“Čeku vākšana bija pazemojoša!” Asistenta pakalpojums uzlabots, bet vai labs? 12
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No 1. jūlija stājusies spēkā jauna kārtība asistenta pakalpojuma sniegšanā cilvēkiem ar invaliditāti. Tās ieviešanai šogad papildus piešķirti gandrīz 10 miljoni, bet nākamajā gadā – 40 miljoni eiro.
Asistenta pakalpojumu Latvijā šobrīd saņem aptuveni 10 000 cilvēku ar invaliditāti, tajā skaitā tūkstoš bērnu.
Pakalpojums pieejams kopš 2013. gada un kritizēts gan par valsts pārmērīgu iejaukšanos cilvēku privātajā dzīvē, pieprasot atskaites, kas ietver sensitīvu informāciju, gan par lielu administratīvo slogu, gan vienotu kritēriju trūkumu pakalpojuma piešķiršanai.
Pēc diskusijām piecu gadu garumā beidzot stājušās spēkā būtiskas izmaiņas šī pakalpojuma nodrošināšanas kārtībā.
“Jaunie Ministru kabineta noteikumi paredz vairākas ļoti svarīgas lietas. Pirmkārt, atteikšanos no atskaitīšanās par dažādu vietu apmeklējumiem, čeku un citu apliecinošu dokumentu vākšanas. Notiks pāreja uz konstanta stundu apjoma piešķiršanu, kuru cilvēks mēneša laikā varēs izlietot pēc saviem ieskatiem. Otrkārt, izveidota vienota anketa, kuru turpmāk izmantos visi sociālie dienesti, lai piešķirtu šo pakalpojumu.
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums turpmāk vairs nebūs nepieciešams. Tas padarīs vienkāršāku šī pakalpojuma administrēšanu. Treškārt, palielināts atalgojums asistentiem,” uzskaita Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas departamenta direktore Elīna Celmiņa.
“Čeku vākšana bija pazemojoša”
Atteikšanos no vērtēšanas, cik stundas asistents personai ar invaliditāti ir sniedzis pakalpojumu, tā vietā piešķirot noteiktu stundu skaitu, kas variē no 15 līdz 160 mēnesī, atzinīgi vērtē arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Turpmāk reizi mēnesī būs jāsagatavo tikai viens dokuments, kas apliecina to, ka asistents ir sniedzis, bet cilvēks ar invaliditāti saņēmis pakalpojumu.
“Čeku vākšana un pierādīšana, ka tu tiešām tur esi bijis, bija pazemojoša, nogurdinoša un apkaunojoša. Tagad tas ir mainīts un būs liels jaunās asistentu pakalpojuma sistēmas pluss,” spriež Kaspars Kalvītis no Limbažiem, kuram asistenta pakalpojums nepieciešams daudz lielākā apjomā, nekā to paredz jaunā kārtība, praktiski tas vajadzīgs visu diennakti.
Pagaidām viņam, tāpat kā tūkstošiem citu cilvēku ar 1. un 2. invaliditātes grupu un redzes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem, noslēgts līgums ar vecajiem nosacījumiem, kurš ir spēkā līdz gada beigām.
Labklājības ministrija norāda, ka šādā gadījumā var rīkoties divējādi – turpināt saņemt asistenta pakalpojumu līdz līguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 31. decembrim (atlīdzība un atskaitīšanās kārtība saglabājas līdzšinējā), vai vērsties sociālajā dienestā ar iesniegumu, lūdzot piešķirt asistenta pakalpojumu atkārtoti saskaņā ar jaunajiem nosacījumiem.
Viena kārtība visiem
Līdz šim pašvaldību sociālie dienesti pēc saviem ieskatiem lēma, vai cilvēkam ar invaliditāti ārpus mājas nepieciešami asistenta pakalpojumi un cik lielā apmērā. Turpmāk novērtēšana notiks pēc vienotiem kritērijiem ar īpašas anketas palīdzību.
