Asociācija: Tiešmaksājumu sadalījumā jāņem vērā nodarbināto skaits, nevis saimniecības lielums 1
Biedrība “Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācija”
Sabiedrībā un medijos izskanējušas ziņas par Eiropas Komisijas (EK) plāniem par griestu noteikšanu tiešmaksājumu apjomam, ko varētu saņemt viena saimniecība. Mērķis ir izskaust situāciju, ka lielākā daļa tiešmaksājumu aiziet nelielai daļai saimniecību.
Par šādu EK lēmumu iestājas vairākas lauksaimnieku organizācijas Latvijā, pamatojot savu nostāju ar faktu, ka tiešmaksājumu finansējumam vairāk jānonāk pie mazām un vidējām saimniecībām, tā nodrošinot devīzi ”pārticis cilvēks Latvijas laukos”.
Mēs iestājamies par cilvēkiem laukos, nevis par juridiskām personām, kas saņem tiešmaksājumus. Tieši cilvēki laukos ir mūsu valsts vērtība, un no viņiem būs atkarīga Latvijas lauku nākotne.
Ir kritiski jāizvērtē situācija un apgalvojumi, pieņemot lēmumus, jo visas Latvijas interesēs ir saglabāt mūsu valsts laukos dzīvojošos un strādājošos cilvēkus.
Tāpēc nav svarīgi, kāda ir saimniecības juridiskā forma vai nosaukums Komercreģistrā, bet jāņem vērā nodarbināto skaits saimniecībā, kā arī tā pievienotā vērtība, ieguvumi, ko viņi ar savu darbu rada.
Tās ir darbavietas laukos, tie ir nodokļi valsts budžetā, tā ir Latvijas ainavu uzturēšana, kā arī Latvijas tautas vērtību saglabāšana un attīstīšana, vēl joprojām radot izsenis tautā mīlētus pārtikas produktus, kā arī radot arvien jaunus!
LSA biedri lielākoties ir daudznozaru saimniecības, kuras vidēji apsaimnieko ap 1300 hektāru un vidējais nodarbināto skaits uz saimniecību ir pāri 50 cilvēkiem. Šie ir cilvēki laukos, par kuriem tiek maksāti nodokļi, tā nodrošinot valsts budžetu, ģimenes, kas veido šo lauku vidi, rūpējas par nākamo paaudzi. Pēc LSA biedru datiem, ņemot vērā vidējo hektāru un nodarbināto cilvēku skaitu, secinām, ka tas vidēji ir ap 26 ha uz vienu nodarbināto.
Kā piemēru varam minēt mūsu asociācijas biedru SIA “Pampāļi”, kuri nesen tika minēti Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto». Šī saimniecība kopumā apstrādā vairāk nekā 3 850 ha un nodarbina 130 darbiniekus, pārrēķinot hektāru un nodarbināto cilvēku skaitu tas ir ap 30 ha uz vienu nodarbināto. 2019. gadā nodokļos vien saimniecība nomaksāja kopumā 701 894 eiro, neieskaitot PVN (pievienotās vērtības nodokli), tai skaitā 449 587 eiro VSAOI (Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), un saņēma 730 828 eiro tiešmaksājumos.
Saimniecību lielums un nodarbināto skaits ir atšķirīgs, tomēr, lielākoties neatkarīgi no apsaimniekotās platības, uz vienu nodarbināto tie vidēji ir ap 30 ha. Šobrīd tiešmaksājumi ir piesaistīti hektāram, ja tiks ieviesti maksājumu griesti, tad tiem LSA ieskatā būtu jābūt piesaistītiem nodarbinātajiem cilvēkiem.
Svarīgākais ir cilvēks laukos, un mūsu pienākums ir noturēt šos cilvēkus un saglabāt darbavietas, tā attīstot Latvijas lauksaimniecību, un dodot ieguldījumu Latvijas nākotnē. Šajos, diemžēl, negodīgajos starptautiskās konkurences apstākļos, kad Latvija jau tā saņem vismazākos tiešmaksājumus Eiropā, strauji samazinās ne vien lopkopības saimniecību skaits Latvijā, bet arī konkurētspēja un cilvēku skaits laukos. Ir svarīgi saglabāt saimniecības, kas ražo, pārdod un spēj nodrošināt darba vietas laukos.
Situācijā, ja arī tiks ieviesti tiešmaksājumu griesti, tad ieguvējam ir jābūt cilvēkam, kas strādā un dzīvo laukos. Maksājumu griestiem jābūt piesaistītiem nodarbinātajiem cilvēkiem saimniecībā, nevis juridiskai personai, jo ne jau juridiska persona nodrošina lauku apdzīvotību, dzīvotspēju un arī attīstību, bet cilvēki, kas dzīvo laukos. Pretējā gadījumā zaudētāji būs visi – gan strādājošais un dzīvojošais laukos, gan arī valsts.
Vai atbalstāt EK ieceri par tiešmaksājumu griestiem, iespējams, 150 000 eiro apmērā vienai saimniecībai?
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija (LSA) apvieno lauksaimniecības nozares statūtsabiedrību saimniecības, lai koordinētu asociācijas biedru savstarpējo darbību kopīgo interešu aizstāvēšanai, sekmētu lauksaimniecības nozares ražotspēju un konkurētspēju, kā arī lai pārstāvētu asociācijas intereses valsts pārvaldes institūcijās un sadarbotos ar citām organizācijām, kuru darbība ietekmē asociācijas biedru intereses. LSA apvieno 46 aktīvus biedrus, kuri 2018.gadā valsts budžetā iemaksāja 14,2 milj. eiro.
