes komponists bija Jāzeps Vītols. Nozīmīgākā “Vaidelotes” versija 20. gadsimtā notika 1958. gadā Dailes teātrī Eduarda Smiļģa režijā, bet galveno lomu spēlēja Vija Artmane. 1981. gadā lugu Liepājas teātrī iestudēja Oļģerts Kroders, bet 1990. gadā – Edmunds Freibergs Nacionālajā teātrī.
Aspazijas luga Valmieras teātrī pēdējo reizi iestudēta 1926. gadā. Jauniestudējums ir ne tikai Aspazijas lugas atgriešanās uz Valmieras teātra skatuves pēc 90 gadiem, bet vienlaikus arī Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadam veltīto izrāžu cikla noslēdzošais darbs.
Iestudējuma radošajā komandā strādājuši scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Inga Bermaka-Apiaha un Agnese Leilande, komponists Emīls Zilberts, horeogrāfe Alise Putniņa.
