Asociācija: Latvijā reālie SEG emisiju apmēri no augsnes ir krietni mazāki nekā starptautiski noteiktie 0
Reālie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjomi Latvijā ir krietni mazāki nekā dati, ar kuriem nāca klajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), proti, ka kūdras ieguves rezultātā rodas ap 15% no kopējām Latvijas SEG emisijām, informēja Latvijas Kūdras asociācijā.
Kā skaidroja asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere, rēķinot SEG emisijas pēc starptautiski noteiktajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) koeficientiem, emisijas no mitrājiem rada 15% no kopējā emisiju apjoma valstī, taču Latvijā veiktie vietējie pētījumi un mērīti reālie emisiju apjomi no augsnes ir divas reizes mazāki nekā starptautiski noteiktie.
Krīgere norādīja, ka datus var skatīt un interpretēt dažādi. Kūdras ieguves nozare ir jāskata zemes izmantošanas sektora ietvaros, iekļaujot arī mežus, lauksaimniecības zemes, apbūvi un mitrājus. Kopumā šis sektors rada ogļskābās gāzes (CO2) piesaisti, 2018.gadā tas bija -1,3 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta. Tikmēr lauksaimniecības sektors Latvijā rada 2,6 miljonus tonnu emisijas, atkritumu apsaimniekošana 0,5 miljonus tonnu, rūpniecība 0,9 miljonus tonnu.
Asociācijas valdes locekle skaidroja, ka mitrāju emisiju aprēķinā tiek iekļautas teritorijas, kur notiek kūdras ieguve pašlaik (tie ir 4% no purvu teritorijas Latvijā), teritorijas, kur kūdras ieguve ir notikusi iepriekšējos gadsimtos un veikta cita saimnieciskā darbība, kā arī jau rekultivētas teritorijas.
Viņa arī norādīja, ka 2020.gadā Latvija iekļaus nacionālajā SEG inventarizācijas ziņojumos Latvijas vietējo emisiju apjomus, līdz ar to kopējais Latvijas emisiju apjoms saruks. Samazināsies arī proporcionālā daļa emisijām no mitrājiem.
Pēc Krīgeres teiktā, kūdras ieguves nozare Latvijā nākotnē neplāno paplašināt savu darbību, bet gan saglabāt esošās ieguves teritorijas un ieguves apjomus. Tāpat viņa uzsvēra, ka Latvija no citām kūdras ieguves valstīm atšķiras ar to, ka 95% no iegūtās kūdras izmanto lauksaimniecības vajadzībām. Kūdras substrāti ir dārzkopības un mežsaimniecības pamats, piemēram, vienā kubikmetrā kūdras var izaudzēt 6000 koku stādu, ar ko iespējams apstādīt trīs hektārus meža, kas 50 gadu perspektīvā var piesaistīt 1110 tonnas CO2.
Pēc viņas sacītā, Latvijā iegūtā kūdra veido 31% no Eiropā profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras. Kūdra ir arī pārtikas ražošanas ķēdes būtiska sastāvdaļa visā pasaulē. Pasaulē 70% no profesionālajā dārzkopībā izmantojamiem substrātiem ir kūdras substrāti.
“Izskan domas par kūdras substrātu aizstāšanu dārzkopībā ar citiem substrātu veidiem, piemēram, akmens vate, keramzīts, kokosa šķiedra un citiem, bet netiek ņemtas vērā SEG emisijas, ko rada dažādu kūdras aizstājēju, piemēram, akmens vates ražošana un pielietošana, kā arī to pēcizmantošanas iespējas. Piemēram, akmens vate pēc tās izmantošanas ir pārstrādājami atkritumi, bet kūdru pēc izmantošanas stādu audzēšanā izmanto augsnes ielabošanai. Kūdras substrāti ir ar mazāko SEG emisiju pēdu,” uzsvēra Krīgere.
Viņa arī norādīja, ka, pārtraucot kūdras ieguvi Latvijā, joprojām saglabātos 0,5 miljoni tonnu emisiju no bijušajiem kūdras laukiem. Taču SEG emisiju samazināšanai būtu nepieciešams veikt rekultivācijas darbus vēsturiski, iepriekšējos gadsimtos izmantotajās kūdras ieguves vietās, kas ir 36% no kūdras ieguves ietekmētām teritorijām Latvijā un kurās kūdras resursa izmantošana nav iespējama. Veicot rekultivāciju jāizmanto rekultivācijas vietai piemērotākos, SEG emisiju samazināšanai efektīvākos rekultivācijas veidus.
Tāpat, pēc Krīgeres teiktā, jāveic kūdras ieguves tehnoloģiju un tehnoloģisko procesu modernizācijas nolūkā ar mērķi mazināt SEG emisijas ieguves procesā. Jāvienojas par kompensācijas mehānismiem, piemēram stādu audzēšanas atbalstu un attīstīšanu, teritoriju apmežošanu, vēja parku izveidi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), komentējot Latvijas kūdras asociācijas paustās bažas par kūdras ieguves un pārstrādes iznīcināšanu valstī, Eiropas zaļā kursa investīciju plāna kontekstā pretendējot uz finansējumu Eiropas pārejai uz klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, uzsvēra, ka ministrija Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto priekšlikumu izdiskutēs ar visām iesaistītajām pusēm.
