Asociācija: kailsala dēļ šogad var būt sliktākas ogulāju ražas nekā pērn 0
Kailsala dēļ šogad var būt sliktākas ogulāju ražas nekā 2013.gadā, pastāstīja Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.
Pēc viņas teiktā, sniega neesamība un zemā gaisa temperatūra patlaban nelabvēlīgi ietekmē ogulājus, tostarp lielkrūmu mellenājus. “Nav labi, mellenēm nepatīk šādi laika apstākļi,” sacīja Rudzāte, piebilstot, ka janvāra sākumā, kad gaisa temperatūra sasniedza 6-7 grādus pēc Celsija, mellenes jau gatavojās tam, ka varētu atsākties veģetācijas periods.
Patlaban, kad gaisa temperatūra sasniedz mīnus 16 grādus un vairāk, taču sniega vēl aizvien nav, salā cieš melleņu skaņu sistēma. Tādējādi krūmmelleņu saknes nebūs gana spēcīgas, kad atsāksies veģetācijas periods un krūmi gatavosies dzīt lapas. Tāpat kailsala dēļ vasarā dažviet krūmi var nedot ogas, teica Rudzāte.
Rudzāte norādīja, ka patlaban visā Latvijā ir zema gaisa temperatūra, līdz ar to nav iespējams izdalīt atsevišķus reģionous, kur mellenes salā ir vairāk cietušas. Pēc viņas teiktā, sals atstās negatīvu ietekmi uz mellenāju ražām visā Latvijā, tāpēc ražas šogad būs mazākas nekā pērn.
Viņa teica, ka arī zemenes šādos laika apstākļos var izsalt. Līdz ar to pastāv bažas, ka arī zemenāju ražas varētu būt sliktākas nekā 2012.gadā.
Arī Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs pastāstīja, ka pašreizējie laika apstākļi kaitē vīnogulājiem visā Latvijā, Kailsala dēļ var izsalt vīnogulāju sakņu sistēma. Tomēr pagaidām ir grūti pateikt, cik daudz krūmu šoziem komercdārzos cietīs, jo tas ir atkarīgs ne tikai no laika apstākļiem, bet šķirnes.
Nedaudz labāka ir situācija saimniecībās, kur vīnogas audzē nelielos apmēros pašu patēriņam. Pateicoties nelielajām platībām mazākos dārzos vīnogulāju saknes iespējams sasegt, lai pasargātu no aukstuma. Savukārt komercdārzos, kur ir lielas platības, to nevar izdarīt, atzina vīndaru biedrības vadītājs.
Ivanovs teica, ka pagaidām ir pāragri prognozēt, vai šogad Latvijā būs mazākas vīnogu ražas nekā pērn. Ziemas postījumu apmērus būs iespējams noteikt pavasarī, kad zeme atsals.
Jau ziņots, ka Latvijā pēdējā laikā pieturas stiprs sals, turklāt sniega sega lielākajā daļā valsts teritorijas ir ļoti niecīga.
