Asinsspiediena mērīšana – kāpēc tam jāseko līdzi un kā izmērīt? 0
Lai arī publiskajā telpā vairāk tiek runāts par citām bīstamām saslimšanām, kā piemēram vēzis vai Covid, statistikas dati liecina, ka nāves cēloņu sarakstā stabilu pirmo vietu joprojām ieņem sirds un asinsvadu sistēmas slimības.
Mūsdienu medicīnas attīstības līmenis un arī pieejamās dzīves veida iespējas viennozīmīgi ļautu šo rādītāju būtiski pazemināt. Daudz kas šai ziņā ir atkarīgs arī no mums pašiem un tam, kā sekojam līdzi savai veselībai.
Arī regulāra asinsspiediena mērīšana, jo sevišķi tiem, kam ir tendence uz būtiskām novirzēm no normas, ir viena lietām, ko varam darīt lietas labā.
Kāds ir normāls asinsspiediens?
Protams, visus interesē, kāds asinsspiediens tad uzskatāms par normālu, un pie cik lielām novirzēm uz vienu vai otru pusi būtu jāsāk uztraukties?
Mediķiem uz šo jautājumu ir divas atbildes – ir objektīvie skaitļi, kurus uzrāda asinsspiediena mērītājs, bet katram cilvēkam ir savas individuālās īpatnības un arī asinsspiediens, pie kura viņš jūtas vislabāk, var būt stipri atšķirīgs.
Asinsspiediena objektīvos rādītājus veido divi skaitļi: augšējais jeb sistoliskais, kas uzrāda asins spiedienu artērijās, kamēr sirds sitas, un apakšējais jeb diastoliskais – kad sirds starp sitieniem atpūšas. Teorētiski par optimālu asinsspiediena rādītāju uzskata 120/80, bet vairumam veselo cilvēku normāls asinsspiediens būs 110/70 līdz 135/85 robežās.
Ja asinsspiediena rādītājs sasniedz 140/90 vai augstāk – ir pamats nopietnam uztraukumam un ieteicams nekavējoties vērties pēc palīdzības.
Uz nopietnām veselības problēmām var norādīt ne tikai konstanti zems vai paaugstināts asinsspiediens, bet vēl jo vairāk – pēkšņas un neraksturīgas tā svārstības.
Augsts asinsspiediens – kas par to liecina?
Regulāra asinsspiediena mērīšana palīdz samazināt kardiovaskulāro notikumu, tādu kā insults, infarkts, un citi, risku. Dzīves laikā mūsu artērijas pakāpeniski sašaurinās, tādēļ asinsspiedienam ir tendence paaugstināties.
Tā rezultātā arī sirds un asinsvadu sistēmas slimības biežāk apdraud vecāka gada gājuma cilvēkus, tādēļ šajā dzīves posmā mājās ļoti ieteicams ir labs asinsspiediena mērītājs.
Par paaugstinātu asinsspiedienu jeb hipertensiju signalizē tādi simptomi kā galvassāpes, reiboņi, spiediena sajūta galvā un sirds apvidū, sirdsklauves, nespēks un elpas trūkums, miega traucējumi, nervozitāte. Dažkārt simptomu var nebūt nemaz vai tie tādi, kurus ar asinsspiedienu nemaz nesaista, piemēram, atmiņas, uzmanības vai koncentrēšanās traucējumi.
Vai arī pārāk zems asinsspiediens var būt bīstams?
Pazeminātu asinsspiedienu mēdz uzskatīt par mazāk bīstamu, nekā paaugstinātu, jo tā izraisītas veselības problēmas ir sastopamas retāk. Par pazeminātu asinsspiediena rādītāju uzskata 100/ 60 līdz 110/70. Ir cilvēki, kas ļoti labi jūtas pat pie 90/60 – tas vienkārši ir viņu ideālais asinsspiediens. Tomēr tas nenozīmē, ka zems asinsspiediens jeb hipotensija nespētu nodarīt kaitējumu mūsu veselībai un pret to varētu attiekties vieglprātīgi.
Par pazemināts asinsspiedienu var liecināt šādi pašsajūtas traucējumi: slikta dūša, galvas reiboņi, pastiprināts nogurums, nespēja koncentrēties, nomāktība, miegainība, neskaidra redze, auksta un bāla āda, izteiktas slāpes.
Galvenās problēmas saistībā ar pazeminātu asinsspiedienu ir saistītas ar to, ka organisms kopumā netiek pietiekoši apgādāts ar skābekli. Cilvēkiem ar stipri pazeminātu asinsspiedienu var būt augstāks kardiovaskulāro notikumu risks, kā arī – tas var veicināt tādas saslimšanas kā nieru mazspēja un depresijas attīstība.
Kur meklējami precīzākie asinsspiediena mērītāji?
Asinsspiediena mērīšana mājas apstākļos mūsdienās nesagādā nekādas problēmas, jo regulāri sekot saviem rādītājiem palīdzēs vienkārši un ērti lietojams asinsspiediena mērītājs. Kurš labāks un jums piemērotāks, pat neizejot no mājas noskaidrot palīdzēs interneta aptieka , kur plašā izvēlē pieejami gan asinsspiediena mērītāji, gan citas noderīgas medicīnas preces.
