Asociācija: “Tet” infrastruktūra jāatstāj valsts īpašumā 8
Tehnoloģiju uzņēmuma SIA “Tet” fiksēto līniju optiskā tīkla infrastruktūra būtu jāatstāj pilnīgā valsts īpašumā, sniedzot piekļuvi tai uz vairumtirdzniecības nosacījumiem visiem Latvijas operatoriem, uzskata Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis.
Lelis aģentūrai LETA norādīja, ka pēdējās nedēļās telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju (IT) nozares jautājumus aktualizējušas ziņas par it kā gatavoto īpašumtiesību maiņu “Tet” un SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) starpā.
“Tet” daudzu gadu rezultātā un vairāk nekā pusmiljarda eiro ieguldījumos tapusī fiksēto līniju optiskā tīkla infrastruktūra “savā ziņā ir unikāla – neviens cits operators šodien tādu nevar piedāvāt un, visticamāk, arī nākotnē nevarēs,” pauž Lelis.
Lai gan Latvijas tirgū ir vēl daži citi fiksētā tīkla operatori, nevienam no tiem tīkls nepārklāj visu valsti, kā arī lielākajās pilsētās to infrastruktūra nākotne var nebūt droša, piemēram, Rīgas pašvaldība strādā pie galvaspilsētas izskata sakārtošanas, un tai ir iebildumi pret gaisa vadiem, kas stiepjas starp ēkām, skaidro Lelis. “Tet” infrastruktūra ir ieguldīta pazemes kabeļu kanalizācijā.
“Šo unikālo un nereplicējamo infrastruktūru apvienot ar kādu no operatoriem nozīmētu “de facto” ierobežot konkurenci,” apgalvo Lelis.
“Tet” infrastruktūras atstāšana pilnīgā valsts īpašumā būtu ilgtspējīgs risinājums gan no konkurences skata punkta, gan arī uz valsts aizsardzības apsvērumiem raugoties, pamatoti pieņemot, ka kritiskā brīdī valsts kā akcionārs būs pats uzticamākais un drošākais, pauž LTA izpilddirektors.
Lelis akcentē, ka tas prasītu “Tet” nodalīt pakalpojumu mazumtirdzniecību atsevišķā juridiskā vienībā, kura savukārt varētu būt tirgošanās objekts starp akcionāriem. Infrastruktūra paliktu “Tet” tīkla operatora īpašumā, tam kļūstot par atsevišķu juridisku vienību ar simtprocentīgu valsts kapitālu.
Savukārt “Tet” būvniecības uzņēmuma “Citrus Solutions” piederībai tik būtiskas nozīmes nav, un tas var tikt atsavināts kādam reģionālam komunikāciju infrastruktūras būvniecības spēlētājam, kas spētu dot papildu impulsu tā biznesa izaugsmei ārpus Latvijas robežām, uzskata Lelis.
“Tet” varētu turpināt sniegt ne tikai piekļuves, bet arī maģistrālo un starptautisko pārraides jaudu pakalpojumus, sekmīgi konkurējot ar līdzīgiem operatoriem pasaulē un Latvijā. Tāpat LTA ieskatā “Tet” varētu sadarboties ar VAS “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), kas papildu apraides infrastruktūrai sniedz arī ļoti nozīmīgos kiberdrošības un citus līdzīgus pakalpojumus, tostarp uzturot e-parakstu.
Šādā nozares izkārtojumā nedaudz mainītos nozares regulatora, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), prioritātes un uzdevumi, taču šāda nozares struktūra veicinās veselīgu konkurenci operatoru starpā, sniedzot Latvijas telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem plašākas iespējas, vairāk ērtību, lielāku izvēli un konkurētspējīgākus izcenojumus, jo katrs no operatoriem spēs piedāvāt plašu pakalpojumu spektru visā valsts teritorijā, pauž Lelis.
Vienlaikus LTA piekrīt Latvijas Industrijas attīstības konfederācijas (LIAK) prezidenta Normunda Berga teiktajam, ka šis nozarei būtiskais lēmums jāpieņem atklāti un ar pārliecinošu pamatojumu.
Tāpat arī LTA piekrīt ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) teiktajam, ka “Tet” un LMT akcionāru struktūra ir komplicēta, ar savstarpējām atkarībām, un atšķetināt to nav viegli.
LTA šajā procesā aicina atcerēties ne vien par uzņēmumu akcionāra “Telia” un valsts interesēm, bet paturēt prātā arī Latvijas telekomunikāciju nozares kopējo veselību, valsts drošības jautājumus, attīstības perspektīvu un lietotāju intereses.
LETA jau ziņoja, ka valdība 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar “Tet” un LMT otru akcionāru – “Telia”. Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar “Telia”, un devusi mandātu Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas.
Valainis iepriekš norādīja, ka plānots virzīties tajos scenārijos, kuri veicina valsts lomu uzņēmumos, kā arī attīsta uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.
EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar šo sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.
Tāpat vēstīts, ka 2017.gada novembrī Ministru kabinets nolēma, ka “Tet” un LMT netiks apvienoti. Savukārt 2018.gada jūlijā toreizējās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un “Telia” prezidents Jūhans Dennelinds parakstīja saprašanās memorandu par “Tet” un LMT turpmāku attīstību.
Memorandu parakstošās puses apņēmās izstrādāt vienotu “Tet” un LMT darbības stratēģiju sinerģijas sasniegšanai, tajā ietverot nākamās paaudzes sakaru sistēmu stratēģijas izstrādi un īstenošanu, inovatīvas ekselences veidošanu, šajā procesā aktīvi sadarbojoties ar zinātni.
Savukārt 2018.gada 23.augustā Kučinskis izdeva rīkojumu, ar kuru tika izveidota darba grupa, lai nodrošinātu Latvijas interešu pārstāvniecību “Tet” un LMT vienotas uzņēmumu stratēģijas izstrādē un īstenošanā, kā arī tās finansēšanā. Vēl pēc pusotra gada tā laika valdību veidojošā koalīcija nolēma pagaidām nerisināt jautājumu par “Tet” un LMT nākotni.
“Tet” koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% – līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas “Tet” apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.
Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.
Valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”) personā pieder 51% “Tet” daļu, bet “Telia” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” – 49% “Tet” daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder “Telia” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, 28% – Latvijas valstij caur LVRTC (23%) un “Possessor” (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder “Tet”.
LETA jau ziņoja, ka “Telia” sagatavoja piedāvājumu, kas paredz, ka “Tet” jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod LMT, kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un “Telia”, kamēr valsts pilnībā paturētu “Tet” grupas būvkompāniju “Citrus Solutions” un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums (IPO) un kotēšana biržā.
