Ja bieži sāp un reibst galva, ieteicams izmeklēt miega artēriju un citus asinsvadus.
Ja bieži sāp un reibst galva, ieteicams izmeklēt miega artēriju un citus asinsvadus.
Foto: Denisproduction.com/SHUTTERSTOCK

Asinsvadu nosprostošanās parasti noris lēnām un nemanāmi. Kā izvairīties no insulta? 0

Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Gribi dzīvot ilgi un laimīgi? 10 ieteicamākie dārzeņi un augļi, kas veicinās garu mūžu
Kokteilis
11 bēru tradīcijas un noteikumi, kas jāievēro, lai godam pavadītu aizgājēju
RAKSTA REDAKTORS
FOTO. “Gribēju būt mīlēta, bet tiku pazemota, izmantota, sista.” Kāpēc piecdesmitgadīgā politiķe uzķērās jeb izglītotās, bagātās arī raud
Lasīt citas ziņas

Viena no izplatītākajām hroniskajām asinsvadu slimībām ir ateroskleroze, kuras dēļ taukiem līdzīgas vielas, galvenokārt holesterīns, sāk izgulsnēties uz asinsvadu sieniņām, tās deformējot, veidojot sašaurinājumus vai slēgumus.

Progresējot aterosklerozei, attīstās maģistrālo artēriju, piemēram, kakla jeb miega artērijas, bojājums. Ja sašaurinājums tajās pārsniedz 60%, iespēja piedzīvot insultu ir ļoti liela.

Miega artērijas nedrīkst aizsērēt

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja asinsvadu sieniņas sāk zaudēt elastīgumu, dažādu slimību, piemēram, cukura diabēta, ietekmē, pēc traumas vai straujas kustības to sieniņās var veidoties mikroplaisas. Veselības centru apvienības poliklīnikas “Pļavnieki” neiroloģe Dace Bērziņa stāsta, ka organisms

bojātās vietas mēģina aizpildīt ar trombocītiem, kuriem vēlāk pieķeras asinīs esošais zema blīvuma holesterīns un triglicerīdi.

Pamazām slānis uz asinsvadu sieniņām kļūst arvien biezāks un veidojas plāksnītes – pangas. Atraujoties tās kopā ar asiņu straumi var nokļūt dziļākos asinsvados, tos pilnībā vai daļēji nosprostojot. Ļoti bīstams ir lielo kakla asinsvadu – miega artēriju – nosprostojums.

Mēles kaula līmenī katra no tām sadalās iekšējā un ārējā miega artērijā. Iekšējā ietiecas galvaskausā, apgādājot ar asinīm galvas smadzenes un acis, bet ārējā apasiņo galvas mīkstos audus, vairogdziedzeri, balseni, mēli.

Katra no artērijām apgādā ar asinīm aptuveni trešo daļu galvas smadzeņu, tādēļ tieši šo asinsvadu nosprostojums nereti ir insulta iemesls. Dažreiz šos asinsvadus no ārpuses var nospiest audzējs, vairogdziedzera audi, retāk – kakla skriemeļu izaugumi jeb osteofīti.

Asinsvadu nosprostošanās aterosklerozes ietekmē parasti noris lēnām un nemanāmi, taču

nereti par hroniskiem asinsrites traucējumiem liecina asinsspiediena svārstības, reiboņi, pēkšņs apjukums, atmiņas pasliktināšanās vai koncentrēšanās spēju samazināšanās,

savukārt galvassāpes var liecināt par izmaiņām galvas asinsvados. “Reiboņi, galvassāpes ir pietiekams iemesls, lai izmeklētu kakla un galvas asinsvadus. Ja bijuši samaņas zudumi bez redzama iemesla, pēkšņas sāpes kakla apvidū, kas izstaro uz galvu, it īpaši, ja pievienojas arī citi simptomi, piemēram, līdzsvara traucējumi, tas jādara obligāti. Arī slimojot ar arteriālo hipertensiju, būtu jāizvērtē asinsvadu sieniņu stāvoklis,” norāda neiroloģe.

Reklāma
Reklāma

Izmeklē ar ultraskaņu

Profilaktiskos nolūkos sievietēm kakla un galvas asinsvadus vajadzētu izmeklēt pēc 50, bet vīriešiem – jau pēc 40 gadu vecuma. Kakla un galvas asinsvadu izmeklēšanai izmanto ultrasonogrāfijas metodi – doplerogrāfiju, kura ļauj iegūt asinsvadu attēlus, pamanīt sašaurinājumus, kā arī reģistrēt asiņu plūsmas virzienu un ātrumu.

