Bālums, miegainība, sagurums… Varbūt tā ir asiņu trūkuma slimība? 0
Vājums, nespēks, nogurums, bālums, grūtības koncentrēties, elpas trūkums fiziskas piepūles laikā – tās ir tikai dažas pazīmes, kas var liecināt par mazasinību jeb anēmiju. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, ar to sirgst gandrīz trešā daļa planētas iedzīvotāju. Ne velti speciālisti uzskata, ka mazasinība varētu kļūt par savdabīgu XXI gadsimta mēri.
Anēmija, kas grieķu valodā nozīmē asins trūkumu, ir stāvoklis, ko raksturo samazināts eritrocītu daudzums asinīs, norāda Veselības centra 4 ģimenes ārste Gita Gaņģe. “Visbiežākā ir dzelzs deficīta anēmija, retāk – anēmija hronisku slimību dēļ, bet pavisam maz – B12 vitamīna vai folijskābes deficīta, kā arī hemolītiskā un aplastiskā anēmija.”
Mazasinība var rasties jebkurā vecumā. Tā mēdz būt ne tikai atsevišķu saslimšanu gadījumā, bet arī dažādu fizioloģisku norišu iespaidā, piemēram, grūtniecības, straujas augšanas periodā, laikā, kad sieviete baro bērnu ar krūti. Var attīstīties arī hormonālu izmaiņu dēļ, diētas iespaidā, kuņģa-zarnu trakta, aknu, nieru un autoimūnu saslimšanu, operāciju dēļ, pubertātes un klimaksa laikā, kā arī var būt dažādu iekšējo orgānu, onkoloģisku un infekcijas slimību simptoms.
“Anēmija nozīmē, ka cilvēkam kaut kādu iemeslu dēļ it kā pazūd asinis, – viņš vai nu ir noasiņojis, vai arī viņam hroniski kaut kur asiņo, teiksim, smaganas, ir kādas erozijas vai hemoroīdi, vai kāda audzēja slimība, kad nemanāmi asiņo un tad asinis zaudē gluži fiziski. Savukārt asiņošana mēnešreižu laikā, ja vien šajā ziņā nav īpašu problēmu, piemēram, liela mioma dzemdē, mazasinību neradīs, jo menstruācija sievietei ir fizioloģisks process un viņas organisms ir pielāgojies tam, ka ik mēnesi jārēķinās ar asiņu zaudēšanu. Jāņem vērā, ka miomas bieži var izraisīt lielu asins zudumu,” piebilst daktere Gita Gaņģe.
Anēmijas cēloņu ir ļoti daudz. Ja cilvēks ar uzturu nenodrošina dažādas vajadzīgās barības vielas vai viņam ir iekšējas saslimšanas, kad organisms nepietiekamā daudzumā izstrādā hemoglobīnu (dzelzi saturošu proteīnu, kas atrodas eritrocītos; tā pamatfunkcija ir skābekļa aizvadīšana no plaušām uz audiem, bagātinot tos ar skābekli, un oglekļa dioksīda aizvadīšanu no audiem uz plaušām).
“Var minēt arī mehāniskus iemeslus, kad cilvēks zaudējis asinis,” bilst ārste. “Mazasinības rašanos provocē ļaundabīgi audzēji, kas nomāc kaula smadzeņu darbību, taču to var rosināt arī ķīmijterapija vai dažādu toksisku faktoru iedarbība.
Vērā ņemams anēmijas cēlonis ir nieru darbības traucējumi, jo nieres izdala hormonu eritropoetīnu, kas piedalās eritrocītu veidošanā. Arī tad, ja pilnvērtīgi nedarbojas liesa, kas satur eritrocītus, un aknas, var sākties mazasinība. Mazasinību var ietekmēt teju vai visi orgāni – ja ir kāda slimība, kas saistīta ar šiem orgāniem, asinsrade ir būtiski traucēta.”
Samazinoties sarkano asinsķermenīšu jeb eritrocītu skaitam, rodas skābekļa bads, un cilvēkam var būt bāla āda un gļotāda, nespēks, palielināts nogurums, darbspēju zudums, viegla aizkaitināmība, miegainība, galvas reiboņi, galvassāpes, troksnis ausīs, mušiņas gar acīm. Īpašas izpausmes ir sirdsklauves un elpas trūkums pēc nelielas slodzes vai miera stāvoklī.
