Asociācija: ostu pārvalžu centralizācija ir absurda 0
Ostu pārvalžu centralizācija ir absurda, un pašreizējais pārvaldības modelis strādā perfekti, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” sacīja Latvijas Ostu asociācijas vadītājs Kārlis Leiškalns.
“Tas ir absurds priekšlikums. Tā domā jebkurš cilvēks, kurš kaut cik pārzina ostu darbības principus,” viņš uzsvēra, komentējot Zatlera Reformu partijas valdes locekles Sandras Sondores-Kukules ierosinājumu par ostu pārvalžu centralizāciju. Vienlaikus viņš atzina, ka konkrēta priekšlikumu par to gan nav un līdz šim ir bijuši tikai daži izteikumi.
Pēc Leiškalna teiktā, osta pēc savas būtības ir pašvaldību izveidota iestāde ‒ to paredz Ziemeļeiropas ostu pārvaldes modelis. Tomēr, ņemot vērā ostu lielo ietekmi uz kopējo valsts ekonomiku, aizvien vairāk to pārvaldēs tiek izmantots jauktā tipa modelis ‒ tāds, kāds patlaban ir Latvijā. Pašlaik Latvijā ostas ir pašvaldības dibinātas iestādes, kurām ir piešķirts atvasināts juridiskas personas statuss. Tādējādi ostai ir tiesības pieņemt budžetu. Turpretī valdības loma ostās izpaužas likumdošanā, saistošo noteikumu pieņemšanā, kā arī ostu stratēģiju izstrādē. “Manuprāt, pašreizējais ostu pārvaldes modelis strādā lieliski. Par to liecina ostu darbības rezultāti,” norādīja Leiškalns.
“Man ir ārkārtīgi grūti iedomāties, kā centralizēti tiktu pārvaldītas Liepājas, Ventspils un Rīgas ostas. Visas trīs Latvijas lielās ostas piedalās starptautiskā darba dalīšanā, veselīgi konkurējot arī savā starpā gan par kravu, gan investīciju piesaisti,” minēja Leiškalns.
Viņš pastāstīja, ka visbiežāk ostu konkurētspēju nosaka tās ģeogrāfiskais izvietojums, infrastruktūras sakārtotība, dzelzceļa tuvums, kā arī attālums no ostas līdz kravu pārvadāšanas vietai, dzelzceļa tarifi un citas izmaksas. “Ostu valdēm un ostu pārvaldēm pastāvīgi jādomā, kuru veidu kravas konkrētajā ostā varētu attīstīt un kā tam sagatavot ostā esošo infrastruktūru. Šādos gadījumos ostu pārvaldes un konkrēto pašvaldību sadarbībai ir vitāli svarīga nozīme. Tālab es nesaprotu, kāpēc šajā nozarē ir jāizdomā absolūti jauns pārvaldes modelis, jo īpaši ņemot vērā, ka krīzes laikā tieši ostas strādāja ar vislielākajiem panākumiem,” klāstīja asociācijas vadītājs.
Savukārt runājot par Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) vadītāja Ivara Slokenberga rakstīto atklāto vēstuli Ministru prezidentam un satiksmes ministram, Leiškalns teica, ka saredzējis tajā slēptu piedāvājumu, ko vajadzētu darīt ar Latvijas ostām. “Tas, ko es tur izlasīju, bija visai vienkāršs modelis ‒ ostu uzņēmumu kopā ar pārvaldi, varbūt ar visu centralizēto pārvaldi, pārvērst akciju sabiedrībā, šā uzņēmuma akcijas brīvi kotējot biržā. Tas lēnām nodrošinātu iespēju izspiest valdību un pašvaldības ārā no ostu pārvaldēm,” viņš pavēstīja. “Man liekas, ka pēc būtības tas bija aizplīvurots mājiens uz ostu privatizāciju. Acīmredzot arī te tiek stāstīts vecais stāsts, ka privātie īpašnieki visu sakārtos daudz labāk. Patlaban visā pasaulē nauda ir sadrukāta ļoti lielā daudzumā. Acīmredzot caur šādu mehānismu investori varētu piekļūt ostām, no to pārvaldības pilnībā izstumjot valdību un pašvaldības,” informēja ostu asociācijas vadītājs.
Tomēr, runājot par Sondores-Kukules priekšlikumiem reformēt ostu pārvaldības modeli, Leiškalns atzina, ka nedomā, ka viņa lobētu kāda privātās intereses. “Es domāju, šādam mērķim iemesls drīzāk bija meklējams tajā, pret ko parasti iebilda visas opozīcijas partijas, – ka valsts uzņēmumu un ostu padomēs bija ministru pārstāvji,” viņš paskaidroja.
Leiškalns arī pieļāva, ka, dziļāk iepazīstoties ar ostu darbu, Sondore-Kukule esošo modeli atzīs par labu esam. “Tikpat iespējams, ka viņa saskatīs kaut kādas esošās sistēmas problēmas, kuras būtu risināmas likumu izmaiņu ceļā. Aiz viņas tomēr stāv politiskā partija un vairāki ministri, kā dēļ varētu tapt attiecīgi grozījumi,” viņš sacīja.
“Man liekas, ka līdzšinējā ostu pārvaldība strādā perfekti. Tā strādā pēc Latvijas valsts uzbūves ģīmja un līdzības. Vienīgā atšķirība ir tā, ka ostu valdes locekļi amatos netiek ievēlēti, bet gan iecelti. Ostu administrācija sagatavo lēmumus, valde tos izvērtē un pieņem, raugoties gan no ministriju, gan pašvaldību viedokļa un ostas atbilstības redzējumam. Valde pastāvīgi uzrauga ostu administrāciju darbu. Manuprāt, tā ir diezgan perfekti strādājoša pārvaldes sistēma, ko apliecina arī ostu darbības rezultāti. Latvijas ostas attīstās. Pat vissmagākajos krīzes gados ostās nebija novērojams kravu kritums ‒ drīzāk pieaugums. Protams, ostas ietekmē visdažādākie lobiji, tāpēc to starpā notiek cīņas, bet ne tādā līmenī, kādas ir vērojamas citviet Baltijas jūrā, kur savas intereses aizstāv Zviedrija, Somija un Igaunija. Latvijas valdībai starptautiskajā konkurences cīņā vajadzētu rīkoties, līdzīgi kā mūsu kaimiņiem,” klāstīja Leiškalns.
