Asociācija: Iedzīvotājiem reģionos būtiski ierobežos pieeju finanšu pakalpojumiem 0
Jaunais regulējums par patēriņa kreditēšanu vissāpīgāk ietekmēs reģionu iedzīvotājus, kuriem jau šobrīd ir ierobežota pieeja finanšu pakalpojumu saņemšanai tuvu dzīvesvietai, uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA).
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ko Saeimas Tautsaimniecības komisija atbalstīja trešajam lasījumam, dos arī negatīvu fiskālo efektu valsts budžetā – paredzams, ka ieņēmumi nākamā gada valsts budžetā samazināsies par 6 līdz 8 miljoniem eiro.
LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā reģionos ir ievērojami samazināts kopējais bankas filiāļu un norēķinu apkalpošanas vietu skaits, tāpat ir sarucis arī bankomātu skaits.
“Ja spēka stāsies grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, tad no tirgus pazudīs arī mazie aizdevumi līdz 200 eiro. To, ka patērētājiem vairs nebūs iespēja aizņemties īstermiņa aizdevumus, intervijā Latvijas Radio apstiprināja arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa,” atzīmēja Āboltiņš.
Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka vissāpīgāk šo izzušanu izjutīs cilvēki reģionos, kuriem jau šobrīd ir ierobežota pieeja finanšu pakalpojumiem.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz samazināt noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam.
Plānots, ka attiecīgo likmi aprēķinās Latvijas Banka, izmantojot monetāro finanšu iestāžu procentu likmju statistikas datus, kuru Latvijas Bankas interneta vietnē publicēs divreiz gadā – līdz jūnija un decembra pēdējai darba dienai.
Iecerētie grozījumi arīdzan noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50 procentus no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Paredzams, ka tiks aizliegta arī patēriņa kredītu reklāma.
Āboltiņš arī teica, ka nebanku kreditešanas uzņēmumi ik gadu valsts budžetam sniedz pienesumu aptuveni 25 miljonu eiro apmērā.
“Nosakot ierobežojumus īstermiņa patēriņa kreditēšanai, šī segmenta tirgus dalībnieki, visticamāk, izies no tirgus vai sašaurinās savu darbību, radot negatīvu fiskālo efektu 6 – 8 miljonu eiro apmērā,” skaidroja Āboltiņš.
Tas nozīmē – plānojot nākamā gada budžetu, Finanšu ministrijai jau šobrīd ir jāmeklē alternatīvi ieņēmumu avoti, jo pie piedāvātā regulējuma uzņēmumu darbība būs ierobežota.
Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus.
Asociācijas misija ir veidot uzticamu, atbildīgu un uz ilgtermiņa sadarbību vērstu nozares praksi, ko pozitīvi vērtē patērētāji un tirgu uzraugošās institūcijas, vienlaikus respektējot alternatīvo finanšu pakalpojumu sniegtās iespējas ikviena indivīda un sabiedrības brīvai un nodrošinātai attīstībai.