Tas, cik izteikti ir simptomi, atkarīgs no anēmijas veida un smaguma pakāpes, tās attīstības gaitas un individuālām īpatnībām. Vieglos gadījumos vispārējo simptomu var arī nebūt, jo organisma labās kompensācijas spējas ļauj apgādāt audus ar nepieciešamo skābekli. Ilgstošas vai hroniskas anēmijas gadījumā rodas distrofiskas pārmaiņas un iekšējo orgānu funkciju traucējumi. Visbiežāk anēmija ir kādas citas slimības simptoms.
Mazasinības pazīmes katram izpaužas citādi, un tas atkarīgs no anēmijas pakāpes.
Bālums, nespēks, galvas reiboņi, sirds var ātri dauzīties, jo trūkst skābekļa, aizdusa, ja ir slodze, – tās ir galvenās pazīmes, kam jāpievērš uzmanība.
Nereti cilvēks iedomājas, ka ir problēmas ar sirdi, kaut īstenībā viss izskaidrojams ar zemo hemoglobīna līmeni.
“Organisms mēģina kompensēt zemo hemoglobīnu, un sirds cenšas strādāt ātrāk, lai cīnītos ar skābekļa trūkumu,” izskaidro Gita Gaņģe. “Hemoglobīna galvenā funkcija – nogādāt plaušās skābekli, samainīt pret ogļskābo gāzi un aizvadīt līdz katrai organisma šūnai. Tas nozīmē – ja organismā ir par maz hemoglobīna, sirdij jāstrādā pat divreiz trīsreiz ātrāk. Pirmās pazīmes tomēr ir aizdusa, paātrināta sirdsdarbība. Tie ir arī galvenie veģetatīvās distonijas simptomi, taču iespējama arī anēmija.”
Diagnostika un ārstēšana
“Lai noteiktu anēmiju, vispirms nepieciešama ārsta apskate,” turpina ārste. “Tālāk ārsts pacientam nozīmēs pilnu asinsainu ar tādu rādītāju noteikšanu kā eritrocītu skaits, tilpums, sadalījums, hemoglobīna koncentrācija eritrocītā, leikocītu un trombocītu skaits.
Lai atrastu anēmijas cēloni, papildus jāveic arī, piemēram, kuņģa sulas skābuma noteikšana un kuņģa-zarnu trakta izmeklēšana, lai izslēgtu kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, diafragmas trūci, paplašinātas barības vada vēnas, audzējus un citas slimības. Sievietēm noteikti jāizdara ginekoloģiskie izmeklējumi.
Ja ir kāda veselības problēma, tā jārisina, cik vien ātri iespējams. Jānovērš asiņošana vai nieru problēmas, jāārstē pamatslimības, paralēli dodot dzelzs preparātus, piemēram, ja ir nieru mazspēja, pacientam vēnā ievada eritropoetīnu. Šie līdzekļi ir dažādi, un katrs ārsts tos zina. Diapazons patiešām plašs – gan vēnā injicējami, gan tabletes, gan kapsulas, gan recepšu, gan bezrecepšu medikamenti. Protams, svarīgas ir uzturvielas, kas varētu palīdzēt atjaunot normālu stāvokli.”
Daktere Gita Gaņģe uzsver – ir jāatrod mazasinības cēlonis. Ja tas neizdodas, nereti katru mēnesi turpina ievadīt medikamentus vēnā, bet tie ir ļoti toksiski, piemēram, dzelzs preparāti.
Kaiti pilnvērtīgi var ārstēt tad, ja ir atrasts cēlonis. “Kādai manai pacientei – jaunai meitenei – ieilga spēcīga mazasinība, un tad konstatēja, ka viņa nepanes pārtiku, kas satur glutēnu. Meitene sāka lietot bezglutēna produktus. Pagājuši desmit gadi, un viņai ar veselību viss ir kārtībā, mazasinības vairs nav, bet visu laiku jāievēro diēta.
Mēs varam domāt mehāniski – ja trūkst dzelzs, tā vienkārši jāiedod, bet dzelzs deficīta anēmiju nevar izārstēt tikai ar uzturu. Jāatrod iemesls un jānoskaidro stadija – vai tas ir zarnu, kuņģa, nieru, kaula smadzeņu vai aknu līmenī.”
Slēpta dzelzs deficīta profilaksi veic noteiktām riska grupām reizi vai divas gadā. Pie riska grupām pieskaita sievietes ar ilgstošu un stipru menstruāciju (ilgāk nekā 7 dienas), grūtnieces, kā arī bērnus dzimumnobriešanas un pastiprinātas augšanas periodā. Profilaktisku dzelzs lietošanu iesaka arī personām ar hronisku, grūti likvidējamu asiņošanu.
