Asociācija: Prasība Latvijā uz alus etiķetēm obligāti norādīt ražotājvalsti būtu sasteigts lēmums 0
Konkurences padomes (KP) priekšlikums uz alus etiķetes obligāti norādīt alus ražotājvalsti Latvijā būtu sasteigts lēmums, ņemot vērā diskusijas Eiropas Komisijas (EK) darba grupās par alkoholisko dzērienu obligātās marķēšanas harmonizēšanu Eiropas Savienības (ES) līmenī, atzina Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Viņa norādīja, ka EK ir iecerējusi prasības par alkoholisko dzērienu obligāto marķēšanu harmonizēt ES līmenī, un šobrīd notiek diskusijas par šo jautājumu EK darba grupās. “Būtu svarīgi neskriet vilcienam pa priekšu, neradīt papildus izdevumus ražotājiem, bet sagaidīt harmonizēto regulējumu,” sacīja Šure.
Pēc viņas teiktā, papildus prasību noteikšana būtu apgrūtinājums tiem alus ražotājiem, kas alu ražo ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu tirgiem. “Mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši labprāt pērk alus pudeli ar norādi, ka tā ražota ES. Esam brīvā tirgus dalībnieks, un brīva preču kustība ir viena no ES vienotā tirgus pamatbrīvībām. Marķējuma obligātās prasības ir noteiktas ES normatīvos, un uzņēmumi tās ievēro,” uzsvēra Šure.
Tāpat viņa norādīja, ja vietējais ražotājs vēlas uzsvērt un norādīt produkta izcelsmes valsti, to var darīt, lai gan izcelsmes valsts norādīšana uz alus etiķetēm nav obligāta prasība. Ir alus ražotāji, kas valsti norāda un ar to lepojas. Tiesa, līdztekus izcelsmes valsts norādīšanai ir vēl citas iespējas, kā apliecināt alus vietējo izcelsmi.
Kā piemēru Šure minēja “Tērvetes alus” etiķetes uz kurām ir “Zaļās karotītes” kvalitātes zīme, tādējādi apliecinot, ka produkts ražots Latvijā un atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām.
“Ražotājvalsti jeb izcelsmes vietu nereti norāda arī mazumtirgotājs cenu zīmē, līdz ar to mērķis – sniegt informāciju vidusmēra patērētājam saprotamā, viegli uztveramā un nepārprotamā veidā – var tikt panākts uzņēmējiem savstarpēji sadarbojoties. Tādēļ KP ierosinājums jāvērtē kompleksi ne tikai ar marķējumu alum, bet skatoties uz pārtiku, dzērieniem kopumā un to tirdzniecības vietām,” sacīja Šure.
Jau ziņots, ka KP uzraudzībā konstatējusi, ka Latvijas patērētāji nesaņem informāciju par alus izcelsmes vietu uz alus pudeļu etiķetēm. KP ieskatā, šādu maldinājumu varētu novērst ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, nosakot, ka uz etiķetes obligāti jānorāda alus ražotājvalsts.