Tādēļ VDEĀVK no 2021. gada 1. jūlija atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību pieaugušajiem vairs nesniedz.
“Sociālajā dienestā katra cilvēka situāciju izvērtēs ar anketas palīdzību. Saskaitot punktus, kuri piešķirti par katru atbildi, iegūst koeficientu viens vai divi, kas nosaka, vai cilvēkam vajadzīgs liels vai ļoti liels atbalsts.
Piemēram, cilvēkam, kurš strādā, studē, nodarbojas ar paralimpisko sportu, liels atbalsts ir 80, bet ļoti liels – 160 asistenta pakalpojuma stundas mēnesī.
Bet brīvprātīgā darba veicējiem, dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu apmeklētājiem, regulāru medicīnisko procedūru – ķīmijterapijas un hemodialīzes – saņēmējiem – attiecīgi 40 un 80 stundas mēnesī.
Tātad, jo vairāk cilvēks dara, iesaistās, jo lielāks atbalsts asistenta pakalpojumiem,” norāda E. Celmiņa, piebilstot, ka šī pakalpojuma galvenais mērķis ir sociālekonomiskās aktivitātes veicināšana.
Par vienu stundu – 4,50 eiro
No 1. jūlija palielināts arī asistentu atalgojums – par vienu stundu valsts pakalpojuma sniedzējam maksās 4,50 eiro. Tas nozīmē, ka pēc nodokļu nomaksas asistents “uz rokas” saņems 3,62 eiro līdzšinējo 3,03 eiro vietā.
Atkarībā no pakalpojuma sniedzēja nodokļu režīma šī summa var svārstīties. Asistents, kuram noslēgts līgums ar sociālo dienestu un kurš strādā vispārējā nodokļu režīmā, saņems 3,64 eiro, bet pensijas vecuma asistents – 3,72 eiro stundā.
Ja asistents ir saimnieciskās darbības veicējs, viņš saņems 4,50 eiro un nodokļus no šīs summas maksās pats.
“Es uzskatu, ka asistenta atalgojums ir niecīgs un tā ir liela problēma. Man nepieciešama tikai fiziska palīdzība – saģērbties, ieiet dušā, iekļūt automašīnā, bet ir cilvēki, kuru garīga rakstura traucējumi vai citas veselības problēmas prasa, lai asistentam būtu papildu zināšanas.
Man asistenta pakalpojumus sniedz mana mamma, bet viņai ar gadiem sāk pietrūkt spēka. Neviens cilvēks no malas par 4,50 eiro pirms nodokļu nomaksas šo darbu nedarīs,” saka K. Kalvītis, kurš domā, ka būtu labi, ja cilvēkam ar invaliditāti asistents nebūtu jāmeklē pašam, bet valsts vai pašvaldība viņam to piedāvātu.
Bērniem papildu aprūpe mājās
Tagad 5–18 gadu vecie bērni ar invaliditāti var saņemt divus jaunus pakalpojumus – valsts finansētu pavadoņa pakalpojumu un aprūpes pakalpojumu īpaši kopjamiem bērniem, kuru finansēs pašvaldības.
Pavadoņa pakalpojums – līdz 60 stundām mēnesī – paredzēts tiem bērniem, kuri nesaņem asistenta pakalpojumu, bet kuriem nepieciešams atbalsts, izejot ārpus mājas.
Savukārt bērni ar īpašas kopšanas atzinumu varēs saņemt aprūpes pakalpojumu – līdz 80 stundām mēnesī.
Līdz šim ģimenēm tik nepieciešamo atbalstu īpaši kopjamo bērnu aprūpē mājās no pašvaldības saņemt bija grūti, jo ģimenei vajadzēja atbilst trūcīgās statusam, bet tagad likumā noteikts, ka aprūpes pakalpojuma saņemšanai ģimenes ienākumi un materiālais stāvoklis vairs netiek vērtēts.
