Asociācija: kokrūpnieki spēcīgi cīnās par koksnes resursiem 0
Pašlaik Latvijas kokrūpniecības sektorā ir spēcīga cīņa par koksnes resursiem, intervijā biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” sacīja asociācijas “Latvijas koks” izpilddirektors Andris Plezers.
“Šogad iezīmējas tendence, ko jau iepriekš paredzējām, ka valdība krīzes gados pieņēma lēmumu palielināt koku izciršanu. 2009. un 2010.gadā izcirtām nevis kā parasti ap 10 miljoniem kubikmetru, bet 12 un pat vairāk miljonus kubikmetru. Līdz ar to uzņēmumiem bija, ko darīt, taču tagad attiecīgi izciršanas apjoms ir jāsamazina. Saistībā ar to lielākās problēmas ir lielajām kokzāģētavām, tāpēc šodien ir diezgan spēcīga cīņa par resursiem. Kokrūpniecībā galvenais nosacījums ir pieeja resursiem, otrs ir tirgus,” pastāstīja “Latvijas koks” izpilddirektors.
Plezers atzīmēja, ka koksnes resursa pieejamības trūkumu ir grūti risināt ar importu. “Piemēram, Krievijā apaļkokiem ir izvedmuita. Tāpat starp Eiropas Savienības valstīm ir noteikti limiti un pieprasījumi, un attiecīgi Krievija bremzē apaļkoka izvešanu no valsts. Tas ir loģiski, jo arī viņi grib, lai apaļkokus pārstrādātu uz vietas un varētu eksportēt gatavas preces,” viņš teica.
Pēc Plezera sacītā, lai piekļūtu citu valstu koksnes resursiem, “Latvijas finieris” ārzemēs ir uzbūvējis savas ražotnes. “”Latvijas finieris”, jau pirms pieciem gadiem prognozējot šo situāciju, gan Lietuvā, gan Igaunijā uzbūvēja rūpnīcu, kuras ļoti labi strādā. Tas tika darīts lielākoties tāpēc, lai būtu pieeja Igaunijas un Lietuvas apaļkokiem. Ne lietuvieši, ne igauņi nelabprāt grib, ka izved viņu apaļkoku, bet, ja izveido tur ražošanu, tad vari konkurēt ar vietējiem uzņēmumiem,” sacīja asociācijas vadītājs.
Savukārt tiem kokrūpniecības uzņēmumiem, kas izmanto nekvalitatīvo koksni, par tās pieejamību ir jākonkurē ar eksportētājiem. “”Bolderājā Ltd” pārstrādā to koksni, ko agrāk izveda uz Zviedriju – tā saucamo papīrmalku. Bet tā ir nekvalitatīvā koksne, tāpēc to sadrupina un tā tiek izmantota plātņu ražošanai. Līdz ar to “Bolderājai Ltd” pamatkonkurenci rada Latvijas papīrmalkas eksports. Taču, ja viņi ir spējīgi šeit samaksāt izejmateriālu ražotājiem vairāk nekā tiem, kas šos izejmateriālus ved uz Zviedriju, protams, materiāli paliks Latvijā,” atzina Plezers un norādīja, ka cērtot kokus, aptuveni trešā daļa no nocirstajiem ir papīrmalka jeb nekvalitatīvā koksne – pāraugušie, līkie, greizie koki, kas neder mehāniskai apstrādei, vai ar sapuvušu serdi.
Asociācijas izpilddirektors gan noraidīja iespēju, ka koksnes resursu ierobežotās pieejamības dēļ kokrūpniecības uzņēmumu attīstība varētu nobremzēties. “Attīstība nebremzēsies. Uzņēmumi tomēr domā un izvērtē, kā izmantot esošo situāciju, lai savu uzņēmumu attīstītu. Iespēja ir dziļāk pārstrādāt. Piemēram, Latvijas lielākā zāģētava Laucienes pagastā “Vika Wood” ja agrāk tikai zāģēja dēļus un gandrīz slapjus deva prom, tad pēcāk viņi jau sāka dēļus žāvēt un apzāģēt, līdz ar to tiem ir lielāka pievienotā vērtība un par tiem var saņemt vairāk,” sacīja Plezers un atzīmēja, ka vadošie kokrūpniecības uzņēmumi dara visu, lai attīstītos.
