Asinsvadu aizķepinātājs holesterīns. Kāpēc ikvienam iedzīvotājam jau no 18 gadu vecuma būtu jāzina savi holesterīna rādītāji? 19
Regīna Olševska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Ateroskleroze ir slimība, kuras dēļ uz asinsvadu sieniņām nogulsnējas tauki jeb lipīdi, izraisot bojājumus un sašaurinot to diametru. No aterosklerozes visvairāk cieš lielie asinsvadi, kā sirds vainagartērijas, miega, galvas smadzeņu un nieru artērijas.
Sāk ar uztura izmaiņām
“Holesterīns ir tauki, kas nepieciešami mūsu organismam, jo no tiem tiek veidoti hormoni, tiek patērēti šūnu apvalku veidošanai, tātad nepieciešami audu atjaunošanās procesā. Ar gadiem audu nomaiņa kļūst lēnāka, samazinās arī hormonu sintēze. Tāpēc holesterīns vairs netiek patērēts tādā daudzumā, kā saražots, tas paliek pāri un izgulsnējas uz asinsvadu sieniņām,” stāsta Veselības centru apvienības neiroloģe Dace Bērziņa un uzsver, ka galvenie insulta cēloņi ir ne tikai sašaurinātie asinsvadi, pa kuriem asinis galvas smadzenēm pieplūst ar grūtībām, bet arī citas aterosklerotiskā procesa blaknes, piemēram, trombu atraušanās no asinsvada sieniņas, nosprostojot kādu asinsvada zaru, vai bojātas asinsvada sieniņas plīšana, nespējot izturēt asins spiedienu.
Par dislipidēmiju jeb paaugstinātu holesterīna līmeni, kas ir aterosklerozes attīstības priekšnosacījums, visupirms liecina asinsanalīzes rezultāti: kopējā holesterīna līmenis asinīs virs 5 mmol/l, zema blīvuma lipoproteīnu (ZBLH) – virs 3 mmol/l, paaugstināts triglicerīdu (TG – virs 1,7 mmol/l) un pazemināts augsta blīvuma holesterīna līmenis (ABLH) – zem 1 mmol/l vīriešiem un 1,2 mmol/l sievietēm.
“Esmu novērojusi, ka vīriešiem agrāk nekā sievietēm parādās aterosklerotiskas izmaiņas asinsvados un galvas smadzeņu asinsrites traucējumi. Tāpēc rekomendēju jau no 30 gadu vecuma noteikt lipīdu frakcijas un, ja specifiskie “sliktie” rādītāji ir palielināti, izvērtēt arī asinsvadu stāvokli,” stāsta Dace Bērziņa.
Visiem tiem, kam ir paaugstināts zema blīvuma holesterīna līmenis asinīs, viņa iesaka vispirms pārskatīt savu ēdienkarti, atsakoties no dzīvnieku izcelsmes taukiem, lietojot omega-3 taukskābes (pieejamas zivīs) un, ja nepieciešams, arī holesterīnu samazinošus medikamentus.
Pētījumi liecina, ka aterosklerotiskais process sievietēm reproduktīvā vecumā ir mazāk izteikts nekā vīriešiem – to nosaka dzimumhormona estrogēna veidošanās.
Taču pēc menopauzes sievietēm aterosklerozes attīstība norit straujāk, līdz ar to pieaug risks piedzīvot insultu vai miokarda infarktu.
Sliktas analīzes visai ģimenei
“Ja pieaugušam cilvēkam holesterīna līmenis asinīs pārsniedz 7–8 mmol/l, ja vairākiem ģimenes locekļiem agrīni diagnosticēts miokarda infarkts, ja ģimenē bijuši pēkšņas nāves gadījumi un kādam arī paaugstināts holesterīna līmenis, iespējams, tā varētu būt ģimenes hiperholesterinēmija,” skaidro P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Gustavs Latkovskis.
Uz šo slimību var norādīt blāvs loks ap acs radzeni, reizēm arī mazi, blīvi mezgliņi, kas izveidojušies holesterīna izgulsnēšanās dēļ, visbiežāk uz plaukstu ārējām virsmām, virs elkoņiem, ceļiem, Ahilleja cīpslās.