Vienlaikus no 160 līdz 80 stundām mēnesī samazināts asistenta pakalpojuma apjoms bērniem. Piešķirtās stundas ģimene var izmantot pēc saviem ieskatiem, atskaitoties par saņemto pakalpojumu reizi mēnesi.
“Saņemot asistenta pakalpojumu – līdz 80 stundām mēnesī, bērniem vienlaikus ir tiesības arī uz aprūpes pakalpojumu mājās. Šis pakalpojums vērsts uz to, lai vecāki varētu doties uz darbu vai nodrošināt paši savas vai pārējo bērnu vajadzības, piemēram, pēc medicīnas pakalpojumiem,” skaidro Elīna Celmiņa.
Bērnu ar invaliditāti intereses pārstāvošās organizācijas gan uzskata, ka jaunie noteikumi ievērojami pasliktinās to bērnu situāciju, kuriem nepieciešams lielāks atbalsts un kuri līdz šim izmantoja vairāk nekā 80 asistenta stundas mēnesī.
Tie ir bērni, kas intensīvi apmeklē ārstniecības vai brīvā laika pasākumus, izmanto pakalpojumus, kas atrodas tālu no viņu dzīvesvietas.
Kā liecina Labklājības ministrijas informācija, 2020. gadā no visiem bērniem, kuri saņēma asistenta pakalpojumus, 9% tos izmantoja no 120 līdz 160, 12% – no 80 līdz 120, savukārt 38% – līdz 40 stundām mēnesī.
Pēc pusgada vērtēs efektivitāti
Ivars Balodis, invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs: “Redzu trīs lielas problēmas, kas būtu jārisina nākotnē. Pirmkārt, asistenta nepieciešamības novērtēšana pēc būtības, lai pakalpojumu lielākā apmērā saņemtu tie, kuriem situācija ir smagāka, jo dažiem cilvēkiem ar invaliditāti asistents nepieciešams 24 stundas diennaktī.
Var jau mēģināt apvienot asistenta un mājas aprūpes pakalpojumus, lai sakārtotu savu dienas ritmu, bet tas tik un tā nav pietiekami.
Otrkārt, trūkst kvalificētu, apmācītu asistentu, kuri varētu pietiekami labi palīdzēt. Treškārt, asistentu atalgojums joprojām ir ļoti zems. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ atrast asistentu ir tik grūti.
Ar Labklājības ministrijas ierēdņiem jau esam vienojušies, ka pēc pusgada tiks izvērtēta asistenta pakalpojuma efektivitāte, lai saprastu, ko vēl vajadzētu uzlabot vai mainīt. Svarīgi, lai šī palīdzība tiktu sniegta laikus, tajā brīdī, kad tā ir visvairāk nepieciešama. Ja cilvēki šos uzlabojumus vai izmaiņas nejūt, tām nav jēgas.”
Dace Voitkeviča, vecāku iniciatīvas grupas pārstāve: “Novērtējam to, ka ir samazināta nesamērīgā birokrātija, kas iepriekš daudziem liedza saņemt šo pakalpojumu.
Taču maksimāli iespējamo asistenta darba stundu izmaiņas no 160 līdz 80 visiem bērniem neatkarīgi no vajadzības samazinās pakalpojuma pieejamību tiem, kam nepieciešams lielāks atbalsts.
Aprūpes pakalpojums to nevar kompensēt, jo trūkst aprūpētāju. Vecāki bieži strādā par asistentiem, bet par aprūpētājiem strādāt nevarēs, jo tā savos ieteikumos ierakstījusi Labklājības ministrija. Ja nav aprūpētāju, nav arī šī pakalpojuma.
Jaunais asistenta atalgojums ir mazāks par minimālo algu un atbilst trūcīgā statusam. Tas neveicinās asistenta darba pievilcību. Ļoti žēl, ka, piecus gadus strādājot pie šīm izmaiņām, nav domāts par bērnu labākajām interesēm un nav izveidots jēgpilns pakalpojums.”
