Asociācija: Depozīta sistēma – vai jauns nodoklis Latvijas iedzīvotājiem? 1
Pasaulē arvien aktuālāka ir problēma ar plastmasas atkritumiem, kas pārpludina okeānus, jūras un pludmales. Norit cīņa ar piesārņojumu un Eiropas Savienībā nolemts līdz 2025.gadam nodot pārstrādei vismaz 65% iepakojuma (Latvijā patlaban daudzums ir zem 60%).
“Mēs, tirgotāji, gaidījām no jaunā parlamenta konceptuālu lēmumu, kā samazināt visa veida plastmasas iepakojumu, kas nonāk tirgū. Attiecīgi tad uzstādot konkrētus mērķus ražotājiem un atkritumus savācējiem, kā arī nosakot pienākumus iedzīvotājiem,” saka Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.
Pasaulē un Eiropas valstīs ir trīs galvenie virzieni, kā mazināt plastmasas atkritumus.
Pirmais un galvenais ir pilsoņu apziņa, ka mazāk ir jāpatērē, pēc iespējas jāizmanto atkārtoti vai jānodod šķirošanai.
Diemžēl Latvijā pēdējos gados kultivētā apziņa, ka par visu jāmaksā, novedusi pie tā, ka lielākā daļa iedzīvotāju (ko parāda arī depozīta maksas ieviešanas aptauja) nav gatavi darbībām tīras vides saglabāšanai savas un bērnu nākotnes labā, ja par to KĀDS nesamaksā.
Otrais – ir ražošanā samazināt plastmasas īpatsvaru.
Pārmērības ir radījis patēriņa kults – pēc iespējas “smukāk un vairāk”, kam sekojot ražotāji savulaik ieviesa gan plastmasas, gan vienreizējo iepakojumu ar saukli “Ērti un vienkārši” – patērē un izmet, nerūpējoties par sekām.
Šobrīd ražotājiem jāuzņemas lielāka sabiedrības audzināšanas loma un pārdošanas sekmēšanas mērķis ir jāsaskaņo ar vides piesārņojuma mazināšanu.
“Latvijā šādu iniciatīvu vēl neesmu dzirdējis, bet pasaulē, piemēram, sadarbībā ar mūsu globālo partneri – “Lonely Whale” viens no Top 10 ražotājiem – “Nestle”, jau ir uzņēmies saistības līdz 2025.gadam atteikties no nepārstrādājamās plastmasas izmantošanas iepakojumos, kā arī būtiski palielināt pārstrādājamo materiālu daudzumu pārējās produkcijas iepakojumā . Nestle arī pilnībā atteiksies no plastmasas salmiņiem pie saviem dzērieniem, iesaistoties akcijā “Bez salmiņa. No straws”, ko Latvijā uzsāka LTA.
H.Danusēvičs norāda: “Arī tirdzniecībā esam uzņēmušies atbildību par plastmasas aprites samazināšanu. Mēs nedalām bez maksas lielos iepirkuma maisiņus, kā arī veikalos izvietojam aicinājumu pircējiem pārdomāt plastmasas iepakojuma patērēšanas nepieciešamību.”
LTA prezidents sola tuvākajā laikā aicināt visus Latvijas tirgotājus iesaistīties brīvprātīgajā plastmasas samazināšanas kampaņā, kur katrs uzņēmums – no mikro līdz globālajiem tirgotājiem – noteiktu sev mērķi, kā samazināt plastmasas izplatību vai sekmētu tās atkārtotu izmantošanu.
“Katrs var sākt ar sīkumu, piemēram, atteikties no plastmasas glāzēm dzērienu pildīšanai automātos, un Saeima varētu rādīt priekšzīmi šajā ziņā,” norāda H.Danusēvičs.
Kāda ir šī brīža Saeimas virzītā obligātā depozīta sistēmas būtība un cēloņi? Būtība ir tā, ka likumdevējs nespēj vai negrib risināt vides piesārņojuma mazināšanu ekonomiski un kompleksi.
Tā vietā tiek lobēta mazas daļas plastmasas iepakojuma savākšanas metode, kas ir dārga iedzīvotājiem – obligātais depozīts. Īstenībā tas ir jauns nodoklis, kas noslēpts dzērienu cenas un atkritumu savākšanas tarifa apzinātā kāpināšanā ārvalstu kapitāla interesēs.
Latvijas Pašvaldību savienība jau norādīja uz obligāto depozītu kā pretēju vietējo iedzīvotāju interesēm, bet perfektu pasākumu kaimiņvalstu uzņēmēju peļņas veicināšanai.
Kāpēc ražotāji aktualizē šo jautājumu? Cēlonis ir vienkāršs – ražotājs ir atbildīgs par iepakojuma savākšanu un par katru iepakojuma vienību, ko izplata tirgū, ražotājs maksā atkritumu apsaimniekotājiem.
Taču pēdējos gados kolektīvo apsaimniekotāju, piemēram, Latvijas Zaļais punkts”, noteiktā cena par savākšanu ir pieaugusi, un ražotāji sarēķinājuši, ka savu iepakojumu viņi var savākt lētāk, uzspiežot depozīta maksu pircējam un uzliekot papildus pienākumus tirgotājiem.
Obligātais depozīts rada arī virkni nepatīkamu tiešo seku tirgotājiem un pircējiem: dārgākiem produktiem, nepatīkamu smaku depozīta savākšanas vietās, dubultu nodokli vienam produktam, nepieciešamību pēc papildus darba spēka pašreizējā tā katastrofāla trūkuma apstākļos, lielākus atkrituma savākšanas tarifus.
“Mans uzskats, kuru apstiprina gan ekonomistu pētījumi, gan mūsu valdības un Eiropas Komisijas lēmumi, ir turpināt attīstīt dalīto atkritumu vākšanu šķirojot. Tajā jau ir ieguldīti milzīgi līdzekļi. Un tad iepakojums būtu vai nu šķirojams iedzīvotāju dzīves vietās, vai izveidoti atkritumu savākšanas laukumi, kur cilvēki saņemtu nelielu atlīdzību par atkritumu šķirošanu un nogādi līdz laukumam,” uzsver LTA prezidents H. Danusēvičs.
“Bet depozīts būtībā ir jauna nodeva – 20 eiro no katra iedzīvotāja gadā. Pie kam šī nauda pilnībā aizplūst no valsts,” piebilst H. Danusēvičs.
