Asociācija: Cūku audzētājiem jāstrādā pie nozares konkurētspējas 0
Latvijas cūku audzētājiem šogad jāstrādā pie nozares konkurētspējas paaugstināšanas un inovāciju ieviešanas ražošanas procesos, sacīja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja un uzņēmuma “Cūku ciltsdarba centrs” direktore Dzintra Lejniece.
“Mūsu mērķis ir paaugstināt cūkkopības nozares konkurētspēju, ieviest inovācijas ražošanas procesos un dalīties ar zināšanām par labāko praksi un inovācijām. Mēs labi saprotam, ka cūkkopība nav tā nozare, kas var mierīgi “gulēt uz lauriem” un baudīt sasniegtā darba augļus,” sacīja Lejniece.
Patlaban cūkkopības nozarē esot neliela cenu eiforija, jo pēc ilgstošas strādāšanas izdzīvošanas režīmā, pateicoties cūkgaļas cenu kāpumam pērn, uzņēmumi var sākt domāt par investēšanu un uzkrāšanu. Vienlaikus Lejniece vērsa uzmanību, ka cūkgaļas cenas diktē globālais tirgus. Draudu ir daudz un neziņa par nākotni ir ļoti liela. “Patlaban šīs cenu šūpoles ir augstākajā punktā, taču tas mainīsies un ar to ir jārēķinās visiem nozarē iesaistītajiem,” vērsa uzmanību Lejniece.
Iespējamās cenu izmaiņas viņa pamatoja arī īsā laika periodā konstatētiem jauniem saslimšanas ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) gadījumiem mežacūkām Polijas-Vācijas pierobežā vien 40 kilometrus no Vācijas robežas. Ja slimība skars Vāciju, kas ir viena no lielākajām eksportētājām cūkgaļai Eiropas Savienībā (ES) ar aptuveni 35% no visa ES eksporta, var sekot eksporta liegumi no Vācijas uz trešajām valstīm, kā rezultātā šī valsts varēs realizēt cūkgaļu tikai līdzvērtīga statusa valstīs. Pēc Lejnieces sacītā, ja notiks šāds scenārijs, ĀCM skartajās valstīs, starp kurām ir Slovākija, Serbija, Baltijas valstis, Rumānija, Bulgārija, Beļģija, Ungārija un Polija, visticamāk, cena dramatiski kritīsies.
Lejniece kā vēl vienu risku cūkkopības nozarei šogad minēja Ķīnas atveseļošanās pazīmes no ĀCM. “Saskaņā ar oficiālajiem datiem Ķīnas sivēnmāšu skaits oktobrī palielinājās par 0,6%. Tā ir pirmā pazīme, ka cūku audzēšana drīz varētu sākt atjaunoties pēc ĀCM uzliesmojumiem. Tāpat palēninās arī cūku ganāmpulka samazināšanās, un Ķīnas lauksaimniecības ministrija paziņoja, ka cūkkopība līdz 2020. gada beigām sasniegs 80% no normālā līmeņa. Tas nozīmē, ka vairs nebūs nepieciešamības pēc tik liela eksporta apjoma un arī cūkgaļas cenas iespējams kritīsies,” viņa pauda.
Arī dažādu lielvalstu savstarpējie tirdzniecības līgumi var ietekmēt ES eksporta apjomus. Visi šie faktori nav no Latvijas cūku audzētājiem atkarīgi, bet Latvijas audzētājus noteikti ietekmēs. “Aizvadītais cūkas gads cūkkopības nozarei ir bijis kopumā veiksmīgs, bez krīzēm un dižķibelēm. Atliek cerēt, ka visu, kas ieplānots šajā, 2020.gadā, varēsim īstenot,” pauda Lejniece.
Kā galvenos šā gada izaicinājumus nozarē viņa minēja ganāmpulku veselības pārvaldību – biodrošību, atbildīgu un piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu. Tāpat starp izaicinājumiem ir cūkgaļas kvalitātes popularizēšana patērētājiem, dažāda mēroga saimniecību konkurētspējas stiprināšana (cūkgaļas nišas produktu attīstība, kā arī ražošanas izmaksu samazināšana un uzņēmumu ilgtspējas palielināšana.
Latvijas Cūku audzētāju asociācija mērķis ir labvēlīgas ekonomiskās un politiskās vides izveidošana cūkkopības nozares attīstībai Latvijā, ievērojot starptautiskās integrācijas aspektus. Tās uzdevumi ir pārstāvēt cūku audzētāju intereses valsts institūcijās un organizācijās, kā arī nevalstiskajās organizācijās un ārvalstīs un veidot un attīstīt kautuvju un pārstrādes jaudu, panākot maksimāli iespējamo ietekmi tās pārvaldē.
