Asociācija: Farmācijas jomas speciālisti sāk braukt prom no Latvijas 1
Pērn farmācijas nozares apgrozījums, salīdzinot ar 2016.gadu, pieauga par 8%, intervijā aģentūrai LETA atklāja Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas (LAĶĪFA) valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.
Viņš aizvadīto gadu farmācijā vērtēja pozitīvi, atzīmējot, ka Latvijas lielākie nozares uzņēmumi “Grindeks” un “Olainfarm”, kuri tradicionāli strādā postpadomju telpā, arvien aktīvāk mēģina ieiet arī Dienvidaustrumāzijas un Tuvo Austrumu tirgos. “Tāpat mūsu uzņēmumi mēģina spiesties iekšā Eiropas tirgos, kur joprojām ir salīdzinoši grūti ieiet ar gatavajām zāļu formām. Ar aktīvajām vielām, kuras ir izejvielas tabletēm vai ziedēm, ieiet Eiropā ir daudz vieglāk, bet lielākā nauda ir atrodama tieši gatavo zāļu formu tirgū. Taču tur ir ilgi reģistrācijas laiki un citi ierobežojumi,” sacīja Skrīvelis.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka zināmas grūtības augošiem farmācijas uzņēmumiem sagādā darbaspēka trūkums. Turklāt vecie darbinieki aiziet pensijā un jaunu vietā nav. “Apgrozījums aug, pārdodamās produkcijas apjoms aug, un jo vairāk ir tirgu, jo vairāk ir jāstrādā. Tas ir liels izaicinājums. Turklāt nu jau mēs saskaramies arī ar to, ka no Latvijas speciālisti sāk braukt prom. Nevis tikai vienkāršo darbu strādnieki brauc šampinjonus lasīt, bet arī speciālisti, kuri brauc strādāt savā sfērā – uz Vāciju, Šveici, kur arī acīmredzami notiek attīstība,” skaidroja LAĶĪFA vadītājs.
Tāpat viņš uzsvēra, ka būtisku apgrūtinājumu Latvijas farmācijas nozarei rada savstarpējās sankcijas starp Krieviju un Latviju, jo vēsturiski Krievija un postpadomju telpas valstis veido aptuveni 30% no Latvijas farmācijas uzņēmumu apgrozījuma.
Taujāts, vai eksporta tirgos parādās jaunas perspektīvas produkcijas noietam, Skrīvelis sacīja, ka nozares uzņēmumiem jāmēģina uz to tiekties. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka paradoksāli vērtējams fakts, ka tādās valstīs kā Vjetnama, Dienvidkoreja un Kuveita zāļu cenas ir augstākas nekā Eiropā. “Eiropā tajā sadaļā, kas ir valsts apmaksātie vai kompensējamie medikamenti, ir ļoti liels spiediens uz cenām. Tas attiecas gan uz valstu iepirkumiem, jo teju katru ceturksni tie tiek atvērti ar jautājumu, vai kāds nepiedāvā lētāk, gan slimnīcām, kuras mēdz apvienoties lielākās grupās un piedāvā lielus iepirkumus, ja cena ir ievērojami zemāka nekā iepriekšējā konkursā,” skaidroja asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Viņš atzīmēja, ka minētā iemesla dēļ zāļu ražotāji labprāt skatās uz citiem tirgiem. Turklāt to priekšrocība ir lielāks iedzīvotāju skaits, kā arī veselības aizsardzības budžeta lielums, kas, piemēram, Malaizijā un Indonēzijā uz vienu iedzīvotāju ir daudz lielāks nekā Latvijā. “Latvijas ražošanas standarts ir labs, ir iegūts Eiropas Labas ražošanas prakses sertifikāts, tādēļ ir arī eksporta perspektīvas,” uzsvēra Skrīvelis.
Taujāts, kādi zāļu eksportā patlaban ir aktuālākie problēmjautājumi, LAĶĪFA valdes priekšsēdētāja ieskatā lielākā problēma ir nepietiekošais mārketinga un intelektuālā darba veicēju ar starptautisku pieredzi skaits Latvijas uzņēmumos. Tomēr viņš atzīmēja, ka, augot ekonomikai, ar to saskaras teju visās industrijās. Pēc Skrīveļa teiktā, patlaban farmācijas nozarē trūkst aptuveni 1000 speciālistu, tomēr, salīdzinot situāciju ar informācijas tehnoloģiju jomu, kurā pietrūkst ap 10 000 speciālistu, situācija farmācijas nozarē nav uzskatāma par kritiskāko.
Viņš sacīja, ka aizvadītajā gadā gan “Brexit”, gan Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā nozarē radīja diezgan lielu pesimismu, kā arī neskaidrību par tās attīstību nākotnē. Tomēr patlaban, pēc viņa teiktā, ir redzams, ka pasaules ekonomika pamazām aug, turklāt Latvijas farmācijas uzņēmumi ir izteikti nišas spēlētāji, līdz ar to pasūtījumus pat nedaudz augošā tirgū, pēc viņa teiktā, var atrast vienmēr.
Skrīvelis sacīja, ka farmācijas attīstības sekmēšanai, nozares pārstāvji ir parakstījuši sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju, kura viens no galvenajiem mērķiem ir panākt nozares apgrozījuma pieaugumu par 30% gadā. “Ja pērn farmācijas, ķīmijas un kosmētikas uzņēmumu apgrozījums bija ap 500 miljoniem eiro un 90% no tā veido eksports, tad jautājums ir par to, kas no valsts puses ir nepieciešams, lai šis apgrozījums augtu par 30% gadā un sasniegtu miljardu eiro? Tā ir ļoti veselīga pieeja, un labi, ka mēs beidzot runājam šādās kategorijās. Ko mēs uz to varam atbildēt?,” vaicāja asociācijas vadītājs.
Viņš atzīmēja, ka patlaban valsts līmenī vienīgā eksportējošiem uzņēmumiem pozitīvā lieta ir tā, ka tika veikti grozījumi likumā un trūkstoša speciālista piesaisti no ārzemēm ideālā gadījumā var noformēt pusotra mēneša laikā. “Mums speciālistus piesaistīt no Baltkrievijas vai Ukrainas tomēr ir daudz reālistiskāk nekā no Spānijas vai Grieķijas, kur ir liels bezdarbs, bet ir citas gaidas par atalgojumu un citām lietām. Līdz ar to mēs esam parakstījuši memorandu, domājot, kas mums būtu vajadzīgs, lai būtu 30% pieaugums gadā,” norādīja Skrīvelis.
