Asinsvadu nedarbi uz ādas: hemangiomas maziem un lieliem 0
Reizēm mazulis piedzimst ar sārtu plankumu uz ķermeņa. Gadās, ka pieaugušajiem uz ādas parādījies sārts punktiņš pamazām pārvēršas prāvam ķirsim līdzīgā veidojumā. Vai tos vienmēr vajag ārstēt?
Vai nav bīstamas?
Hemangiomas ir labdabīgi asinsvadu, kapilāru vai limfvadu veidojumi, kas visbiežāk sastopami bērniem. Tās rodas 4–10% mazuļu pirmajās dzīves dienās vai mēnesī. Vispirms uz ādas redzams sīku asinsvadiņu tīkliņš, sārts plankums, vairāki sarkani punkti vai zilgani mezgliņi.
Daļa šo veidojumu izskaidrojama ar ģenētiskām patoloģijām, taču nav vienota viedokļa, kāpēc pastiprināti vairojas asinsvadus veidojošās šūnas. Novērots, ka tie raksturīgi priekšlaikus dzimušiem un pārnēsātiem bērniem.
Hemangiomas var būt sīka punktiņa lielumā vai aizņemt ievērojamu ķermeņa daļu. Visbiežāk tās ir virspusējas – sarkani, no milimetra līdz pusotram centimetram virs ādas pacelti veidojumi. Daudz retāk ir dziļas, zilganas hemangiomas. Dažkārt tās ir ādas krāsā un neredzamas, taču pieskaroties zem ādas jūtams bumbulītis.
Pirmajā dzīves gadā, veidojoties mazuļa organismam, hemangioma var strauji augt un palielināties desmitiem reižu. Bērnu noteikti vajag parādīt ārstam, lai noskaidrotu, vai tā jāārstē. Hemangiomas izvietojums, krāsa un izmēra pārmaiņas pirmajās 4–6 dzīves nedēļās ļauj prognozēt sarežģījumu risku un sekas. Reizēm nepieciešama vispusīga veselības pārbaude, lai pārliecinātos, vai hemangiomas nav arī gremošanas traktā, galvas smadzenēs vai citur organismā.
Neglītie asinsvadu veidojumi lielākoties ir labdabīgi, taču bīstami, ja aug un atrodas uz sejas, tuvu acīm, ausīm, dzimumorgāniem un kaklā.
Likvidējami būtu arī tie, kas pakļauti čūlošanas riskam. Čūlas ir sāpīgas, mēdz asiņot un inficēties. Stipru asiņošanu var apturēt ar ārēju spiedienu, taču tā, par laimi, gadās reti.
Aptuveni 50% nelielu hemangiomu izzūd apmēram piecu gadu vecumā, bet 90% – 9–10 gadu vecumā. Tomēr lielu asinsvadu veidojumu vajag ārstēt, negaidot, kamēr izzudīs, jo tas var palielināties un traucēt fizioloģiskos procesus, piemēram, apgrūtināt elpošanu vai ēšanu.
Apvērsums hemangiomu ārstēšanā bērniem sākās 2008. gadā, kad atklājās, ka, lietojot propranololu sirds kaišu ārstēšanai, asinsvadu veidojumi samazinās. Turklāt šīm zālēm nav īpašu blakņu. Kopš lieto šos medikamentus gela vai pulvera veidā, lāzeru bērniem šajos gadījumos vairs tikpat kā neizmanto, jo tas ir sāpīgi un var palikt rētas. Gelu lieto, ja hemangioma ir virspusēja, neliela un lēni aug. Ja tā ir apjomīga un atrodas tuvu dzīvībai svarīgiem orgāniem, zāles lieto iekšķīgi, iepriekš veicot kardiogrammu.
