Var gadiem dzīvot, nezinot! Kā cīnīties ar trim tipiskām situācijām, kad paaugstinās asinsspiediens 0
Ieva Apiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Kāpēc ar hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu nevajag jokot, un kā to pareizi samazināt, stāsta kardioloģe ANNA LABUCE. Viņa piedāvā arī risinājumus trim tipiskām situācijām, kad ir paaugstināts asinsspiediens.
Abi asinsspiedieni – gan augšējais jeb sistoliskais, gan apakšējais jeb diastoliskais – ir svarīgi cilvēka veselībai.
Kā skaidro sirds daktere, sistoliskais spiediens rodas brīdī, kad saraujas sirds kambari (tāpēc tas vairāk liecina par aortas un sirds stāvokli), bet diastoliskais konstatējams sirds muskuļa atslābināšanās brīdī (tas vairāk liecina par perifēro asinsvadu pretestību).
Normāli artērijas sieniņa ir elastīga, tā pulsē tāpat kā sirds un būtībā samazina asins plūsmas spiedienu. Taču, ja asinsvada sieniņa ir cieta, neelastīga un spiediens liels, tas vienmērīgi spiež uz asinsvada iekšējo kārtu, izraisot problēmas asinsvados. Galvenokārt augsts arteriālais asinsspiediens ietekmē sirdi un tās asinsvadus, nieres, acis un galvas smadzenes.
Kāpēc spiediens jāmēra
Mēdz uzskatīt, ka gados vecākam cilvēkam drīkst būt mazliet augstāks arteriālais asinsspiediens, tomēr kardioloģe uzsver, ka optimālam spiedienam jebkurā vecumā vajadzētu būt 120/80 milimetru dzīvsudraba staba (mmHg), vēl būtu pieļaujams līdz 140/90 mmHg.
Šāda norma pamatota daudzos klīniskos pētījumos – ja šo robežu pārsniedz, ievērojami pieaug insulta (smadzeņu asinsrites traucējumi) un infarkta (pēkšņas sirds artēriju nosprostošanās dēļ iet bojā daļa sirds muskuļa) risks. Hipertensija rada sirds sieniņu sabiezināšanos, kas vēlāk var progresēt līdz pat sirds mazspējai, rosināt nieru mazspējas un redzes traucējumu attīstību. Tāpēc paaugstināts asinsspiediens jāārstē vienmēr un jebkurā vecumā.
Diemžēl cilvēks gadiem ilgi var nejust arteriālās hipertensijas simptomus, kas savukārt apgrūtina un kavē laikus diagnosticēt slimību.
Asinsspiedienu vajadzētu mērīt ikvienam jau no 30 gadu vecuma vismaz reizi gadā. Ja arteriālā hipertensija jau ir diagnosticēta, cilvēkam pašam sev mājās regulāri jāmēra spiediens dažādos diennakts laikos un šie mērījumi jāpieraksta. Tas palīdzēs kontrolēt situāciju. Ja spiedienu mēra ārsts savā kabinetā, pirmais mērījums var nebūt īsti precīzs, jo, ieraugot balto uzsvārci, daļai pacientu palielinās trauksme, un asinsspiediens paaugstinās. Tāpēc jāpasēž 10–15 minūtes mierīgi un tad jāmēra vēlreiz.
Paaugstināta arteriālā spiediena gadījumā jāizvērtē arī lipīdu jeb holesterīna vielmaiņas rādītāji,
jo augsts holesterīna līmenis asinīs arī ir infarkta un insulta riska faktors.
Tāpēc kombinēta hipertensijas un holesterīna ārstēšana dod daudz labākus rezultātus – sekmīgi pasargā arī no insulta un infarkta.
Ja ir bijušas kādas smadzeņu asinsvadu problēmas, svarīgi, lai nenotiktu straujas spiediena svārstības un tas mainītos pakāpeniski. Tieši asās svārstības galvas smadzeņu asinsvadiem ir īpaši bīstamas, jo var izraisīt insultu. Arī tāpēc regulāri jālieto asinsspiedienu pazeminošas zāles, lai nodrošinātu stabilu asinsspiedienu visas dienas garumā.