Parenterāli (apejot gremošanas traktu) dzelzs preparātus ievada strikti pēc indikācijām – dzelzs uzsūkšanās traucējumu, enterītu, plašu zarnu izgriešanas jeb rezekciju gadījumā, arī ja ir perorāli lietojamo dzelzs preparātu nepanesība vai nepietiekama efektivitāte. Arī perorālo preparātu lietošanas kontrindikāciju gadījumā, piemēram, ja ir čūla.
Tiek rekomendēta daudzpusīga diēta, kas ietver gaļu (teļa gaļu, aknas) un augu valsts produktus: pupas, soju, pētersīļus, zirņus, spinātus, žāvētas aprikozes un plūmes, granāt-ābolus, rozīnes, griķus, maizi.
Profilakse – līdzsvars it visā
Visi orgāni piedalās hemoglobīna radīšanas procesā, tāpēc svarīga ir profilakse. Ir būtiski par sevi rūpēties, jo nevar apēst hematogēnu un uzskatīt, ka viss būs kārtībā. “Manuprāt, profilakse – tas ir normāls dzīvesveids, kurā ir līdzsvarots darba un atpūtas ritms. Bieži pie manis atnāk pacienti un sūdzas: dakter, es neēdu gaļu, tātad man droši vien viss ir slikti. Es atbildu, ka pati kopš 16 gadu vecuma esmu veģetāriete, vasarās vispār esmu svaigēdāja, gandrīz nelietoju olbaltumus, bet man hemoglobīns vienmēr bijis normāls. Tas pazeminājās tikai divas reizes, kad bija ļoti liels stress,” savu pieredzi atklāj ārste.
Tas, ka cilvēks neēd gaļu, nenozīmē, ka viņam ir veselības problēmas.
Tagad daudz raksta, ka veģetāriešiem ļoti jāuzmana sava veselība. “Tā nav, ja organisms ir vesels, normāli strādā, ja nav stresa, ja ēd pietiekami, ir spēks, un cilvēks jūtas labi. Zinu pacientus svaigēdājus, kuri pie manis nāk gadiem. Viņiem analīzes ir kārtībā, pat gaļēdājiem tās nav tik labas. Tā ka, manuprāt, tas ir mīts.”
Nav profilaktiski jāēd hematogēns, vienkārši jādzīvo veselīgi un viss jāsabalansē, nevis jārīkojas, kā pie mums Latvijā dara: nenormāli daudz strādā, streso un tad brīnās, ka radušās dažādas problēmas, to skaitā ar nierēm, jo tās ir galvenais stresa orgāns. Ja cilvēks visu laiku uztraucas, virsnieres tiek nomāktas. Tas iespaido asinsradi, tāpēc sevi piesaka anēmija. Jāsakārto sava dzīve, tad viss būs normāli.”
Atbildot uz jautājumu, vai ikvienam reizi gadā profilakses nolūkā vajadzētu nodot asinis analīzei, lai pārliecinātos, ka nav mazasinības, Gita Gaņģe atbild: “Ja cilvēks jūtas labi, ir vesels un dzīvespriecīgs, viss ir kārtībā. Citādi, ja ir nogurums, miega un sirdsdarbības traucējumi vai hronisks stress. Tad obligāti jānodod analīzes.”
Ieelpot, izelpot un vairāk staigāt
Hemoglobīns nodrošina visus dzīvības procesus, atveseļošanos, to, ka ik dienu cilvēks atjaunojas. Lai dzelzi varētu uzņemt ar ēdienu, liela nozīme ir arī citiem mikroelementiem, piemēram, kālijam, magnijam. Ne tikai gaļa, arī augļi, augi un dārzeņi atjauno dzelzi, tā ir dažādos produktos, kas ir zaļā krāsā: salātos, pētersīļos. Var gatavot svaigās sulas, bet tās vēlams dzert nelielā daudzumā – ar ceturtdaļu glāzes divas reizes nedēļā pilnīgi pietiek.
“Hēms ir zaļais olbaltums, kas ir augā, lapās. Tajā ir magnijs, bet hemoglobīnā – dzelzs, tāpēc tas viegli pārveidojas organismā un tiek aizstāts. Iesaku lietot visus zaļumus, jo tie ļoti labi atjauno asins sastāvu. Vajag iet mežā, ieelpot, izelpot, staigāt svaigā gaisā. Arī Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi – lai saglabātu sirds-asinsvadu sistēmu un līdz ar to visus pārējos orgānus, katram cilvēkam ik dienu līdz divām stundām jāstaigā ārā,” atgādina ārste.
Mūsu eksperte Gita Gaņģe, Veselības centra 4 ģimenes ārste
