Asociācijas “Latvijas Mēbeles” biedri paziņo pērnā gada rezultātus. Kā audzis eksports? 0
Asociācijā “Latvijas Mēbeles” esošo uzņēmumu apgrozījums pērn ir sasniedzis 53,22 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir 7,8% jeb 3,8 miljonu eiro pieaugums, aģentūrai LETA pastāstīja asociācijas prezidents un uzņēmuma “Marks M” īpašnieks Juris Griķis.
Tikmēr asociācijas biedru eksporta apmērs ir pieaudzis par 17% salīdzinājumā ar 2017.gadu.
“Vienmēr var būt vēl labāki rezultāti, taču aizvadītais gads bijis samērā veiksmīgs,” teica Griķis, paskaidrojot, ka iepriekš minētie dati gan atspoguļo tikai 10 lielāko “Latvijas Mēbeles” biedru rezultātus.
Tikmēr visu Latvijas mēbeļu ražotāju apgrozījums kopumā pērn vairāk nekā divas reizes pārsniedza “Latvijas Mēbeles” biedru apgrozījumu un pēc Griķa aplēsēm kopumā ir sasniedzis apmēram 150 miljonus eiro.
Pēc viņa teiktā, Eiropa meža nozares uzņēmumus Latvijā joprojām neuztver kā pievienotās vērtības radītājus, bet kā resursu eksportētājus, un Latviju ar tās augstākas pievienotās vērtības produktiem, kādas ir mēbeles, negrib ielaist tirgū.
Latvija pamatā eksportē neapstrādātus koksnes resursus vai kokmateriālus, kam veikta pirmsapstrāde, nevis augstas pievienotās vērtības produktus.
Mēbeļu eksports ir apmēram divreiz mazāks nekā no valsts izvestais apaļkoku apmērs. Latvija pērn kopumā eksportēja meža produkciju kopumā 2,6 miljardu eiro vērtībā. No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja gandrīz 700 miljonus eiro, bet apaļos kokmateriālus Latvija izveda gandrīz 290 miljonu eiro apmērā.
“Mēs kā nozare patlaban joprojām strādājam ar gaužām mazu pievienoto vērtību – pamatā izvedam ārā no Latvijas mazapstrādātu, kurināmo koksni, kuras eksports pērn sasniedzis 338 miljons eiro un trīs reizes pārsniedza mēbeļu eksportu. No valsts izvestais apaļkoku apmērs divas reizes pārsniedza Latvijas mēbeļu eksportu, bet zāģmateriālu eksports to pārsniedz vēl lielākā mērā,” sacīja Griķis, piebilstot, ka Latvijai mēbeļu eksportā pastāv milzīgas izaugsmes iespējas.
Viņš atzina, ka Latvijas mēbeļu ražotāju attīstību kavē tas, ka Latvija atrodas Eiropas nomalē un mēbeļu eksportā ir norobežota no tuvējiem Austrumu tirgiem, tostarp no Krievijas, kur tirdzniecību kavē ļoti augstas muitas nodevas un sankcijas.
Savukārt Eiropā Latvijas mēbeļu ražotājus vēl neatpazīst un uztver kā līgumdarbu izpildītājus bez zīmoliem.
“Lai tiktu kādā tirgū, ir nepieciešami pārdošanas kanāli, kam savukārt ir nepieciešami zīmoli, bet aiz zīmoliem – dizains. Taču mēs “klibojam” gan zīmolvedībā, gan dizainā,” atzina Griķis – piebilstot, lai sekmīgi būtu iespējams tirgot mēbeļu produkciju, galvenais būtu Latviju padarīt atpazīstamu ar tajā radītām labām lietām, ar augstu pievienoto vērtību.
Pēc viņa sacītā, patlaban Latvijas mēbeļu ražotāji produkciju pamatā realizē ārvalstu tirgos zem citu uzņēmumu privātajām preču zīmēm, tostarp “Daiļade koks”, “Kvist” un lielākais piegādātājs IKEA Latvijā ar vairāk nekā 30 miljonu eiro apgrozījumu – “Avoti SWF”.
Lai arī visi Latvijas lielie mēbeļu ražotāji pamatā ir kontraktu izpildītāji, pakāpeniski arī šie uzņēmumi sāk pievērsties zīmolvedībai, piemēram SIA “Bolderāja Serviss” ar jauno zīmolu “DeskB” un SIA “Sencis” ar jauno zīmolu “Lett”.
Ārvalstu tirgos jau ir pieejama “Rīgas krēslu fabrikas” un “Marks M” produkcija ar šo kompāniju zīmoliem, taču šiem produktiem, atbilstoši kvalitātei, attiecīgi ir arī augstāka cena. “Potenciālie eksporta partneri cenai netic, apšaubot, jo konkrētais produkts nāk no Latvijas. Viņi atzīst, ka produkts ir labs, bet norāda uz vietu citā segmentā,” rezumēja Griķis.
Viņš teica, ka arī šajā gadā mēbeļu ražotājiem Latvijā prognozējama izaugsme, jo nozare attīstās. Dažām kompānijām ir veikti arī lielie ieguldījumi, kas jāatgūst.
“Latvijas Mēbeles” ir dibināta 2001.gadā, un tās biedri ir vieni no lielākajiem rūpnieciska rakstura ražotājiem un saražo lielu daļu Latvijas mēbeļu kopapjoma.