Pareizi samazināt palēnām
Hipertensijas ārstēšanā ir pieejamas vairākas medikamentu grupas, un katra darbojas citādi. Kā skaidro sirds daktere, ir medikamenti, kas samazina dažādu vielu produkciju, kuras veicina asinsvadu saraušanos, – tātad asinsvads paplašinās, un līdz ar to arteriālais spiediens samazinās. Ir tādi, kas, iedarbojoties uz asinsvadu muskulatūru, nodrošina asinsvada sieniņu atslābšanu.
Ir preparāti, kuri samazina sirdsdarbības frekvenci un saraušanās spēju, līdz ar to mazinot arteriālo spiedienu.
Vēl citi nierēs bloķē bioloģiski aktīvās vielas, kuras piedalās spiediena regulācijā. Lai nav jālieto pa vairākām tabletēm dienā, pacientu ērtībām ir izveidotas kombinētās asinsspiedienu mazinošās zāles, kad vienā tabletē apvienoti divi vai trīs preparāti, kas cits citu papildina un veicina efektivitāti, nodrošina 24 stundu asinsspiediena kontroli.
Ja spiediens ilgu laiku bijis paaugstināts un beidzot ar zālēm to izdevies sakārtot, ne vienmēr cilvēks ir apmierināts – viņš sūdzas, ka jūtas slikti, reibst galva, nav spēka. Kad augšējais asinsspiediens bijis 160, sajūta bijusi labāka. Kāpēc tā? Izrādās, cilvēks laika gaitā pierod pie sava augstā asinsspiediena, jo smadzeņu apasiņošana un apgāde ar skābekli notiek gana labi.
Savukārt, kad spiedienu normalizē, smadzeņu šūnas saņem mazāk skābekļa un cilvēkam it kā nav spēka, skaidro daktere Labuce. Taču, tāpat kā cilvēks pierada pie augsta spiediena, viņš pieradīs arī pie normāla asinsspiediena, un vājuma sajūta pāries. Dažkārt, lai izvairītos no šā pierašanas diskomforta, asinsspiediena samazināšana notiek pakāpeniski, sasniedzot normālus rādītājus dažu mēnešu laikā.
Mūsdienīgie hipertensijas medikamenti pārsvarā ir garas darbības, un tie jālieto ne tikai lai pazeminātu asinsspiedienu, kad tas ir paaugstināts, bet arī lai neļautu tam kāpt uz augšu. Šīs zāles regulē un notur asinsspiedienu vajadzīgajā līmenī. Tas nozīmē, ka arī tad, kad spiediens ir normāls, zāles jāturpina lietot.
Mazāk sāls un vairāk kustību
Hipertensijas attīstību ietekmē vairāki riska faktori, arī smēķēšana, aptaukošanās, stress. Tāpēc ārstēšanai jābūt kombinētai – regulāra medikamentu lietošana, asinsspiediena kontrole un pareizs dzīvesveids. Piemēram, uzturā jāsamazina sāls patēriņš (tas organismā palielina starpšūnu šķidruma tilpumu).
Dienā lietojot tikai 5 gramus sāls, spiediens var pazemināties par 1 līdz pat 5 mmHg (ja ir hipertensija).
Ēdienkartē vēlams iekļaut daudz dārzeņu, bet ar augļiem gan nevajadzētu pārspīlēt, jo tajos ir daudz cukura, kas var veicināt svara pieaugumu, un tas nav vēlams. Ja ir liekais svars, jau nometot vidēji 5 kilogramus svara, arī asinsspiediens nedaudz samazināsies.
Svarīgas arī fiziskās aktivitātes – tās samazina stresu, izdala endorfīnus, kas pazemina asinsspiedienu, un trenē asinsvadus: jo tie elastīgāki, jo krīzes situācijā spēj labāk reaģēt uz augstu spiedienu. Ieteicamas vismaz 30 minūšu ilgas vidējas intensitātes pastaigas, nūjošana, skriešana, riteņbraukšana, peldēšana 5–7 dienas nedēļā.
Pirmā situācija
Cilvēks jau zina savu diagnozi – hipertensija, lieto ikdienas zāles pret paaugstinātu asinsspiedienu, bet šodien ir aizmirsis tās iedzert.
Kā rīkoties
Pareizāk būtu sagaidīt nākamo reizi, kad zāles atkal pēc grafika jālieto, un tad tās ieņemt. Mūsdienu spiediena zāles parasti darbojas 24 stundas, tāpēc, ja sešos vakarā iedzers tableti, kas bija jālieto no rīta, bet nākamajā rītā atkal iedzers attiecīgo zāļu devu, iepriekšējā tablete vēl darbosies, rezultātā spiediens var būt zems. Dažreiz tas ir pat sliktāk nekā augsts, jo to pazemināt ir vieglāk nekā zemu paaugstināt, īpaši mājās.
