Finanšu nozares asociācija dod atbildes triecienu 1
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atbildot uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (“JV”) publiski pausto kritiku, ka Latvijas finanšu sektoram būtu jāsāk vairāk koncentrēties uz risku vadību, nevis jāizvairās no jebkādiem riskiem, Finanšu nozares asociācija (FNA) pagājušajā nedēļā publiskoja virkni skaitļu, skaidrojot, kas traucē kreditēšanu Latvijā.
Premjers ir izteicies, ka pēdējā Finanšu sektora attīstības padomē viņš nācis klajā ar skaidru un stingru aicinājumu finanšu sektoram un tā uzraugiem mainīt darbības virzienu.
“Mums ir jābeidz tikai meklēt melnās naudas un ir jāsāk pildīt attīstības funkcija, jādomā, kā varam attīstīt finanšu sektoru un to audzēt,” sacījis Kariņš.
Atbildot uz šo kritiku, FNA paziņojusi, ka Latvijā pārāk daudz uzņēmumiem ir negatīvs pašu kapitāls, kas tiem liedz iespēju aizņemties bankās.
Finanšu nozares asociācija valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre diskusijā par finanšu sektora nākotni paziņojusi, ka Latvijā ir 105 524 uzņēmumi, bet 64% no tiem apgrozījums ir mazāks par 50 000 eiro gadā.
Tikai 6398 Latvijas uzņēmumiem apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro gadā.
“Lielākā daļa ir mazi uzņēmumi, un 38% uzņēmumu pašu kapitāls ir negatīvs. Statistika liecina, ka 80% uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu apgrozījums ir mazāks par 50 000 eiro gadā. Tas ļoti ierobežo uzņēmumu spēju kreditēties,” teica Bajāre.
Saskaņā ar viņas teikto uzņēmumam jāatbilst vairākiem nosacījumiem, lai spētu bankā saņemt kredītu. Tostarp pašu kapitālam jābūt ap 25%, saistībām pret EBITDA jābūt mazākām par 4–5 reizēm, jābūt vismaz 10–20% rezervei naudas plūsmā, jāspēj atmaksāt aizdevuma pamatsummu.
Pie citiem kreditēšanu traucējošiem faktoriem FNA vadītāja minēja to, ka 59% gadījumu maksātnespējas procesi beidzas ar izziņu par mantas neesamību, bet nodrošinātie kreditori maksātnespējas procesos vidēji atgūst tikai 38 centus no katra eiro, bet vienlaikus maksātnespējas procesa izmaksas ir vidēji 43 centi no katra eiro.
44% gadījumu divus gadus pirms maksātnespējas iestāšanās uzņēmumiem ir bijis negatīvs pašu kapitāls. Rezumējot – “uzņēmumu finanšu stāvoklis ir diezgan slikts, lai spētu kreditēties bankās”, secināja Bajāre.
Kā papildu apgrūtinājumu viņa minēja ievērojamo ēnu ekonomikas apmēru valstī – izvairīšanās no nodokļu nomaksas apmērs ir aptuveni 500 miljoni eiro gadā, korupcijas apjoms apmēram tāds pats.
Bajāre norādīja, ka kreditēšanas pieejamību veicinātu tiesu sistēmas neatkarības stiprināšana un strīdu izšķiršanas regulējuma uzlabošana, kas patlaban investoru vērtējumā ir sliktākais Baltijā.
