Jāstaigā par spīti sāpēm 0
Ja par apgrūtinājumu kļūst mijklibošana vienā vai abās kājās, bet bez sāpēm var noiet 300–500 metru vai pat kilometru, ķirurģiska iejaukšanās, visticamāk, nebūs vajadzīga. Taču dzīvesveida revīzija gan jāveic, lai samazinātu aterosklerozes riska faktorus. Pirmām kārtām jāsaņemas un daudz jāstaigā, jo tas veicina mazo asinsvadu jeb kolaterāļu attīstību. Kolaterāles ir maza izmēra asinsvadi, kuri veido dabiskus apvedceļus slēgtajai maģistrālajai artērijai.
Pacientiem gan bieži šķiet – ja parādījušās sāpes, tad, cenšoties no tām sevi pasargāt, jākustas mazāk. Patiesībā jādara tieši pretēji. Jāstaigā, bet, ja sāp, jāapstājas, jāpagaida un tad jāiet tālāk. Iespējams, soļošana kļūst vieglāka, ja zina: nereti no staigāšanas kājās izveidojas tik labas kolaterāles, ka stāvoklis ne tikai nepasliktinās, bet pat uzlabojas, ļaujot izvairīties no operācijas.
Ja tomēr vajadzīgs ķirurgs
Ja ārsts atzīst, ka asinsrite kājā ir dekompensēta, tas nozīmē – stāvoklis ir kritisks, un slimnieks, visticamāk, bez apstāšanās spēj noiet tikai mazu gabaliņu, apmēram 50 metru. Arī miera stāvoklī sāpes, iespējams, kļuvušas stiprākas, var būt radušās trofiskas čūlas kājās, vai pat kājas pirkstiņš jau kļuvis melns. Tad nepieciešama operatīva iejaukšanās, tāpēc jāvēršas pie asinsvadu ķirurga. Par laimi, modernajā asinsvadu ķirurģijā ir daudz iespēju perifēro asinsvadu slimību ārstēšanā. Viens variants ir klasiska operācija: slēgtajam asinsvadam tiek veidoti apvedceļi. Tad ārsts paņem cilvēka paša vēnu un savieno artēriju, apejot slēgumu. Otrs variants – ķirurgs noteiktos posmos var tīrīt aizkaļķojušos asinsvadus. Patlaban strauji attīstās vēl viens ārstēšanas veids – tā sauktās endovazālās metodes, kad ārsts ar speciālām ierīcēm var atvērt asinsvadu no iekšpuses, salabot to, ieliekot stentus jeb protēzes.
Sliktākais scenārijs
Maldīgs ir uzskats, ka gangrēna mūsdienās mēdz piemeklēt vienīgi bezpajumtniekus, kuri aukstās ziemas dienās klīduši pa ielām, apsaldējuši kājas un kuriem tās nācies amputēt. Šo pieņēmumu apgāž fakts, ka ik gadu aterosklerozes dēļ Latvijā amputē ap tūkstoš kāju. Ārste Patrīcija Ivanova skaidro – dažkārt aterosklerozes dēļ kājas saglābt vairs nav iespējams. Piemēram, pacients vēršas pie ārsta tikai tad, kad kājā, pēdā vai apakšstilbā ir plašas neatgriezeniskas pārmaiņas. Vienkāršiem vārdiem sakot, kāja ir pagalam, un to nevar atjaunot. Ja gangrēna attīstījusies tikai vienā pirkstā, bet artēriju izmeklējumā – angiogrāfijā – ārsts konstatē, ka visi galvenie asinsvadi ir slēgti, arī tad nav iespējams visus asinsvadus atjaunot un nākas zaudēt kāju. Reizēm cilvēkam grūti saprast – šķiet, ka bojāts tikai pirkstiņš, bet ārsts uzskata, ka jāamputē visa kāja. Tomēr, ja aterosklerozes dēļ artērija slēgta jau augšstilbā, tad, noņemot pirkstu, operācijas brūce tik un tā nedzītu un iznākums būtu tāds pats.
Paradumu revīzija
Perifēro artēriju slimību var attālināt vai pat novērst, ja cilvēki nopietnāk pievērstos dzīvesveida revīzijai, kaut vai atmetot smēķēšanu. “Tieši šis kaitīgais ieradums ļoti bojā perifēros (kāju) asinsvadus,” uzsver daktere Patrīcija Ivanova. “Praksē novērots, ka lielākoties mūsu pacienti smēķē un negrib saprast, ka no šā netikuma nekavējoties jāatbrīvojas. Viņi domā – ai, nekas, gan jau ārsti izveidos asinsvadu apvedceļu, viss būs kārtībā! – un turpina vilkt dūmu. Bet slimība progresēs agresīvāk. Pētījumos pierādīts: ja pacients nepārstāj smēķēt, risks jaunizveidotajam apvedceļam – šuntam – noslēgties ir daudz lielāks nekā nesmēķētājam. Ja pacients turpina ierasto dzīvesveidu, proti, smēķē, nav fiziski aktīvs, asinsvadi aiz šunta kļūst aterosklerotiski, slimība attīstās straujāk. Mazie asinsvadi slēdzas, šuntam nav noplūdes un tas drīz vien ir ciet. Pacients nonāk tādā pašā, bieži vien pat sliktākā situācijā nekā pirms operācijas, jo pārmaiņas artērijās ir tik plašas, ka izveidot jaunu šuntu nav iespējams.”
Ja turpina smēķēt, arī tiem, kam traucē mijklibošana, medikamentu lietošana gaidīto rezultātu nedod.
36,6 °C konsultante PATRĪCIJA IVANOVA, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gaiļezers asinsvadu ķirurģe