“Izmeklējuma laikā mēdz atrast arī stipri izlocītus kakla asinsvadus ar sašaurinājumu locījumu vietās, kas traucē normālai asinsplūsmai.

Aptuveni piektajai daļai pacientu viena no kakla mugurējām artērijām ir šaurāka, bet otra – platāka.

Tā ir iedzimta īpatnība, par kuru nav jāuztraucas, ja vien šajos asinsvados un galvā ir laba asiņu plūsma,” stāsta Dace Bērziņa.

Pārejošus, īslaicīgus asinsrites traucējumus, ko mēdz dēvēt par pirmsinsulta stāvokli vai pārciestu mikroinsultu, ar šo metodi atklāt nevar, jo iegūtā attēla izšķirtspēja nav tik augsta kā kompjūtertomogrāfijai vai magnētiskajai rezonansei. Ja asinsvadu izmaiņas ir tik nozīmīgas, ka var būt nepieciešama operācija, kakla un galvas asinsvadi tiek papildus izmeklēti, veicot angiogrāfiju ar vai bez kontrastvielas.

Ja atklāts asinsvada sašaurinājums, atkārtotu izmeklējumu ieteicams veikt pēc viena diviem gadiem. Pēc pārciesta insulta, miega artērijas vai citu galvas asinsvadu protezēšanas ar stentu doplerogrāfija jāveic regulāri.

Diemžēl kakla asinsvadu izmeklēšanas rezultāti vien neliecina par asinsriti citās ķermeņa daļās, piemēram, sirdī. Var būt arī tā, ka miega artērijās nav nozīmīgu ate­rosklerotisku izmaiņu, taču sirds asinsvadi ievērojami sašaurinājušies.

Stents atjauno asiņu plūsmu

Sašaurinātu asinsvadu paplašināšanai arvien biežāk izmanto stentus – dažāda lieluma un materiāla caurulītes, kas notur vaļā to sieniņas. Tos ievieto ne tikai sirds, bet arī galvas, kakla, kāju un pat vēdera dobuma asinsvados.

“Atkarībā no asinsvada, kuru ārstē, atšķiras stenta diametrs, cietības vai elastīguma pakāpe.

Galvas asinsvados liek smalkākus stentus, lai tie netraumētu galvas asinsvadus,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja Sanita Ponomarjova.

Stenta ievietošana ir maz­invazīva procedūra, kas noris vietējā narkozē, izdarot dūrienu pacienta cirkšņa artērijā. Vispirms tajā uzmanīgi ievada garu un tievu caurulīti – mikrokatetru, kas virzās uz aortu un tālāk pa asinsvadu tīklojumiem uz miega artēriju.

Caur to sākas stenta sarežģītais ceļojums uz sašaurinājumu smadzeņu asinsvados, kuru kontrolē rentgeniekārta. Sākumā stents ir saspiests, bet, nonācis vajadzīgajā vietā, tas tiek izplests. Ja arī pēc stenta izplešanas asinsvada diametrs nav pietiekams, to paplašina ar speciāla balonkatetra palīdzību.

Šāda procedūra bieži vien nepieciešama insulta pacientiem, kuriem ir miega artēriju sašaurinājums, jo tas ļauj izvairīties no insulta atkārtošanās. Reizēm šaurās vietas artērijās novērš ar operācijas palīdzību, mehāniski iztīrot “aizsērējušo” asinsvadu.

“Stents galvas asinsvados paliek uz mūžu. Lai neveidotos trombi, apmēram gadu jālieto medikamenti, kuri novērš trombu veidošanos, jāatmet smēķēšana, jākontrolē asinsspiediens un ķermeņa svars, vairāk jākustas,” norāda ārste. Ja pēc laika stenta diametrs sašaurinās, to atkal paplašina ar balona katetra starpniecību.

Akūti asinsrites traucējumi galvā

* vienas ķermeņa puses vājums – nespēks rokā un kājā, noslīd mutes kaktiņš,

* notirpums vai nejutīgums vienā ķermeņa pusē,

* pēkšņi kustību koordinācijas traucējumi rokā un kājā, līdzsvara traucējumi,

* runas traucējumi,

* reibonis vai vemšana, rīšanas traucējumi,

* redzes traucējumi ar attēla dubultošanos,

* stipras galvassāpes, apziņas traucējumi, sevišķi, ja ir asinsizplūdums smadzenēs.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.