Cik ilgi drīkst nokavēties ar ikdienas zāļu devas lietošanu? Divas, maksimums trīs stundas.
Ja pagājis ilgāks laiks, jāizmēra spiediens un jāvadās pēc tā. Piemēram, ja sistoliskais jeb augšējais spiediens ir 140 mmHg, var sagaidīt nākamo ierasto zāļu lietošanas reizi. Ja tas ir izteikti paaugstināts – 160 vai 170 mmHg, mazliet arī sāp galva, ir spiedoša sajūta acīs, reibonis, tad cilvēks pats mājās var kupēt šo hipertensīvo krīzi, tas ir, iedzert zāles, bet – īsas darbības asinsspiedienu samazinošu medikamentu.
Tātad tādu, kas darbojas dažas stundas, lai līdz nākamajai reizei, kad pēc grafika jāieņem ikdienas medikaments, šis preparāts jau būtu no organisma izvadījies. Par šādu varbūtību laikus jāapspriežas ar savu ārstu – kādas zāles vajadzētu nēsāt līdzi un lietot situācijās, kad asinsspiediens izteikti paaugstinās.
Ja hipertensīvās krīzes simptomi kļūst izteiktāki, parādās elpas trūkums, ir izteiktas galvassāpes, reibonis, redzes traucējumi, stipri asiņo deguns, ja parādās spiedoša sajūta krūtīs, elpas trūkums, jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Tāpat jārīkojas, ja īsas darbības antihipertensīvā tablete stundas laikā asinsspiedienu nav būtiski pazeminājusi un krīzes simptomi saglabājas. Mediķu rīcībā ir medikamenti, ar kuriem var palīdzēt efektīvāk, viņi veiks arī kardiogrammu un izvērtēs veselību.
Otrā situācija
Cilvēks lietojis savus ikdienas medikamentus, bet tik un tā asinsspiediens ir augsts.
Kā rīkoties
Šādā gadījumā vai nu jāsagaida nākamā zāļu lietošanas reize, vai arī jāmēģina to kupēt ar kādu no īsas darbības pretspiediena medikamentiem. Kad stāvoklis ir stabilizējies, jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai kardiologu, lai viņš pārskata terapiju. Jānoskaidro iemesls, kāpēc ar jau lietotām ikdienas zālēm vienalga notika hipertensīvā krīze. Varbūt šie medikamenti ir par vājiem – varbūt vajag palielināt devu vai pievienot vēl kādu citu.
Trešā situācija
Pēkšņi pirmo reizi dzīvē uznāk hipertensīvā krīze, zāļu nav…
Kā rīkoties
Jāvēršas pie ārsta maksimāli ātri – jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība vai jādodas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Jāveic izmeklējumi, jānoskaidro spiediena paaugstināšanās cēlonis. Varbūt jau ikdienā ir bijis augsts spiediens, tikai iepriekš tas nav bijis zināms un nu notikusi hipertensīvā krīze – strauja un izteikta asinsspiediena paaugstināšanās.
Farmaceita padoms
Iesaka BENU aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa: Ja asinsspiediens nedaudz svārstās, lai to samazinātu, var lietot, piemēram, lazdas lapas un mizu, parasto marūbiju, raudeni, olīvu lapu ekstraktu, māteres lakstus, aronijas augļus un citus dabīgus līdzekļus tēju un kapsulu formā.
Hipertensijas gadījumā svarīgi pēc iespējas mazāk uztraukties. Ja tomēr neizdodas, ieteicami magniju saturoši preparāti. Uzturā jāsamazina sāls daudzums un, protams, regulāri jālieto ārsta nozīmētie medikamenti. Noteikti jākonsultējas ar ārstu gan par ārstniecības, gan dzīvesveida maiņas jautājumiem.
Vēlams kontrolēt savu spiedienu, regulāri to izmērot un ziņojot ārstam par rādījumiem. Ja vien ir iespējas, ieteicams iegādāties savu spiediena mērīšanas aparātu, lai vienmēr būtu droši par savu asinsspiedienu.