VARAM plāno rastu tādu risinājumu, kas Latvijai ir visderīgākais no klimata un tautsaimniecības viedokļa. “Ministrijas mērķis nav apgrūtināt nozares darbību, bet gan samazināt emisijas un veicināt ekonomisko attīstību un nodarbinātību reģionos,” uzsvēra VARAM, norādot, ka ziņojumā kūdras nozare ir minēta tikai kā ceļš, lai saņemtu finansējumu.
Taisnīgas pārkārtošanas mehānismā pieejamais finansējums saskaņā ar EK publicēto priekšlikumu varēs tikt izmantots vairākiem mērķiem, tajā skaitā kūdras nozares pārkārtošanai un pārveidei, veicinot darba spēka taisnīgu pārkārtošanos uz citiem sektoriem, kā arī investīcijas uzņēmumiem jaunu zaļu darba vietu radīšanai.
Ministrijā uzsvēra, ka taisnīgas pārkārtošanās mehānisms ir būtisks rīks, kas nodrošinās taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, nevienu neatstājot novārtā. Lai gan finansējums būs vajadzīgs visiem reģioniem un tas ir ņemts vērā “Eiropas zaļā kursa” investīciju plānā, mehānisms sniedz uz mērķi orientētu atbalstu, lai palīdzētu 2021.-2027. gada periodā piesaistīt vismaz 100 miljardus eiro vissmagāk skartajiem reģioniem un tādējādi mazināt pārkārtošanās sociālekonomisko ietekmi.
Pēc VARAM paustā, mehānisms radīs vajadzīgās investīcijas, lai palīdzētu darba ņēmējiem un kopienām, kas ir atkarīgas no fosilā kurināmā pievienotās vērtības veidošanas ķēdes. Tas būs papildinājums lielajai Eiropas Savienības (ES) budžeta daļai, kas ir atvēlēta ar citiem instrumentiem, kuri ir tieši saistīti ar pārkārtošanos.
Ministrijā arī norāda, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitralitāti 2050.gadā, emisijas no kūdras ieguves un sadedzināšanas būtu jāsamazina līdz iespējami zemākai robežai un atlikušās emisijas būtu kompensējamas ar pasākumiem CO2 piesaistei.
Vienlaikus VARAM pauda, ka taisnīgas pārkārtošanās mehānisma regulas priekšlikums patlaban ir tikai publicēts. Tuvākajos mēnešos ES ietvaros gaidāmas aktīvas diskusijas par mehānismā pieejamā finansējuma izlietošanas iespējamajiem virzieniem un to, kādā veidā Latvija varētu izlietot mehānismā pieejamos finanšu līdzekļus. “Šobrīd nav pieņemti saistoši lēmumi par to, kas varētu būt potenciālie finansējuma saņēmēji un kurām nozarēm Latvijā šī pārkārtošanās būtu veicama prioritārā kārtā,” uzsvēra ministrijā.
Jau ziņots, ka VARAM ir sākusi diskusijas ar atbildīgajām nozarēm par EK jaunās izaugsmes stratēģijas “Eiropas zaļais kurss” ietvaros sagatavoto priekšlikumu par Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu ES dalībvalstīs, lai finansētu pasākumus emisiju samazināšanai un konkurētspējīgas ekonomikas attīstīšanai, virzoties uz klimatneitralitāti.
Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms paredz sniegt atbalstu sektoriem, kas ir atkarīgi no fosilā kurināmā izmantošanas, emisiju intensīviem procesiem un, līdz ar to, pāreja uz klimatneitralitāti tos ietekmē visvairāk. EK savā priekšlikumā ir norādījusi, ka Latvijas gadījumā īpaša uzmanība ir jāpievērš emisiju samazināšanai kūdras ieguves nozarē.
Atbilstoši VARAM datiem, Latvijā kūdras nozare ir joma, kuras ieguves rezultātā rodas ap 15% no kopējā Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju, tādēļ ilgtermiņā, lai izpildītu klimatneitralitātes plānus, būs jāmeklē risinājumi, kā emisijas samazināt vai neļaut tām pieaugt.
Latvijas Kūdras asociācijā iepriekš uzsvēra, ka Eiropas zaļā kursa investīciju plāna kontekstā Latvijai pretendējot uz finansējumu Eiropas pārejai uz klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, Latvijā tiks iznīcināta kūdras ieguve un pārstrāde.
Investīciju plāns paredz izstrādāt taisnīgas pārkārtošanās mehānismu ar papildu finansējumu īpašiem Eiropas reģioniem, kuri vairāk nekā citi ir atkarīgi no fosilo energoresursu ieguves un izmantošanas enerģētikā. Līdz ar to Eiropa piedāvā kompensēt darbavietu zaudēšanu ar jaunām darbavietām, pārprofilēt strādājošos u.c. Neilgi pirms mehānisma izziņošanas tajā līdzās fosilajiem resursiem tika iekļauta arī kūdra, ko izmanto enerģētikā jeb tā saucamā enerģētiskā kūdra, ko sadedzinot, rodas siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Savukārt Latvijā iegūto kūdru izmanto lauksaimniecībā un tā nav pielīdzināma fosilajiem resursiem, no kuru izmantošanas vēlas atteikties Eiropa. Līdz ar to kūdras izmantošana Latvijā atšķiras no citām Eiropas valstīm, piemēram, Īrijas un Somijas, kur tā tiek dedzināta enerģētiskām vajadzībām, uzsvēra Krīgere.
