Asociācija: Arī šogad zvejniekiem nav izdevies apgūt mencu zvejas kvotu 0
Mencu nozvejas kvotas zvejnieki šogad līdzīgi kā pērn nebūs apguvuši, savukārt brētliņu un reņģu nozvejas kvotas būs pilnībā apgūtas, pastāstīja Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits.
“Mencu nozvejas kvotas neizpildīsim tāpat kā iepriekšējā gadā, bet reņģes un brētliņas izpildīsim 100% apmērā,” sacīja Voits.
Viņš skaidroja, ka mencu kvotas šogad neizdosies apgūt tāpēc, ka zvejniekiem atļauts nozvejot vairāk mencu nekā kopumā iespējams 160 zvejai atvēlētajās dienās. “Es uzskatu, ka mencu nav tik daudz, cik ļauts zvejot. Arī ģenerāldirektorāta ģenerāldirektorei Lorijai Evansai (Lowri Evans) teicu, ka es neesmu vienisprātis ar zinātniekiem un jautāju, kāpēc direktorāts tā uzticas zinātniekiem. Austrumu mencu kvotas vajadzētu palielināt nevis samazināt,” sacīja Voits.
Viņš piebilda, ka nākamgad mencu nozvejai atvēlētais laiks samazināts vēl vairāk – līdz 146 dienām, savukārt mencu nozvejas kvota ir palielināta 7% apmērā, līdz ar to situācija ir absurda. “Viņi [Eiropas Komisija] to skaidro ar regulām, bet es tam visam nepiekrītu,” sacīja Voits, piebilstot, ka, iespējams, noteikumi pieņemti, lai mazinātu spiedienu attiecībā uz pieejamiem mencu resursiem.
Pēc viņa teiktā, lai mencu kvotas pilnībā apgūtu, zvejniekiem Baltijas jūras austrumu daļā vajadzētu ļaut ķert lomus 190 dienas līdzīgi kā jūrā drīkst uzturēties tīklu zvejas kuģi.
Voits teica, ka pēc reņģēm un brētliņām tirgū ir pieprasījums līdz ar to zivrūpnieki no zvejniekiem tās labprāt pērk. “Zivju pārstrādātāji pērk no mums zivis [reņģes un brētliņas], mēs esam apmierināti ,” sacīja Voits.
LZA prezidents arī pastāstīja, ka patlaban zvejai ir intensīvākais laiks – septembrī, oktobrī un novembrī darba ir visvairāk, līdz ar to par kopējo nozvejas apmēru šogad varēs spriest, kad rudens mēneši būs aizvadīti. “Kopumā rezultāti ir labi,” sacīja Voits.
Viņš arī piebilda, ka arī zivju cenas šogad ir labas un zvejnieki ar tirgus cenām šobrīd ir apmierināti.
Pērn 22.oktobrī Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā tika apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī 2013.gadam, kas ir atbilstošas Latvijas prasībām šajā jautājumā. Šogad, salīdzinot ar 2012.gadā pieejamajiem apmēriem, Latvijas zvejniekiem brētliņu zvejā kvotas palielinātas par 11%, reņģu zvejā Baltijas jūrā par 15%, kā arī saglabājušās nemainīgas reņģu zvejas iespējas Rīgas jūras līcī. Lašu zvejā kvotas samazinātas par par 11%, mencu zvejā austrumu daļā – par 9% un rietumu daļā kvotas samazinātas par 5,9%.
Datubāzes “Lursoft” informācija liecina, ka LZA reģistrēta 1996.gadā. Tās darbības mērķis ir izstrādāt un ikdienā atbalstīt tādus nozares attīstības principus, kas nodrošina godīgu konkurenci un dod vienlīdzīgas iespējas visiem tās biedriem, kā arī pārstāvēt asociācijas intereses valsts pārvaldes institūcijās, nevalstiskās organizācijās, kā arī citās valstīs. LZA apvieno aiz piekrastes joslas strādājošos zvejniekus.
