Asociācija: Kūdras ieguvēji joprojām bažījas par nozares slēgšanas risku Latvijā 0
Latvijas kūdras ieguvējiem joprojām ir bažas par iespējamo risku, ka nākotnē šī nozare Latvijā tiks slēgta, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) vadlīnijas taisnīgas pārkārtošanās fonda plānotā finansējuma izlietojumam pārejai uz klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, informēja Latvijas Kūdras asociācijā.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Kūdras asociācijas iepriekš pausto EK strādā pie jaunas politikas izstrādes, kas paredz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm atteikties no kūdras ieguves, ko tālāk izmanto enerģētikā un kas nodara būtisku kaitējumu videi. Asociācija iepriekš paudusi, ka Latvija, atšķirībā no citām ES dalībvalstīm, kūdras nozari jau sen ir pārorientējusi uz videi draudzīgu saimniekošanu.
Pēc Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekles Ingrīdas Krīgeres paustā, EK publicējusi Eiropas zaļā kursa kontekstā tapušā Taisnīgas pārkārtošanās fonda regulas priekšlikuma finansējuma izlietojuma vadlīnijas, kur nosauktas prioritārās investīciju zonas Latvijā. Vadlīnijas esot neviennozīmīgi interpretējamas, kaut gan publiski EK apliecinājusi, ka nozare slēgta netiks.
Krīgere piebilda, ka no vadlīnijām noprotams, ka investīcijas plānotas ilgtspējīgas kūdras ražošanas nodrošināšanai un kūdrāju atjaunošanai, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, atbalstot tādas aktivitātes, kā, piemēram, “investīcijas izpētē un inovāciju aktivitātēs, veicinot uzlabotu tehnoloģiju pārnesi” un “investīcijas tehnoloģiju un infrastruktūras izvietošanā, lai nodrošinātu (..) SEG emisiju samazinājumu (…)”.
Asociācijas valdes locekle pauda cerību, ka lietotais formulējums “ilgtspējīga kūdras ražošana” pēc būtības ietver EK izpratni arī par kūdras ieguvi, lai Latvijā nenonāktu pie paradoksālas situācijas, ka ilgtspējīgi ražot kūdras produktus drīkst, bet kūdru iegūt – nedrīkst, un tā jāimportē, piemēram, no Krievijas.
Krīgere piebilda, ka bažas rada tādi vadlīniju formulējumi, kā “kūdras nozares adaptācija, lai tā kļūtu vairāk vides kontekstā ilgtspējīga, klimatam draudzīga un oglekļa neitrāla, novestu pie nodarbinātības izmaiņām ietekmētajos reģionos” un citi, jo nav noprotams, vai tas attiecas uz enerģētiskās kūdras ieguvi un izmantošanu. Asociācijas ieskatā, ir skaidri jānoformulē šo izpratni izstrādātajos dokumentos.
“Latvija kūdru enerģētikas vajadzībām neiegūst kopš 2002.gada. (..) Būtiski nepārprotami nodalīt kūdras ieguvi un izmantošanu enerģētikā un kūdras ieguvi un izmantošanu dārzkopībā,” sacīja Krīgere, atgādinot, ka patlaban Latvijā iegūto kūdru 95% apjomā izmanto dārzkopībā un tās izmantošana Latvijā būtiski atšķiras no citām ES valstīm, kur to iegūst enerģētikai.
Krīgere atgādināja, ka šā gada 25.februārī EK pārstāvniecība Latvijā publiski paudusi EK apliecinājumu, ka kūdras nozari Latvijā nav paredzēts slēgt, bet Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums būtu iespēja kūdras nozari modernizēt, lai tā kļūtu videi un klimatam draudzīgāka ar mērķi samazināt SEG emisijas un nodrošinātu ilgtspējīgu kūdras ieguvi.
Viņa piebilda, ka kūdras nozare Latvijā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu vēlētos izmantot nozares modernizācijai, lielākas pievienotās vērtības radīšanai un SEG emisiju samazināšanai, kā arī kompensējošo pasākumu atbalstam, lai ar to radīto SEG emisiju piesaisti kompensētu nozares radītās emisijas un sekmētu klimatneitralitātes sasniegšanu Zemes izmantošanas sektorā (ZIZIMM), kur SEG ikgadējajā nacionālajā inventarizācijā tiek uzskaitītas emisijas no dārzkopības kūdras ieguves.
Asociācijas ieskatā finansējumu Latvijā var izlietot kūdras ieguves un pārstrādes tehnoloģiju modernizēšanai, kā arī esošo kūdras produktu pilnveidei un jaunu – inovatīvu, perspektīvu produktu ar lielu pievienoto vērtību radīšanai. Tāpat finansējums būtu nepieciešams vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivēšanai, pirms tam pabeidzot kūdras ieguvi tajās atradnēs, kurās palicis rūpnieciskai ieguvei pietiekams kūdras resurss.
Krīgere arī pauda pārliecību, ka būtu jāveicina kūdras produktu vietējais patēriņš, piemēram, kā nozīmīga Latvijas tautsaimniecības nozare ir atbalstāma stādu audzēšana un dārzkopība. Tāpat valstij būtu nepieciešams izstrādāt kompensējošo pasākumu kompleksu ar skaidriem nosacījumiem, ietverot kompensējošos pasākumus nozares klimatneitralitātes konceptā.
Jau ziņots, ka 25.februāra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti atzina, ka Latvijai ir būtiski saglabāt, attīstīt un veicināt dārzkopības kūdras ieguves un pārstrādes nozari. Atbildīgajai ministrijai – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) – jāsagatavo nacionālā pozīcijā par EK Taisnīgas pārkārtošanās fonda regulas priekšlikumu, kurā jāparedz saglabāt dārzkopības kūdras ieguves un pārstrādes nozare Latvijā.
Tāpat Saeimas Tautsaimniecības komisija uzdeva VARAM tuvākajā laikā pabeigt arī kūdras nozarei stratēģiski nozīmīgu politikas plānošanas dokumentu “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes”.
Jau ziņots, ka EK 26.februārī publicējusi vadlīnijas, kas paredz ES dalībvalstīm izstrādāt un saskaņot ar EK to teritoriālos Taisnīgas pārkārtošanās plānus, identificējot konkrētas atbalstāmās aktivitātes klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai.
EK šogad 14.janvārī izziņoja Eiropas Zaļā kursa investīciju plānu, kas paredz finansējumu Eiropas pārejai uz klimatneitralitāti līdz 2050.gadam. Investīciju plāns paredz izstrādāt taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas paredz papildu finansējumu īpašiem Eiropas reģioniem, kuri vairāk nekā citi ir atkarīgi no fosilo energoresursu ieguves un izmantošanas enerģētikā.
Latvijas Kūdras asociācija iepriekš paudusi bažas, ka Eiropas zaļā kursa investīciju plāna kontekstā Latvijai, pretendējot uz finansējumu Eiropas pārejai uz klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, tiks iznīcināta kūdras ieguve un pārstrāde, kas ir valsts tautsaimniecībā tradicionāla nozare ar būtisku pienesumu valsts ekonomikā.
Asociācija vērsa uzmanību, ka Eiropa piedāvā kompensēt darbavietu zaudēšanu ar jaunām darbavietām, pārprofilēt strādājošos u.c. Neilgi pirms mehānisma izziņošanas tajā līdzās fosilajiem resursiem tika iekļauta arī enerģētiskā kūdra, ko sadedzinot, rodas siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai gan Latvijā iegūto kūdru izmanto lauksaimniecībā un tā nav pielīdzināma fosilajiem resursiem, no kuru izmantošanas vēlas atteikties Eiropa.
