“Dieva vārdā, kad mēs stāsimies pretī ieroču lobijam?” Baidens par asinspirti ASV skolā 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
18 gadus vecs uzbrucējs otrdien nošāvis 19 skolēnus pamatskolā ASV Teksasas štata Uvaldes pilsētā. Šis ir upuru skaita ziņā traģiskākais incidents ASV skolās kopš 2012. gadā notikušās apšaudes Konektikutas štata Sendihukas skolā, kurā tika nogalināti 20 bērni un seši skolas darbinieki. Baltā nama administrācija devusi rīkojumu nolaist valsts karogus pusmastā, sērojot par jaunās traģēdijas upuriem. Prezidents Džo Baidens uzrunā televīzijā aicinājis pastiprināt ieroču kontroli un vērsties pret ieroču lobiju, taču ASV mediji ir pesimistiski par varas iestāžu spēju tikt galā ar valstī iesakņojušos vardarbības kultu.
Uzbrucējs lieto triecienšauteni
Uzbrucējs Salvadors Ramoss vispirms sašāvis savu 66 gadus veco vecmāmiņu, kas kritiskā stāvoklī nogādāta slimnīcā, bet pēc tam aizbraucis uz Robas pamatskolu, iegājis tajā ar nesen nopirktu pusautomātisku šauteni un pistoli un, ejot no klases uz klasi, šāvis uz bērniem.
Pēc amatpersonu teiktā, uzbrucējs nogalinājis arī divas skolotājas. 13 skolēni un divi policisti ar ievainojumiem nogādāti slimnīcā. Uzbrucēju, kurš bija vietējais iedzīvotājs un ASV pilsonis, nošāvuši policisti, kas ieradušies notikuma vietā. Robas pamatskolā mācās vairāk nekā 500 bērnu vecumā no septiņiem līdz 10 gadiem, kas lielākoties ir latīņamerikāņi un nāk no trūcīgām ģimenēm.
Ne Obama, ne Baidens nespēja panākt stingrāku ieroču kontroli
“Cik desmitiem mazu bērnu bija liecinieki notikušajam – viņi redzēja savus draugus mirstam, it kā viņi atrastos kaujas laukā. Zaudēt bērnu ir kā izraut daļu jūsu dvēseles, atstājot tukšumu krūtīs,” prezidents Baidens teica emocionālā uzrunā.
“Kā nācijai mums jājautā – Dieva vārdā, kad mēs stāsimies pretī ieroču lobijam?” viņš vaicāja. “Ir laiks pārvērst šīs sāpes rīcībā,” uzsvēra prezidents. “Un nestāstiet man, ka mēs nevaram ietekmēt šo asinsizliešanu,” apgalvoja prezidents Baidens.
Analītiķi atgādina, ka viņš bija viceprezidents Baraka Obamas administrācijā, kad 2012. gadā notika traģēdija Sendihukas skolā Konektikutas štatā. Arī toreiz izkanēja dedzīgas runas par nepieciešamību stingrāk regulēt ieroču tirdzniecību, taču ierobežojumi bija tikai simboliski. Kopš tā laika ASV tikai skolu teritorijā notikuši vairāk nekā 900 incidentu ar šaujamierocu lietošanu.
Traģēdija Teksasas skolā notika tikai desmit dienas pēc apšaudes Bufalo, Ņujorkas štatā, kur kāds 18 gadus vecs rasistiski noskaņots jaunietis nogalināja desmit cilvēkus. “Mūsu valsts ir paralizēta, bet to rada nevis bailes, bet gan ieroču lobijs un kāda politiskā partija (republikāņi. – Red.), kas nav apliecinājusi vēlmi kaut ko darīt, lai nepieļautu šādas traģēdijas,” paziņojis eksprezidents Baraks Obama.
NRA kļūst par ieroču lobija simbolu
Nedēļas nogalē Hjūstonā, Teksasas štata lielākajā pilsētā, paredzēts Nacionālās strēlnieku apvienības (NRA) gadskārtējais saiets. 1871. gadā iedibinātā NRA, kas apvieno aptuveni 5,5 miljonus biedru, ir kļuvusi par ieroču lobija simbolu, pretojoties ieroču pārdošanas un nēsāšanas ierobežojumiem.
Pēc kārtējās asiņainās traģēdijas Amerikas skolā vairākas Teksasas štata amatpersonas paziņojušas, ka personisku iemeslu dēļ nevarēs piedalīties NRA saietā. Laiks rādīs, vai šī nostāja varētu iezīmēt NRA politiskās ietekmes kritumu. Teksasas štata senators Teds Kruzs, kurš pārstāv Republikāņu partiju, jau noraidījis aicinājumus pastiprināt ieroču aprites kontroli, jo “tas ierobežotu likumpaklausīgu pilsoņu tiesības”. Viņaprāt, ierobežojumi nebūtu efektīvi un nenovērstu noziegumus.
