Šogad mājokļu kredītos izsniegti 500 miljoni eiro; vidējā summa – 84 000 eiro uz laiku līdz 30 gadiem 75
Šī gada deviņos mēnešos mājokļu iegādei iedzīvotājiem izsniegtā hipotekāro kredītu (ar nodrošinājumu) kopsumma sasniedz 499,4 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu nozares asociācijas pārstāvji.
Vidējā summa, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei, šogad sasniegusi 84 000 eiro, un visbiežāk (46%) tās atmaksas termiņš ir no 25 līdz 30 gadiem. Asociācija atzīmē, ka gandrīz puse (48%) aizņēmēju ir vecumā no 31 līdz 40 gadiem.
Iedzīvotāju izvēlē aizvien dominē sērijveida īpašumu iegāde, kam visbiežāk (38%) tiek ņemts hipotekārais kredīts līdz 50 000 eiro. Tam seko īpašuma iegāde vērtībā no 50 000 līdz 100 000 eiro (32%).
Tikai katrs ceturtais kredīts (24%) ar nodrošinājumu tiek ņemts summā no 100 000 līdz 200 00 eiro, kas vairāk jau atbilst īpašuma iegādei jaunajā projektā, privātmājas iegādei vai būvniecībai. Savukārt 5% kredītu pārsniedz 200 000 robežu, un vērtējami kā ekskluzīvā segmentā īpašuma iegāde.
Asociācijas pārstāvji uzsver, ka visvairāk kredītu mājokļu iegādei izsniegti augustā, kad aizsākās plašas diskusijas par atbalsta nepieciešamību mājokļu kredītņēmējiem.
Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre skaidro, ka, neraugoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) realizētās inflācijas bremzēšanas programmas rezultātā pieaugušajām EURIBOR likmēm, kas pēdējā gada laikā paaugstināja aizņemšanās izmaksas mājokļu iegādei, kreditēšanu tas nav apstādinājis.
Vienlaikus Bajāre atzīst, ka šogad vērojama lielāka piesardzība – mājokļu iegādei izsniegto kredītu apjoms samazinājies par nepilnu piektdaļu jeb 18%, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Bajāre norāda, ka aizdevumu ņem tie, kuriem ir pārliecība par savu spēju segt kredītsaistības neskatoties uz pieaugošo dzīves dārdzību, jo maksātspējas grūtības kopumā šobrīd ir vien 0,3% no visiem kredītņēmējiem. Tas ir vērtējams kā zems rādītājs, kāds ir pastāvējis gandrīz vienmēr un ko visbiežāk ietekmē pēkšņa darba nespēja vai darba zaudēšana.
Bajāre uzsver, ka saskaņā ar nozares apkopotajiem datiem atbalsta nepieciešamība plašā mērogā kredītņēmējiem šobrīd nav nepieciešama, lai arī lēmums par to jau teju kā pieņemts. Turklāt atbalsta noteiktie griesti kredītiem ar atlikumu 250 000 eiro vērtībā asociācijas ieskatā uzskatāma teju vai kā izšķērdība, atbalstot turīgo iedzīvotāju daļu.
“Tā vietā klientiem izdevīgāk būtu bijis turpināt vienoties ar savu banku par individuālu, ilgtermiņa risinājumu uz visu atlikušo maksājumu laiku, nevis saņemt “atlaidi” uz vienu gadu. Var teikt, ka šobrīd visiem kredītņēmējiem tiek uzsaukta ballīte uz citu rēķina, un diemžēl tie visdrīzāk būs nākotnes aizņēmēji,” atzīmē Bajāre.
