Asinspirts Turcijas galvaspilsētā. Valstī izsludinātas trīs dienu sēras 1
Teroristu pašnāvnieku sestdien sarīkotajā asinspirtī Turcijas galvaspilsētā Ankarā bojāgājušo skaits sasniedzis deviņdesmit piecus cilvēkus, savukārt ievainojumus guvuši vairāk nekā divsimt cilvēku. Turcijas varas iestādes valstī izsludinājušas triju dienu sēras.
Cilvēki noasiņo uz ielas
Uzbrukums noticis pie centrālās dzelzceļa stacijas, vietā, kur bija paredzēts kreiso organizāciju miera gājiens, lai protestētu pret valdības konfliktu ar kurdiem. Gājienu “Mieram un demokrātijai” organizēja vairākas kreiso organizācijas, kā arī parlamentā pārstāvētā lielākā kurdu partija – Tautas demokrātiskā partija. Divi sprādzieni ar dažu sekunžu intervālu nogranda ap pulksten desmitiem, kad pasākuma vietā ar karogiem un plakātiem rokās sāka pulcēties gājiena dalībnieki. Tika nogalināti 95 un ievainoti 245 cilvēki, no kuriem 48 atrodas smagā stāvoklī. Aculiecinieki stāstīja, ka daudzi cilvēki uz ielas vienkārši noasiņoja, jo ātrās palīdzības brigādes nespēja operatīvi piekļūt traģēdijas vietai. Asiņainais uzbrukums cilvēkos radīja šoku un izraisīja haosu notikuma vietā, Turcijas medijiem stāstījis kāds notikuma aculiecinieks. Pēc medijos izplatītā paziņojuma, ka slimnīcās katastrofāli trūkst donoru asiņu, simtiem cilvēku devās uz medicīnas iestādēm, lai nodotu sprādzienos cietušajiem nepieciešamās asinis.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans uzreiz pēc traģēdijas atcēla ieplānoto vizīti Turkmenistānā un nosauca to par pēdējos gados traģiskāko teroraktu Turcijā. Viņš paziņoja, ka šis šaušalīgais uzbrukums ir vērsts pret Turcijas vienotību un mieru. Savukārt valsts premjerministrs Ahmets Davutoglu norādīja, ka nevienam teroristam neizdosies sagraut valsts vienotību. Viņš arī paziņojis par savas priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumu pārtraukšanu pirms 1. novembrī gaidāmajām ārkārtas vēlēšanām.
Savukārt Turcijas kurdus atbalstošā Tautas demokrātiskā partija notikušajā vaino valsti un uzskata, ka uzbrukums vērsts pret to. Partija, kuru vaino kurdu nemiernieku atbalstīšanā, jau iepriekš piedzīvojusi vairākus uzbrukumus. “Mēs esam piedzīvojuši slepkavniecisku valsti, kas ir pārvērtusies par mafiju, un valsts mentalitāti rīkoties kā masu slepkavam,” sacīja partijas līderis Selahatins Demirtašs.
Uzbrukumā vaino teroristus pašnāvniekus
Turcijas laikraksti ziņo, ka ir izdevies gūt pierādījumus, ka uzbrukumu veikuši divi teroristi pašnāvnieki. Uzbrukums izdevies, neskatoties uz to, ka pasākuma norises vietā bija izvietoti lieli policijas spēki, kas pārbaudīja cilvēkus. Viens no spridzinātājiem bijis 25 līdz 30 gadus vecs vīrietis, atklājušas Turcijas varas iestādes. “Tiek darīts viss, lai noskaidrotu uzbrukumā iesaistītos un sauktu viņus pie atbildības,” teikts Turcijas premjerministra biroja izsūtītajā paziņojumā. Premjers pieļāvis, ka asiņaino uzbrukumu demonstrācijas dalībniekiem veikuši “Islāma valsts”, kurdu vai kreiso ekstrēmistu kaujinieki, lai destabilizētu situāciju valstī, raksta “The Guardian”. Atbildību par sarīkotajiem sprādzieniem Turcijas galvaspilsētā pagaidām neviens nav uzņēmies.
Izceļas sadursmes ar policiju
Pēc valsts galvaspilsētā notikušajiem asiņainajiem teroraktiem izcēlušās sadursmes starp demonstrantiem, kuri, par spīti notikušajam uzbrukumam, nepameta notikuma vietu, un policiju. Demonstranti, saniknoti par savu biedru nāvi, sarīkoja pamatīgas nekārtības, ielās kurinot ugunskurus un policijas virzienā raidot degošus priekšmetus. Protestētāji apgalvo, ka policija izmantojusi asaru gāzi un nav ļāvusi mediķiem piekļūt teroraktu upuriem. Kā arī uzbrukusi tiem, kas mēģinājuši palīdzēt cietušajiem. Policijai nācies atklāt uguni, lai no notikuma vietas izdzenātu demonstrantus. Vēlāk tajā pašā dienā Turcijas lielākajā pilsētā Stambulā tūkstošiem cilvēku devās gājienā, lai nosodītu teroraktu, vienlaikus notikušajā vainojot Turcijas valdību. Akcijas Turcijas atbalstam ir notikušas arī vairākās Francijas pilsētās un Šveicē. Uzbrukumu stingri nosodījusi arī starptautiskā sabiedrība.
Kurdi izsludina pamieru
Asiņainais terorakts noticis trīs nedēļas pirms 1. novembrī gaidāmajām Turcijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām. Kreiso organizāciju miera gājiens tika rīkots, lai atbalstītu konflikta izbeigšanu starp valdību un Kurdistānas strādnieku partiju, kas īstenojusi virkni asiņainu uzbrukumu Turcijā un citviet. Abas puses viena otru vaino pirms diviem gadiem noslēgtā pamiera iziršanā, kas tika pārkāpts šovasar. Kurdu nemiernieki kopš jūlija beigām gandrīz ik dienu rīkoja uzbrukumus Turcijas drošības spēkiem, savukārt Turcijas valdība pret kurdu separātistiem vērsusi gaisa triecienus, kā arī īstenojusi plašas pretterorisma operācijas. Kurdistānas strādnieku partija dažas stundas pēc asiņainā terorakta paziņoja par pamiera ievērošanu, solot visas ofensīvās darbības apturēt pirms 1. novembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, vēsta BBC. Vienlaikus kurdi norādījuši, ka pamiera nosacījumi nebūs spēkā, ja Turcijas valdība uzbruks viņu kaujiniekiem. Turcijas valdība šo iniciatīvu pagaidām nav komentējusi. Konflikts starp Turciju un kurdiem, kuri cenšas panākt savas valsts dibināšanu, ilgst jau trīsdesmit gadus. Tā laikā sadursmēs gājuši bojā jau vairāk nekā četrdesmit tūkstoši cilvēku.
