Asinsvadu aizkaļķošanās – taka uz aterosklerozi 0
Izdzirdot ārsta noteikto diagnozi ateroskleroze, nereti pacients tai nepievērš īpašu uzmanību, uzskatot – un kas par to, ka aizkaļķojušies asinsvadi? Tikai retais aizdomājas, ka tā ir ļoti nopietna saslimšana, kas var draudēt ar miokarda infarktu, insultu un pat gangrēnu.
Saliktenis ateroskleroze cēlies no grieķu valodas: athēre nozīmē putra, sklēros – ciets.
Dažādās ķermeņa vietās
Ateroskleroze ir viena no biežāk sastopamajām hroniskajām asinsvadu slimībām, kam raksturīga taukiem līdzīgu vielu, galvenokārt holesterīna, nogulsnēšanās uz asinsvadu sieniņām. Šī kaite pamazām var izraisīt asinsvadu sašaurināšanos un slēgšanos, skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gaiļezers asinsvadu ķirurģe Patrīcija Ivanova.
Ateroskleroze var skart asinsvadus dažādās ķermeņa vietās. Ja izgulsnējumi veidojas uz sirds asinsvadu sieniņām, tie var būt ļoti nopietnu sirdsslimību cēlonis, piemēram, veicinot miokarda infarktu. Tad pacientu nākas ārstēt kardiologiem. Ja asinsvadi aterosklerozes dēļ sašaurināti galvā, ar to nodarbojas neirologi. Perifēro artēriju slimība – kāju asinsvadu ateroskleroze – ir asinsvadu ķirurgu kompetencē.
Pirmā pazīme – mijklibošana
Ja ateroskleroze skar asinsvadus kājās, parasti vispirms sākas tā dēvētā mijklibošana – var noiet kādu attālumu, taču drīz vien sākas sāpes vienā vai abās kājās. Cilvēks ir spiests apstāties, pastāvēt vai pasēdēt, un tikai tad sāpes pāriet. Tā notiek tāpēc, ka muskuļi nedarbojas un nepatērē skābekli, kas pa sašaurinātajiem asinsvadiem netiek piegādāts pietiekamā daudzumā. Ja asinsvadi bojāti tikai vienā kājā, tā var būt tievāka un bālāka, ar mazāk izteiktu apmatojumu, bet pēda salst pat karstā laikā un ir itin patīkami uzvilkt biezākas zeķes pat vasarā.
Situācija ir daudz nopietnāka, ja sāpes parādās arī miera stāvoklī, īpaši naktīs. Tās var būt tik intensīvas, ka pacients nespēj pagulēt, tāpēc nereti snauduļo ar pāri gultas malai nolaistu kāju, jo tā ir nedaudz vieglāk.
Perifērās artēriju slimības smagākās izpausmes ir trofiskās čūlas. Ja tās ir sausas un nesulo, iespējams, īpaši pat netraucē, taču bez ārstēšanas nesadzīst. Pušumos var iekļūt infekcija, ko organismam grūti uzveikt – ar asinīm vāji apgādātajās kājās trūkst asiņu komponentu, kas cīnītos ar mikrobiem. Audi iet bojā, un var attīstīties pat gangrēna – audu sabrukums, kas apturams vienīgi ķirurģiski.
Jāizrunājas ar ģimenes ārstu
Ja sākusies mijklibošana, to parasti ārstē, novēršot vai mazinot riska faktorus, iesakot daudz staigāt, kā arī izrakstot zāles.
Tā kā sāpes var būt saistītas ar citu saslimšanu, ne tikai ar aterosklerozi kāju asinsvados, vispirms ieteicams doties pie ģimenes ārsta. Cēlonis var būt locītavu vainas, no muguras izstarojošas sāpes vai kas cits, līdz ar to nepieciešama saruna ar ārstu, lai varētu atrast īsto virzienu turpmākiem izmeklējumiem.
Perifēro artēriju slimību bieži var atklāt, uzklausot pacienta sūdzības. Ārsts slimnieku izmeklēs objektīvi, veicot apskati, palpējot (taustot), vai pacientam kājās uz artērijām ir pulsācija. Ja uz pēdas var sataustīt pulsu, tas nozīmē, ka artērija līdz pēdai ir pietiekami caurlaidīga.
* Diendienā nebūdami saistīti ar medicīnas jautājumiem, daudzi jauc artērijas un vēnas. Artērijas ir asinsvadi, kuri pa lielo asinsrites loku no sirds piegādā asinis visam organismam, savukārt pa vēnām asinis plūst atpakaļ uz sirdi. Aterosklerozes gadījumā vaina meklējama artērijās.