Ģimenes hiperholesterinēmijas pamatā ir ģenētiskās mutācijas gēnos, kas regulē zema blīvuma holesterīna nonākšanu aknās, tādēļ tas uzkrājas asinīs un nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām, izraisot agrīnas sirds-asinsvadu slimības, piemēram, miokarda infarktu, stenokardiju, insultu.
Ģimenes hiperholesterinēmiju pārmanto no paaudzes paaudzē – 50% gadījumu pirmās, bet 25% – arī otrās pakāpes asinsradinieki.
“Tā ir pārmantota slimība, kas pavada cilvēku visu mūžu, tāpēc holesterīns ir izteikti paaugstināts jau no agras bērnības. Līdz 30 gadu vecumam pacientu asinsvadi jau bijuši pakļauti tādai holesterīna devai kā viņu vienaudžiem 60–70 gados. Rezultātā holesterīna izgulsnēšanās sirds artērijās notiek jau neparasti agrā vecumā, un sirdsslimības, kā stenokardija, miokarda infarkts, nav retums pat trīsdesmitgadniekiem un četrdesmitgadniekiem, turklāt gan vīriešiem, gan sievietēm,” stāsta kardiologs.
Viņš uzskata, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam jau no 18–20 gadu vecuma būtu jāzina savi holesterīna rādītāji.
Ja sadarbībā ar ģimenes ārstu radušās pamatotas aizdomas par ģimenes hiperholesterinēmiju, jāsazinās ar Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra speciālistiem, lai vienotos par ambulatoru vizīti Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā.
Sadarbībā ar Biomedicīnas pētījumu un studiju centru dažos gadījumos tiek veiktas arī ģenētiskās analīzes, lai precizētu diagnozi. Ja tā apstiprinās, jāsāk terapija ar statīnu grupas medikamentiem un regulāri jāapmeklē kardiologs.
Latvijā arī sākts pacientu kaskādes skrīnings, lai pārbaudītu un apzinātu visus pirmās un otrās pakāpes radiniekus, lai savlaikus novērstu slimības komplikāciju, piemēram, miokarda infarkta, rašanos (5% pacientu to piedzīvo līdz 40 gadu vecumam).
UZZIŅA
• Patlaban ikvienam Latvijas iedzīvotājam vecumā no 40 līdz 65 gadiem pie sava ģimenes ārsta bez maksas iespējams noteikt savu sirds un asinsvadu slimību, tajā skaitā aterosklerozes attīstības risku pēc SCORE (fatāla kardiovaskulāra notikuma risks tuvākajos 10 gados) metodes.
• Vispirms tiek izmērīts asinsspiediens, noteikts ķermeņa masas indekss, veikta asinsanalīze lipīdiem, sirds un miega artēriju auskultācija. Pacienti ar augstu insulta un miokarda insulta risku papildus tiek nosūtīti uz ehokardiogrāfiju un miega artēriju ultrasonoskopiju (ap 25% gadījumu insultu izraisa miega artērijas nosprostojums).
SVARĪGI!
Jums var būt ģimenes hiperholesterinēmija, ja:
• šī slimība diagnosticēta pirmās pakāpes radiniekam: tēvam vai mātei, brāļiem, māsām, bērniem,
• asinsanalīzēs konstatēts augsts holesterīna līmenis – virs 8 mmol/l,
• vēl kādam ģimenes loceklim holesterīna līmenis ir virs 7 mmol/l,
• holesterīna līmenis ir virs 7 mmol/l, un ģimenē bijuši pēkšņas nāves vai agrīnas sirdsslimības gadījumi,
• zema blīvuma holesterīna (ZBLH) līmenis ir lielāks par 5 mmol/l,
• jums pašam vai pirmās pakāpes radiniekiem agrīnā vecumā (vīriešiem pirms 55, sievietēm pirms 60 gadiem) diagnosticēta sirds artēriju slimība ar holesterīna izgulsnēšanos, piemēram, miokarda infarkts.
