Asociācija: Atteikšanās no biopiejaukuma degvielas cenu būtiski nesamazinās 0
Valdības plāns no 1.jūlija uz laiku atteikties no biopiejaukuma degvielai praktisku labumu uz gala cenas samazinājumu nedos un, visticamāk, solītais 10 centu samazinājums netiks panākts, aģentūrai LETA pauda Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji.
Asociācijā uzskata, ka šobrīd piedāvātais risinājums – no 1.jūlija uz laiku atteikties no biodegvielas piejaukuma – ir vērtējams kā priekšvēlēšanu populisms, “lai radītu sajūtu, ka partijas rūpējas par vēlētāju maciņiem, taču praktisku labumu uz gala cenas samazinājumu tas nedos”.
Tostarp asociācijā aicināja politiskās partijas iestāties pret biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanu un apsvērt iespēju partiju programmā stiprināt biodegvielas kā vietējā atjaunojamā energoresursa lomu Latvijas enerģētikā un ekonomikā.
Asociācija partijām adresētajā vēstulē aicina, izstrādāt jaunas nodokļu politikas pamatnostādnes vai pārskatīt likumu “Par akcīzes nodokli”, degvielai ar biodegvielas piejaukumu paredzot zemākas akcīzes nodokļa likmes nekā degvielai bez biodegvielas piejaukuma.
Pēc asociācijā minētā, izmaiņām būtu jāveicina degvielas piegādātāju ekonomisko izdevīgumu realizēt biodegvielas un dīzeļdegvielas maisījumu arī ziemas periodā, kad biodegviela obligāti nav jāpievieno.
Asociācijā norāda, ka, piemēram, Vācija no 1.jūnija līdz augustam samazinājusi degvielas nodokļus līdz zemākajam līmenim, kādu pieļauj Eiropas Savienība (ES), lai tādējādi samazinātu autodegvielas cenu benzīna uzpildes stacijās. Neskatoties uz spēkā stājušos enerģijas nodokļu samazinājumu, Vācijas Finanšu ministrija jau paziņojusi, ka tā negaida strauju benzīna un dīzeļdegvielas cenas kritumu degvielas uzpildes stacijās.
Tāpat asociācija aicina pārskatīt Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam, virzot pieņemšanai likumprojektu “Transporta enerģijas likums”, kas stiprinātu no vietējiem pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem iegūtu biodegvielu lomu Latvijas enerģētikā.
Asociācijā arī norāda, ka, izstrādājot jaunas uzņēmumu atbalsta programmas, ir jāparedz atbalsts ražošanas procesu pilnveidei, lai kompleksi pārstrādātu visu izaudzēto biomasu pārtikā, enerģijā un produktos, kas var aizstāt naftas izcelsmes izejvielas, tādējādi sasniedzot gan pārtikas, gan enerģijas pieejamības mērķus.
Šīs prasības asociācija pamato ar to, ka biodegviela ir vietējas izcelsmes energoresurss, kas ļauj paaugstināt enerģētisko neatkarību, samazināt fosilo resursu importu, paaugstināt atjaunojamās enerģijas lietojumu un samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Spēkā joprojām ir ES prasības degvielas piegādātājiem un valstij samazināt oglekļa dioksīda (CO2) emisijas degvielā un transporta sektorā.
Asociācijā uzsver, ka biodegvielas piejaukuma atcelšana degvielas cenu jūtami nesamazinās un ekonomikas izrāvienu neveicinās, jo biodegvielas ietekme, pretstatā citām cenu veidojošajām komponentēm, uz dīzeļdegvielas gala cenu ir 5-6%. Pavasarī piedzīvotais būtiskais dīzeļdegvielas cenu lēciens Latvijā notika periodā, kad biodegviela tai nemaz nebija jāpievieno.
Tāpat jāņem vērā, ka biodegvielas nozarei ir cieša saistība ar lauksaimniecības un lopkopības nozarēm, norāda asociācijā, atzīmējot, ka šobrīd Latvijā ir vairāki biodegvielas ražotāji, kuru ikgadējais apgrozījums tuvojas 200 miljonu eiro robežai, un nozarē ir iesaistītas vismaz 1900 zemnieku saimniecības, kā arī vismaz 3500 speciālisti lauksaimniecībā, apstrādē, loģistikā.
Asociācijā uzsver, ka biodegvielas piejaukuma atcelšana nestu zaudējumus ne vien biodegvielas ražotājiem, bet arī Latvijas lauksaimniekiem, kas jau ir veikuši rapšu sēju. Samazinoties pieprasījumam pēc rapšiem, kritīsies iepirkumu cenas. Biodegvielas ražošanas blakusprodukts ir proteīna lopbarība. Samazinot biodegvielas ražošanu, būs vairāk jāimportē lopbarība. Līdz šim Latvijā tiek pārstrādāts mazāk par 40% no izaudzēto rapša sēklu, pārējais apmērs tiek eksportēts ar zemu pievienoto vērtību.
“Biodegvielas nozare ir eksportspējīgs zaļās ekonomikas sektors, kas kalpo par piemēru tam, ka varam padarīt Eiropas Zaļo kursu par iespēju, nevis draudu mūsu ekonomikai,” norāda asociācijā.
Tāpat asociācijā min, ka biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Daļa degvielas tirgotāju tiks nostādīti negodīgas konkurences apstākļos, jo tiem ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu. Tāpat tas nemazinās energoneatkarību – Latvijā nav šķidro naftas degvielu ražošanas jaudu, visa degviela tiek importēta no citām valstīm.
Savukārt Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere aģentūrai LETA norādīja, ka degvielas tirgotājiem šī politiskā vienošanās bija negaidīta un asociācija atturas no komentāriem. Viņa arī pauda, ka ietekmi uz cenu varēs redzēt jūlijā, ja šāds lēmums par atteikšanos no obligātā biodegvielas piejaukuma tiks pieņemts.
Jau ziņots, ka, nolūkā mazināt degvielas cenu un vienlaikus palielināt pieejamās zemes platības lauksaimniecības produktu audzēšanai, koalīcja šogad 2.maija sadarbības sanāksmē atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par biodegvielas piejaukuma prasības terminētu atcelšanu, kas, pastāvot reālai konkurencei degvielas tirdzniecības tirgū, ļautu samazināt degvielas gala cenu par 10-12 centiem. Plānots, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana būtu spēkā no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām.
Ekonomikas ministrijā norādīja, ka tādējādi tiktu novērsts mājsaimniecību degvielas iegādes izdevumu pieaugums par teju diviem procentpunktiem (no 6,7% līdz 8,6%), mazināts negatīvais cenu pieauguma efekts, kas saistīts ar ražotāju izmaksu pieaugumu par 1,2% un vidējās realizācijas cenas pieaugumu par 0,6-0,8% (kopā – 1,8-2%). Vienlaikus tiktu mazināts ražotāju peļņas samazinājums par apmēram 2,5%, kā arī saistītais apgrozījuma sarukums, kas izriet no patēriņa cenu kāpuma.
Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija dibināta 2005.gadā. Asociācijas mērķi ir veicināt ar bioenerģijas izmantošanu saistīto valsts atbalsta programmu un rīcības plānu izpildi. Atbalstīt vietējos, ilgtspējības kritērijiem atbilstošu biodegvielu un biodegvielas izejvielu ražotājus, biodegvielu tirgotājus. Sagatavot priekšlikumus un virzīt jautājumus normatīvu sakārtošanai alternatīvo energoresursu ražošanai transportam ar mērķi samazināt CO2 emisijas.
