Asistenta pakalpojumu nodrošināšanai pašvaldībās vajadzēs vairāk darbinieku 0
Lai pašvaldībās nodrošinātu asistenta pakalpojumu, vajadzēs vairāk profesionālu sociālās aprūpes darbinieku un rehabilitētāju.
“Priecājamies, ka, pateicoties pašvaldību atbalstam, šogad izdevies veiksmīgi ieviest asistenta pakalpojumu, kas kļūst arvien pieprasītāks, un, piemēram, 44% to izmantojušo ir pirmās grupas invalīdi. Tomēr, vērtējot asistenta darba saturu, redzam, ka šobrīd asistents vairāk ir invalīda pavadītājs. Lielais pieprasījums pēc neregulāra pakalpojuma brīvā laika pavadīšanai liecina par tā nepieciešamību cilvēkiem, kuri invaliditātes dēļ varbūt gadiem nav bijuši ārpus mājas, tomēr to vairāk vajadzētu izmantot, piemēram, nokļūšanai uz izglītības iestādēm un darba vietu,” tā šonedēļ uz Rīgu atbraukušajiem Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Veselības un sociālo jautājumu komitejas dalībniekiem teica Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Viņasprāt, pašvaldībās būtu vairāk nepieciešami profesionāli asistenti, piemēram, sociālais rehabilitētājs un sociālais darbinieks vienā personā, kas invalīdam kopš bērnības varētu sniegt profesionālu pakalpojumu, nevis tikai viņu aizvest un atvest.
“Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas prognozes par nodarbināto trūkumu jau tuvākajos gados, profesionālu pakalpojumu redzam kā nodarbinātības veidu pašvaldībās, un zinu, ka ir pašvaldības, kas to jau tagad sākušas darīt. Jā, tas gan ir dārgāk,” uzsvēra I. Jaunzeme.
Šobrīd lielākoties asistenta pakalpojumus invalīdiem sniedz viņu ģimenes locekļi.
Vienlaikus I. Jaunzeme atzina, ka būtu nepareizi izvirzīt ļoti augstas prasības asistenta pakalpojuma sniedzējiem, jo augsta līmeņa profesionāļi pašvaldībās var nebūt pieejami. LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas, arī Talsu novada vadītājs Aivars Lācarus, atzinīgi vērtējot asistenta pakalpojuma attīstību pašvaldībās, aicināja neaizmirst par nevalstiskajām organizācijām, kas arī var būt labas pakalpojuma sniedzējas, un ka nevajadzētu par zemu novērtēt invalīdu ģimenes locekļu pieredzi, sakot: “Viņi izgājuši tādu dzīves skolu, ka var būt labi asistenti.”
Kopš asistenta pakalpojuma ieviešanas deviņu mēnešu laikā joprojām nesakārtots ir jautājums par dažādām transporta kompensācijām.
“Par transporta kompensācijām diskusijās šķēpi lauzti visvairāk, un konkrēts risinājums tā arī nav izkristalizējies. Tāpēc turpinām darbu un drīzumā būs gatavs grozījumu projekts, ar ko iepazīstināsim pašvaldības, lai to varētu apspriest. Labklājības ministrijā strādājam pie asistenta pakalpojuma pilnveidošanas,”
teica LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš, piebilstot, ka paredzēts ieviest arī jaunu pakalpojumu – būšot arī atbalsta personas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Jo, kā zināms, ir paredzēts samazināt valsts sociālās aprūpes centru un tajos mītošo cilvēku ar garīga un psihiska rakstura traucējumiem skaitu. Pašvaldībām ar to būs jātiek galā, tāpēc pieprasījums pēc profesionāliem sociālajiem aprūpētājiem pieaugs.
Pašlaik Labklājības ministrija kopā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru apkopo datus par to, cik daudz cilvēku invalīdu ir pašvaldībās, kurās pagaidām vēl nav ieviests asistenta pakalpojums, lai paplašinātu to pašvaldību skaitu, kur tas ir pieejams.
Uzziņa * Bērniem no 5 līdz 18 gadiem ar invaliditāti un pieaugušiem ar I, II grupas invaliditāti no 2013. gada 1. janvāra ir pieejami asistenta pakalpojumi pašvaldībās līdz 40 stundām nedēļā. * Asistenta pakalpojuma nodrošināšanai pašvaldībās 2013. gadā pakalpojuma apmaksai paredzēts finansējums 1,86 milj. latu. * 2013. gada maijā pakalpojumu saņēma 978 cilvēki ar invaliditāti un pakalpojumu sniedza 968 asistenti. Kopumā pakalpojumu maijā nodrošināja 106 pašvaldībās. * No pakalpojumu saņēmušajiem 27% ir bērni, 50% cilvēki ar I grupas invaliditāti, 23% cilvēki ar II grupas invaliditāti. Avots: Labklājības ministrija |
