Aspazijas gars Madlienā 0
Aspazijas un Raiņa 150. jubilejas gadam tuvojoties noslēgumam, redzams, ka tā gaitā bijis ļoti maz abu dižgaru darbu oriģināliestudējumu. Tāpēc sevišķs gandarījums, ka šāds īpašs un rets notikums gaidāms šonedēļ – sestdien, 14. novembrī –, kad uz Madlienas kultūras nama skatuves dzīvi sāks Aspazijas luga “Madlienas baznīcas torņa cēlējs” Didža Caukas režijā.
Režisors, kurš agrāk bijis aktieris Dailes teātrī, “KZ” teic – tā bijusi interesanta sakritība, ka, jubilejas gadā lasot abu dižgaru darbus, uzdūries tieši šai Aspazijas lugai. “Zinot, ka šim darbam vispār bijis tikai viens iestudējums 1927. gadā Dailē manas kādreizējās pedagoģes Felicitas Ertneres režijā – Iļģi toreiz spēlēja Eduards Smiļģis –, sapratu: kurš tad, ja ne es, un kad tad, ja ne tagad? Man vienmēr ļoti sāpējusi sirds, ka visās lietās tik ļoti centrējamies uz Rīgu laikā, kad vairākums mūsu dižgaru taču nākuši no laukiem, kur arī sakņojas pamati mūsu tautas mentalitātei.” Iestudējumu jau vairs pat nevar nosaukt par amatieruzvedumu, tas kļuvis par lielāko šā gada teātra notikumu visā Ogres novadā un unikālu sadarbības projektu. “Izrādē ieguldīts milzu darbs un tās tapšanas gaitā man radās doma, ka katrā Latvijas novadā taču ir amatierteātri – kāpēc neiesaistīt arī viņus?” atceras Didzis Cauka. Tā nu iestudējumā iesaistīti aktieri un neatkarīgie mākslas dalībnieki no četriem pagastiem – Madlienas, Ķeipenes, Suntažiem, Lauberes – un Ogres. Lugas galvenā varone Made būs ogreniete Linda Graudiņa-Maderniece, Iļģa tēlā iejutīsies Oskars Ansveriņš no Ķeipenes, bet grāfa meitu Helianti atveidos madlieniete Ineta Balode.
Kopumā uzveduma tapšanā spēkus un laiku visā šā gada garumā nesavtīgi ieguldījuši 30 aktieri un 15 dažādu kultūras jomu profesionāļi gan no Rīgas, gan Ogres, gan no paša Madlienas pagasta. Visi viņi būtu pelnījuši tapt nosaukti vārdā, bet pieminēšu vien dažus – izrādes scenogrāfe ir Kristīne Zobena-Zālīte (Latvijas Nacionālais teātris), kostīmu māksliniece – Evija Dāboliņa, gaismu mākslinieks – Harijs Zālītis (Dailes teātris), mūzikas autori – Igors Korņeļuks (komponists), Viesturs Lazdiņš (Ogres novada pūtēju orķestru virsdiriģents un pūtēju orķestra “Madliena” diriģents), Mareks Liepa (Madlienas kultūras nams).
Iedvesmojusies no senas latviešu teikas par Madlienas baznīcu, Aspazija savā lugā mūs pārnes 12. un 13. gadsimtā. Tās galvenā varone Made kļūst par varoni, labprātīgi ejot nāvē, lai Madlienā uzceltu baznīcu. “Lasot Aspazijas lugu, atradu tajā ļoti daudz mūsdienīgu vērtību. Tas ir gan pašziedošanās motīvs, gan arī apjausma, ka laikā kā šobrīd, kad bieži nesaprotam, kas ar mums notiek, iespējams, vajag kādu satricinājumu, lai mēs sāktu to aptvert,” teic režisors. Apjomīgo Aspazijas darbu viņš īsinājis, tomēr nav jutis sevišķu vajadzību pēc interpretācijām: “Galvenais ir atrast graudu paša autora tekstā un izcelt to. Tāpēc arī centos turēties pie Aspazijas teksta, paturot prātā, ka tā ir teika.”
Izrādē, kas veltīta arī Madlienas kultūras nama 50. dzimšanas dienai, piedalīsies vietējie kolektīvi – jauktais koris “Madliena”, senioru vokālais ansamblis “Tik un tā” un jauniešu deju kolektīvs “Daina”.
